Aktīvāk jāiesaista Latvijas sabiedrība 0
Eiropas Savienībā izveidots onkoloģijas speciālistu tīkls, kurā apvienojušies vairāk nekā 100 eksperti no visām valstīm. Šie speciālisti regulāri apmainās ar jaunākajiem datiem par onkoloģiskajām saslimšanām un izvērtē labās prakses piemērus gan diagnostikas, gan pacientu aprūpes jomā.
Vienlaikus eksperti sadarbojas ar starptautisko vēža izpētes aģentūru, kas veic regulārus pētījumus un īsteno pilotprojektus dažādās valstīs.
Apzinoties, ka onkoloģiskās saslimšanas skar nozīmīgu Eiropas iedzīvotāju daļu, Eiropas Savienības līmenī ir apstiprināta pretvēža stratēģija, kā arī noteiktas vadlīnijas onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un pacientu ārstēšanai. Viens no jautājumiem, kam Eiropas Savienība pievērš īpašu uzmanību, ir skrīnings jeb savlaicīga vēža diagnostikas programma. Saskaņā ar vadlīnijām dalībvalstīm ir jāveic skrīnings trīs audzēju lokalizācijām – krūts, dzemdes kakla un kolorektālajam vēzim.
Uzskatu, ka skrīnings ir būtisks faktors, lai laikus diagnosticētu onkoloģiskās saslimšanas un tās sekmīgi ārstētu, tādējādi samazinot pacientu mirstību. Tieši tāpēc ir svarīgi nodrošināt augstu mērķgrupu līdzdalību skrīninga programmās.
Viens no priekšnoteikumiem, lai skrīnings būtu efektīvs, ir laba vadība jeb menedžments. Uzskatu, ka ir jāveido autonomi centri, kas gan apkopotu datus par onkoloģiskajām saslimšanām, gan īstenotu skrīninga programmas, gan veiktu to kvalitātes kontroli, gan arī informētu sabiedrību par to, cik svarīgi ir piedalīties skrīninga programmā.
Tieši sabiedrības informēšana ir ļoti nozīmīga. Patlaban Latvijā skrīninga programmās piedalās ap 30% uzaicināto. Lai programmas būtu efektīvas, līdzdalības līmenim jāpārsniedz 70%. Viens no priekšnoteikumiem, lai mudinātu cilvēkus veikt regulāras veselības pārbaudes, ir sociālās kampaņas. Tajās mērķgrupai saprotamā valodā ir jāizskaidro skrīninga būtība un tas, kādus mērķus mēs vēlamies sasniegt.
Ne mazāk svarīgi ir pareizi organizēt skrīningu – ne tikai nosūtot informācijas vēstuli ar aicinājumu pārbaudīt veselību, bet arī panākt, lai cilvēki piedalās. Te atkal ir svarīgi, lai līdz ar uzaicinājumu cilvēkam būtu pieejama saprotama informācija par to, kāpēc jāpiedalās skrīninga programmās, izskaidrojot pārbaužu norisi. Ja cilvēks neierodas uz pārbaudi, nepieciešams atkārtots aicinājums.
Šobrīd kā labākos piemērus Eiropas Savienībā skrīninga jomā es varētu nosaukt Somiju, Zviedriju un Lielbritāniju. No jaunajām dalībvalstīm atzīstamākos rezultātus ir sasniegusi Slovēnija.
