Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. oktobris, 2015
Drukāt

Aktuāli Eiropā, svarīgi Latvijā (6)

Foto - Kristaps KalnsFoto - Kristaps Kalns

Sandra Kalniete

Ietekmīgākie Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā – Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Artis Pabriks (Eiropas Tautas partijas grupa) vērtē aktuālo situāciju Eiropas Savienībā.

 

Stiprības pārbaudījums

Sandra Kalniete: – Eiropas Savienība tika veidota ar tālredzīgu mērķi, lai mūsu kontinenta tautas atkal neiegrimtu asiņainā haosā. Miera imperatīvā ir izaugušas trīs paaudzes, kas to uztver kā pašsaprotamu stāvokli. Savukārt Eiropas kaimiņos plosās kari, un mēs, pat ja gribētu, nevaram norobežoties no karu radītā posta viļņiem. Miljoniem cilvēku Sīrijā, Lībijā un Ukrainā ir zaudējuši mājas. Daudziem Eiropa ir kļuvusi par patvēruma mērķi. Neviena valsts vienatnē nespēj risināt šo humanitāro krīzi, kas satricina mūsu sabiedrību līdz pamatiem gan līdzjūtībā, gan bailēs par mūsu pašu sabiedrības spēju pieņemt un sevī iekļaut tik daudzus svešas kultūras cilvēkus. Šī krīze ir Eiropas Savienības stiprības pārbaudījums. Vai nu mēs spēsim kopīgi un mērķtiecīgi rīkoties, vai arī piedzīvosim savas tik grūti veidotās savienības norietu.

Eiropai ir jānostiprina Savienības ārējā robeža un tā kopā jāsargā. ES ir jāpalīdz finansiāli Turcijai, Libānai un Jordānijai radīt cilvēciskus patvēruma apstākļus Sīrijas bēgļiem. Tomēr vissvarīgākais ir izbeigt karu Sīrijā jebkuriem politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem.

 

Latvijas drošība

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Inese Vaidere: – Eiropas Savienība (ES) šobrīd sastopas ar vairākiem iekšējiem un ārējiem drošības izaicinājumiem. Tādēļ ES vairāk nekā jebkad būtu nepieciešams koncentrēties uz tās pilsoņu drošību, stiprinot ārējās robežas, sekmējot enerģētisko neatkarību un veicinot ekonomisko attīstību.

Lielais skaits migrantu, kas ieplūst Eiropā, kā arī Krievijas agresija Ukrainā rada satraukumu ES drošībai. Tādēļ ES nākamā gada budžeta plānošanā, kā arī vēstulē EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram un Vācijas kanclerei Angelai Merkelei esmu uzsvērusi, ka visām dalībvalstīm kopīgi jānostiprina ES ārējās robežas, lai iedzīvotāji justos droši. Savukārt no mūsu valdības vēlētos sagaidīt, lai ES Padomes sarunās tiktu pamatots, kāpēc Latvija nevar atbalstīt obligātās bēgļu uzņemšanas kvotas.

Attiecībās ar Krieviju ir svarīgi saglabāt spēkā esošās sankcijas, kas parādījušas ES saliedētību pret Putina agresiju. Savukārt, lai samazinātu enerģētikas importa atkarību no Krievijas, jāturpina darbs pie Eiropas Enerģētikas savienības izveides.

Droša valsts – tā ir arī stabila ekonomika un attīstība nākotnē. Jau šobrīd ar ES finansējuma atbalstu Latvijā tiek veicināta investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības attīstība un bezdarba mazināšana. Tomēr ES fondi, tai skaitā – jaunais Eiropas Stratēģisko Investīciju fonds, apgūstami efektīvāk.

 

Eiropas Enerģētikas savienība

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Krišjānis Kariņš: – Eiropas Enerģētikas savienības izveide šobrīd ir viens no galvenajiem izaicinājumiem un vienlaikus arī ieguldījumiem ES drošībai. Tās mērķis ir samazināt ES kopējo energoresursu importa atkarību, īpaši no tās galvenās piegādātājvalsts Krievijas.

Jau vairāk nekā gadu Krievija veic aktīvu karadarbību Ukrainā un izmanto dabasgāzes piegādes kā šantāžas līdzekli. Krievija ir pierādījusi, ka tā nav mums uzticama partnervalsts. Mēs nedrīkstam aizmirst par Krievijas dabasgāzes piegāžu pārrāvumiem 2006. un 2009. gadā. Šobrīd situācija nav daudz mainījusies un Eiropa ir nedrošā situācijā. Mēs importējam vairāk nekā pusi no visiem saviem patērētājiem energoresursiem, un tam ir pieaugoša tendence ar katru gadu.

Līdz ar Enerģētikas savienības izveidi tiktu savienoti elektrības un dabasgāzes tīkli starp visām ES dalībvalstīm. Tas ir nepieciešams, lai varētu izveidot enerģētikas tirgu, kas ne tikai nodrošinātu patērētājiem pēc iespējas zemākas cenas, bet vienlaikus samazinātu jebkuras valsts atkarību no kāda konkrēta piegādātāja vai pat enerģijas avota. Ja elektrība un gāze varētu brīvi plūst pāri valsts robežām tirgus apstākļos, tad Krievijas ietekme ES kopumā strauji samazinātos.

 

Pragmatiska politika

Foto: LETAFoto: LETA

Artis Pabriks: – Eiropas Savienība (ES) šobrīd atrodas krustcelēs. Viens ceļš ved uz tālāku fragmentāciju, viedokļu dažādošanos starp ES dalībvalstīm, otrs – uz ES starptautisko pozīciju noturēšanu vai pat pieaugumu. Latvijas interesēs ir spēcīga ES, ar aktīvu tirdzniecības, ārlietu, drošības politiku. Jācer, ka ES dalībvalstis izvēlēsies iet pa otro ceļu, savukārt mēs Latvijā skaidri zināsim savas vajadzības. Tālākā attīstība nebūs viegla, jo migrācijas krīze, kas ir pārņēmusi ES dienvidu valstis, ir radījusi sašķeltību starp dalībvalstīm, ko varēsim mazināt tikai ar izlēmīgu, pragmatisku politiku. Svarīgi no šī krīzes iznākt stiprākiem nekā līdz šim, nevis virzīties tālāk no Eiropas ideāliem, kurus paši esam uzstādījuši. Migrācijas krīze ir pierādījusi, ka ES nav īstenojusi pietiekami aktīvu ārpolitiku, tādēļ turpmākajos gados jādomā, kā to padarīt efektīvāku: jārod risinājums Sīrijas krīzei, kur arvien lielāku lomu sāk spēlēt Krievija, jāstabilizē situācija citās Tuvo Austrumu valstīs. Tāpat aktualitāti nebūs zaudējis Ukrainas jautājums. Starptautiskā situācija pieprasa, lai lēmumi tiktu pieņemti savlaicīgāk, jāmeklē inovatīvāki un ilgtspējīgāki risinājumi, taču arī turpmāk kopīgie lēmumi jābalsta uz vienprātību un kompromisu, nevis politikas uzspiešanu no lielo dalībvalstu puses.

 

Vēlēšanas digitāli

Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja ir atbalstījusi iniciatīvu dot ES pilsoņiem iespēju balsot elektroniski gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā. “Mans mērķis bija padarīt šīs vēlēšanas pievilcīgākas ES iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām,” saka Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hibnere (Polija, ETP grupa) (attēlā), kura ir idejas līdzautore.

Migrācija. Risinājumi

Patlaban viens no ļoti aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem ir migrācija. Vadošā un lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā (Eiropas Tautas partija) piedāvā šādus risinājumus. Tas ir tikai sākums: spēcīga politiskā griba, dažādi izšķiroši lēmumi un rīcība būs nepieciešami jau tuvākajā laikā.

20151002203356_2898

Vairāk informācijas www.eppgroup.eu. Apmaksāta ETP grupas publikācija.

Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ar to, kad aziātus un āfrikāņus ieved !kā genocīga formu pret balto rasi, jau ar finansiālu apmaksu, un uz priekšu jau paredz un izdala naudas imigrantu pūļu ievešanai Eiropā t.s. Shengenas zona ar to brīdi sevi ir degradējusi un ”izsmēlusi”.Steidzīgi ir jāapvienojas tautām ,kas vēl ir ar veselo saprātu…un sirdsapziņu…

  2. Joprojām par pareizu uzskatāt- gan pie Lībijas krastiem izglābto nelegālo imigrantu vešanu pāri Vidusjūrai uz Itāliju (lai pēc tam tos sadalītu citām ES valstīm),gan šo imigrantu veselības pārbaudi tikai pēc viņu atvešanas uz Latviju?

  3. Kuri tad ir tie,kas šādi cenšas pārbaudīt Eiropas Savienības stiprību,Kalnietes kundze? Un kāpēc bēgļus no Āfrikas un Āzijas Eiropai ir jāuzņem vienai?
    Skat.”Ungārija rosina ANO noteikt globālas migrantu kvotas”Focus.lv,30.septembris 2015.
    Kāpēc to nevarēja ierosināt ietekmīgākie Eiropas Parlamenta Latvijas deputāti no Tautas partijas grupas? Ne jau mēs,lasītāji,varam ietekmēt Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju!

  4. Kājminamā domāšana Atbildēt

    Nākamajos gados vēl tikai domāsiet,Pabrik?

  5. Beidzot pamodaties? Atbildēt

    “Nav jāpierāda,ka Eiropas multikulturālisms un etniskās integrācijas politika ir cietusi fiasko. Latvijai Eiropas prezidentūras laikā bija lieliska iespēja aktualizēt un redefinēt Eiropas Savienības multikulturālisma izpratni,ES etniskās integrācijas definīciju un politiku. Tas nenotika,tāpēc nav brīnums,ka Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska vadībā Ministru kabineta slepenās sēdes laikā notika piekāpšanās transnacionālā konglomerāta spiedienam. Šie ir tiesiskuma un nacionālās drošibas jautājumi,kuru padziļinātai izpratnei vajadzēja būt vispirms iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.[..]” Skat.”Ēriks Jēkabsons: Palīdzība”grūtdieņiem” vai pakļaušanās starptautiskai noziedzībai?”,LA,5.08.2015.

  6. Latvietis Londonā Atbildēt

    Vienotībai un Kalnietei tagad klājas tik slikti ar sabiedrisko viedokli, ka vajag pirkt reklāmas rakstus, lai izceltu savu domu.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+