Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. novembris, 2012
Drukāt

Aktīvo mednieku skaits Latvijā sarūk

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā aktīvo mednieku skaits ar katru gadu nedaudz samazinās, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.

“Mednieku skaits Latvijā katru gadu tomēr nedaudz samazinās. Tas ir saistīts ar to, ka jaunu mednieku skaits salīdzinoši ir mazāks nekā to, kuri beidz aktīvās mednieku gaitas. Taču precīzu skaitu, cik daudz patlaban ir aktīvu mednieku, nevaru jums pateikt, jo mednieka apliecība saglabājas arī tad, ja šis cilvēks praktiski vairs neiet medīt,” teica Krēsliņš.

VMD šefs pastāstīja, ka vienu brīdi mednieku apliecību vajadzēja tikai tāpēc, lai iegūtu ieroci. “Daudzi no tiem cilvēkiem, kas saņēma šo apliecību, medībās nemaz negāja,” piebilda Krēsliņš.

Viņš sacīja, ka aktīvo mednieku skaita sarukums rada zināmas problēmas meža dzīvnieku regulācijā. “Zināmas problēmas tas sagādā. Vai tas ir tieši tāpēc, ka trūkst mednieku? Es pieļauju, ka tas nav galvenais iemesls. Piemēram, ir gadījumi, ka mednieki grib veidot atsevišķus rezervātus un konfliktē ar lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Šīs problēmas dēļ droši vien tiks grozītas atbilstošas normas arī pašlaik atvērtajā Medību likumā. Patlaban iesniegtajā likumprojektā ir panākts noteikts kompromiss, bet uz otro lasījumu, pieļauju, lauksaimnieki varētu tomēr iesniegt grozījumus, kas paredz vēl lielākas tiesības lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Ja šī situācija būs nesabalansēta, būs grūti Latvijā runāt par medību saimniecībām, drīzāk mēs varēsim runāt tikai par medībām,” klāstīja Krēsliņš.

VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš atzina, ka patlaban meža dzīvnieku postījumi ir lokāla problēma. “Lieli mežacūku vai staltbriežu postījumi lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai  ir tikai nedaudzos pagastos,” minēja Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka mednieki pašlaik vēlas pēc iespējas saglabāt esošo kārtību, ka lielos dzīvniekus drīkst medīt tikai pietiekami lielās vienlaidus platībās, pieļaujot izņēmumus tikai pēc īpašas komisijas atzinuma vietās, kur konstatēti lielie postījumi, savukārt lauksaimnieki vēlas vispārējas tiesības medīt katram savā īpašumā. “Proti, nevēlas vismaz mežacūku medībās sadarboties ar kaimiņiem un tā saucamajiem pilsētas medniekiem, kuriem zeme nepieder,” piebilda Ozoliņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+