Aktrisei lēdijai Andželai Lansberijai 90. Dzīvesstāsts un atziņas 0
Apaļa jubileja – 90 gadi – 16. oktobrī aprit lēdijai, britu aktrisei un dziedātājai Andželai Lansberijai, kuru vislabāk pazīstam pēc Džesikas Flečeres lomas seriālā “Noziegumam pa pēdām”.
Andželas Lansberijas karjera ir jau 70 gadus ilg. Dzimusi aktrise Londonā, īru aktrises Moinas Makdžilas un angļu politiķa Edgara Lansberija ģimenē, bet, bēgot no Hitlera izsludinātā “zibenskara”, 1940. gadā pārcēlusies uz ASV, kur sāka studēt aktiermeistarību. Jau 1944. gadā viņa ieguva savu pirmo lomu filmās “Gaslight” (1944) un “Doriana Greja ģīmetne” (1945), kas viņai atnesa divas Oskara nominācijas un Zelta globusa balvu.
Neraugoties uz spožo karjeras sākumu, vairākus gadu desmitus Lansberija galvenokārt parādījās otrā plāna lomās, un īstu zvaigznes statusu ieguva pēc galvenās lomas Brodveja izrādē “Mame”, kas aktrisei atnesa veselu virkni apbalvojumu.
20. gadsimta 70. gados Lansberija pārcēlās atpakaļ uz Lielbritāniju, apmetoties Īrijā, kur turpināja filmēties un piedalīties mūziklos. Veiksmīga Lansberijai izrādījās debija televīzijas seriālā 1984. gadā – jau pieminētajā “Noziegumam pa pēdām”.
Kopumā Lansberija ieguvusi Oskara balvu par mūža ieguldījumu, piecas Tony, sešas Zelta globusa balvas un šajā pavasarī – arī Lorensa Olivjē balvu, par viņu uzrakstītas trīs biogrāfiskas grāmatas.
Lūk, dažas lēdijas Lansberijas atziņas:
Situāciju komēdija. Ienīstu šo jēdzienu!
Noslēpums ir kas tāds, kas valdzina gandrīz visus.
Esmu strādājusi kopā ar dižākajiem aktieriem, un viņi visi ir miruši. Tas mani dzen izmisumā.
Es nekad neesmu nožēlojusi neko, no kā esmu atteikusies.
Mums visiem ir dažāda līmeņa izrādes.
Te es esmu, un vēl kustos, ziniet, gluži kā viļņi.
Teātris ir maģisks un atkarību izraisošs.
Ja vien es varēšu paspert soli, es tēlošu.
Es pamanīju, ka cilvēki man palīdz pāriet ielu. Man nācās pašai sevi vilkt augšā pa kāpnēm. Es sāku justies veca, taču sirdī esmu ļoti jauna.
Bērni mūsu biznesā cieš no publicitātes. Manējie cieta, jo es biju Brodveja zvaigzne. Manu bērnu paaudze bija pirmā, kam realitāte šķita mulsinoša. Sešdesmitie gadi nebija labs laiks.
