Akuratera muzejā atdzīvosies Pirmā pasaules kara atmiņas 0
Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 programmas notikuma – akcijas “Café Spleen jeb Augusts 1914” – ietvaros ceturtdien, 14. augustā plkst. 18 J. Akuratera muzejā atklās trīs izstādes, kurā Pirmā pasaules kara tēmu atklās caur saglabāto relikviju un lietu stāstiem, mākslinieku, notikumu aculiecinieku, versijām un mūsdienu modernās mākslas metaforisko vēstījumu, pavēstīja Memoriālo muzeju apvienības speciāliste Sandra Zobena.
Jāņa Akuratera mājas verandā tiks atklāta stikla mākslas izstāde “Mēness un Naglas. Degt”, ko kopīgi veidojuši divi mākslinieki – Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas pasniedzēja Inguna Audere un Amerikas Amatniecības skolas Ročesteras Tehnoloģiju institūta pasniedzējs Maikls Rodžers.
Izstāde “Mēness un Naglas. Degt” ir kā vizuāla metafora neiznīcināmajam cilvēkā brīdī, kad dvēsele, sapņu un īstenības skarta, tiecas pēc patvēruma. Pārtapšana, atjaunošanās, dziedinājums ir mākslinieces Ingunas Auderes atslēgvārdi. Maikla Rodžera interešu lokā ietilpst pagātnes liecību aktualizējums jaunos kontekstos. Aizejošā laika, vai drīzāk, pārlaicīgā tvērums dažādās izteiksmēs ir kopīgā iezīme viņu abu atšķirīgajā daiļradē.
Savukārt muzeja Gaišajā salonā atvērtajā izstādē “Dzejnieks/strēlnieks/mākslinieks – portrets” būs apskatāmi Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones, Jāzepa Grosvalda veidotie strēlnieka dzejnieka un strēlnieka–mākslinieka portreti, kas tapuši 1916., 1917. gadā. Izstādē Gaišajā salonā būs apskatāma arī Edgara Vērpes glezna “Jukums Vācietis”, kas tapusi 1982. gadā.
Ko māksliniekam un dzejniekam nozīmē būt kara laukā? 1916. gadā dzejnieks un rakstnieks Jānis Akuraters brīvprātīgi iestājās strēlniekos. Rakstniecības un mūzikas muzeja Akuratera kolekcijā ir īsa vēstule, kuru 1916. gada 16. novembrī dzejnieks raksta sievai Marijai Annai un sešus gadus vecajai meitai Laimai: “Mīļā Mare un Laima! Teikšu īsi. Esmu uzņemts Strēlnieku pulkos, ierakstīts II latviešu Brigādes štābā.” Kopā ar Akurateru vienā strēlnieku pulkā ir dzejnieki Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, mākslinieki Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, tēlnieks Kārlis Johansons. Dzejnieki un mākslinieki kopā ir Ziemassvētku un janvāra kaujās Tīreļpurvā.
Dienasgrāmatās, “Mazajās piezīmēs”, avīžrakstos dzejnieki un rakstnieki arī dokumentēja kara laukā redzēto – skaudri un bez izskaistinājuma. 1916. gada 25. decembrī Akuraters ieraksta dienasgrāmatā: “Soļus desmit pa labi un kreisi ir vieglākās 3–6 colu baterijas. Tās dod šāvienu uz šāviena. Gaisa sitiens ir tik stipris, ka jāsadreb no satricinājuma. Bet asais skanīgais un cietais kā liktens troksnis ir vispatīkamākā bauda nerviem. Vēl, vēl, man gribas kliegt. Gaiss tiek šķelts kā ar lielu pātagu un uguns zibiņi svelpj pa gaisu pakaļ aizejošai granātai vai šrapnelim. Cietā komanda ir kā kara tēvreize, no kuras viss atkarājas.”
Trešā izstāde “Mans vectēvs, mans vecvectēvs strēlnieks – vecāsmātes pūra skapī”, kas tiks atklāta “Café Spleen” teltī, ir Viktora Jansonaa personīgais stāsts par vectēvu – latviešu strēlnieku Augustu Ozoliņu. Mājas bēniņos, vecāsmātes pūra skapī saglabājušies gan dažādi dokumenti, gan vecātēva strēlnieka zābaki.
Izstādes Akuratera muzejā būs apskatāmas līdz 12. septembrim.
Līdz 12. septembrim muzejam akcijas laikā ir īpašs darba laiks, kas ļaus muzeju apmeklēt arī tiem, kuri ikdienas darba dēļ nevar to atļauties. Muzejs būs atvērts pēcpusdienās un vakaros – otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien no plkst. 14 līdz 21 un sestdien no 14 līdz 20.
