Kultūra
Kultūrpolitika

Akustiskā koncertzāle. Sapņi un piepildījums kaimiņos0


Žūrija īpaši izcēla pirmās vietas ieguvēju ideju par trīsdaļīgo vizuālo sadalījumu – celtnes vidējā daļa ir veidota kā atsauce uz vairāk nekā simt gadus seno Tautas nama projektu.
Žūrija īpaši izcēla pirmās vietas ieguvēju ideju par trīsdaļīgo vizuālo sadalījumu – celtnes vidējā daļa ir veidota kā atsauce uz vairāk nekā simt gadus seno Tautas nama projektu.
Publicitātes foto

Vērojot koncertzāļu projektu attīstību Tallinā un Viļņā, vietā vaicāt – vai igauņiem un lietuviešiem ir vairāk naudas, sabiedriskās vienprātības un izpratnes kultūras jautājumos vai arī politiskās gribas?

Kultūras ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā starpziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta virzību, kam līdz gada beigām vajadzētu tikt skatītam valdībā.

Var jau prognozēt, ka, runājot par nākotnes scenārijiem, izšķiršanās, visticamāk, būs par labu publiskās–privātās partnerības modelim. Jāpiebilst, ka tieši valdības līdz šim izšķirīgu lēmumu kavēšanās dēļ ir pazaudēti koncertzāles izbūves vietas sakārtošanai izmantojamie 23 miljoni ES fondu naudas un, visticamāk, būs jārīko jauns konkurss.

Šobrīd grūti izteikt optimistiskas prognozes par laiku, kad Rīga varētu tikt pie akustiskās koncertzāles – iepriekš šajā kontekstā izskanējis pat desmit gadu posms.

Līdz šim mūziķiem savās mājās Baltijas valstu galvaspilsētās diemžēl ir trūcis koncertzāļu un labskanīgu mēģinājumu telpu – ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Viļņā.

Taču viena no nozīmīgākajām vērtībām, ko neatkarīga valsts savā simtgades jubilejā var uzdāvināt iedzīvotājiem, ir valsts nozīmes kultūras celtne, kas ir arī nozīmīgs ieguldījums ilgtermiņā.

Lietuvā septembrī sabiedrības apskatei nodots nacionālās koncertzāles “Tautas nams” arhitektūras ideju konkursā uzvarējušais spāņu arhitektu piedāvājums. To paredzēts būvēt vietā, kur šobrīd atrodas 20. gs. vidū celtais Arodbiedrību nams. Darbi varētu sākties 2021. gadā un tikt pabeigti līdz 2023. gadam, kad Viļņa svinēs 700. dzimšanas dienu.

Savukārt Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā septembra beigās atklāta modernākā koncertzāle visā valstī – 6100 kvadrātmetrus plaša, ar 510 klausītājiem paredzētu lielo zāli un “Blackbox” tipa teātra zāli ar 130 vietām un mācību telpām.

Būtiski, ka abās mūsu kaimiņvalstīs jau drīz pēc neatkarības atjaunošanas koncertzāļu jautājums tika akcentēts kā “nacionālas nozīmes kultūras būve”.

Latvijā tas noticis vēlāk. Vai kaimiņos ir bijis vairāk politiskas gribas vai finanšu, vai sabiedrības vienprātības kultūras jautājumos? “Kultūrzīmes” noskaidroja, kādi bija argumenti, kādēļ Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētās šie nacionālajai kultūrtelpai tik vitāli nepieciešamie uzsākumi atraduši savu ceļu uz īstenojumu.

Viļņa, Lietuva. Vairāk nekā simt gadus ilgi sapņi

Viens no konkursa nosacījumiem bija telpu plašums un daudzfunkcionalitāte. Koncertzāles foajē vizualizācija.
Publicitātes foto

20. gadsimta sākumā vairāki Lietuvas nacionālās identitātes veidotāji, tajā skaitā vēsturnieks, folklorists un publicists Jons Basanavičs, gleznotājs un komponists Mikalojs Konstantīns Čurļonis, vēlākais pirmais Lietuvas prezidents Antans Smetona un citi sāka domāt, ka Viļņā nepieciešams Tautas nams.

Par tautas ziedotiem līdzekļiem 1913. gadā tika iegādāts gandrīz 3000 kvadrātmetru liels zemes gabals Tauru kalnā. Diemžēl Tautas nama celtniecības projektam piesaistītie līdzekļi Pirmajā pasaules karā gāja zudumā.

Padomju okupācijas pirmajā gadā (1940) Tautas namam paredzētajā vietā aizsāka Arodbiedrību nama būvniecību tipiskā tā laika neoreālisma stilā. Pēdējos gados bijušais Arodbiedrību nams bija pamests.

Lai arī Viļņā jau 79. sezonu darbojas nesen renovētās Nacionālās filharmonijas akustiskā koncertzāle ar 680 klausītāju vietām, gandrīz visu neatkarības periodu Lietuvā notika diskusijas par to, vai nepieciešama jauna nacionālā koncertzāle.

2018. gada janvārī beidzot tika parakstīts memorands starp Lietuvas Kultūras ministriju un Viļņas pilsētas pašvaldību par nacionālās koncertzāles projekta sākšanu un pakāpenisku infrastruktūras izveidi.

Toreizējā kultūras ministre Liāna Rokīte-Jonsone un Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, parakstot nodomu protokolu, pauda: “Lietuvas galvaspilsēta ir bagāta ar kultūras dzīvi, bet teātru un mākslas galeriju panorāmā trūkst pasaules standartiem atbilstošas koncertzāles.

Valdība ir uzņēmusies iniciatīvu, lai aizpildītu šo plaisu, tai jākļūst par mūsu prioritāti.

Kopā ar Viļņas pašvaldību samērā īsā laikā vienojāmies par prestižas vietas izvēli tik svarīgai celtnei.”Cita starpā nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas plānā bija noteikts, ka Viļņas pilsētas pašvaldība atbild par detālplānojuma sagatavošanu un apstiprināšanu, gruntsgabala sagatavošanu un pārbūvi, Arodbiedrību ēkas iegūšanu, starptautiskā arhitektūras konkursa virsvadību, uzvarētāja atlasi un apbalvošanu.

Savukārt Kultūras ministrija apņemas gādāt par Viļņas nacionālās koncertzāles infrastruktūras sagatavošanu, kā arī par programmatūras un akustisko iespēju izpēti. Uz tā balstīsies ministrijas un Viļņas pašvaldības kopīgais darbs – starptautiskā arhitektūras konkursa tehniskās specifikācijas un koncertzāles vadības modeļa izstrāde, kā arī valsts budžeta līdzekļu pienācīga un saprātīga plānošana.

“Kultūrzīmes” iepazinās arī ar apjomīgu 2017. gada pētījumu par iespējamo jaunās koncertzāles celtniecības finansējumu. Finansisti bija aprēķinājuši gan ticamākos biļešu tirdzniecības un telpu nomu ieņēmumus, gan arī izcēluši vairākus iespējamos variantus koncertzāles finansējuma saņemšanai.

Vispieticīgākais no tiem paredzēja koncertzāles būvi par nepilniem 40 miljoniem eiro, valsts līdzekļiem piesaistot ES fondu, kā arī citu publisko avotu finansējumu.

Jau 2017. gadā Viļņas pašvaldība par sešiem miljoniem eiro no bijušajiem īpašniekiem bija atpirkusi Arodbiedrību namu. 2018. gada februārī, piesakot starptautisku arhitektūras konkursu,

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus uzsvēra, ka nacionālā koncertzāle “Tautas nams” ir viens no vissvarīgākajiem galvaspilsētā plānotajiem kultūras objektiem.

Viņš aicināja pasaulē slavenu arhitektu komandas izveidot pilsētā mūsdienīgu daudzfunkcionālu telpu koncertiem, izklaidei un atpūtai: “Ēkas arhitektūrai jākļūst par jaunu pilsētas zīmi – skanīgu, iedvesmojošu, patiesu laikmeta atspoguļojumu.”

2019. gada vasarā, konkursam noslēdzoties, uz Lietuvu bija atsūtīti kopumā 260 jaunās nacionālās koncertzāles ideju meti no Amerikas, Austrālijas, Dienvidāfrikas, Ķīnas, Indijas, Spānijas, Lībijas, Ukrainas u.c.

Par labāko risinājumu Viļņas pašvaldības, Lietuvas arhitektu savienības un Starptautiskās arhitektu savienības žūrija atzina spāņu arhitektu kompānijas “Arquivio Architects” projekta metu. Paredzēts, ka jaunajā Viļņas koncertzālē būs divas zāles ar 1500 līdz 1700 un 500 vietām, kā arī telpas bāriem, plašs foajē ar skatu uz pilsētas panorāmu un telpas citām kultūras aktivitātēm.

Žūrija uzsvērusi projekta trīsdaļīgo risinājumu, kas paver skatu uz pilsētu un izceļ kultūrvēsturiskās vērtības. Īpaši akcentēti arhitektu piedāvātie tehnoloģiskie un dabiskie akustiskie risinājumi, kā arī celtnes daudzfunkcionālā izmantošana.

Par otrās un trešās vietas ieguvējiem kļuva Francijas arhitektu birojs “Fres architects and planners” un lietuviešu arhitektu komanda “Paleko archstudija”. Interesanti, ka lietuviešu “Paleko archstudija” 2018. gadā uzvarēja Kauņas rīkotajā konkursā par koncertzāles projektu, kurai vajadzētu tapt gatavai līdz 2022. gadam, kad Kauņa kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Valsts investīciju programmā no 2019. līdz 2021. gadam paredzētais Viļņas koncertzāles projektēšanas pakalpojumu un celtniecības kopējais budžets, plānojot izmaksas pa posmiem, ir 52 miljoni eiro.

Jāuzsver, ka kopējie projekta izmaksu aprēķini ir lielāki. Vispārējai Tauru kalna un tuvākās apkārtnes infrastruktūras sakārtošanai paredzēti vēl 14 miljoni eiro (no ES fondiem), savukārt līdzšinējais Viļņas pašvaldības ieguldījums ir mērojams sešu ar pusi miljonu apmērā – vecā Arodbiedrību nama atpirkšana un tā demontāža.

Šā gada oktobra vidū sākta Arodbiedrību nama nojaukšana, ko pabeigs līdz gada beigām. Demontāžas izmaksas būs pusotra miljona eiro apjomā, un tās finansē no Viļņas pašvaldības budžeta. 2021. gadā uzsāks ēkas celtniecību, un nacionālās koncertzāles pirmais koncerts tiek plānots 2023. gadā.

Vēl pavisam nesen, 2018. gada februārī, intervijā “Kultūrzīmēm” Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas pasniedzējs, TV producents Aļģirds Januts teica: “Jūs jautājāt, kas būtu svarīgi Lietuvai nākamajos simt gados, un te ir viena no atbildēm – mums joprojām trūkst nopietnas koncertzāles, kur mūsu talantīgie mūziķi varētu uzstāties.”

Šoruden Aļģirds Januts sarunā ar “Kultūrzīmēm” precizēja: “Jāatzīst, Lietuvas mākslinieki diezgan greizsirdīgi uzņēma Pērnavas un Liepājas “Lielā dzintara” koncertzāļu celtniecību, tāpēc, ja Viļņā parādītos tikpat skaista zāle, domāju, ka visi par to ļoti priecātos. No otras puses, izvēlētā vieta, kas atrodas augstu virs pilsētas, būs labi saredzama un, iespējams, ietekmēs pilsētas horizonta līniju, radot nevajadzīgu dominanti pilsētas arhitektūrā, tādējādi kļūstot par pārmērīgas kritikas objektu.”

Tallina, Igaunija. 20 gadus lolotas cerības

Igaunijas Teātra un mūzikas akadēmija par piemērotu koncertzāli sapņoja jau vairākas desmitgades, taču tikai pirms trim gadiem beidzot šim mērķim atrasti līdzekļi.
Publicitātes foto

1996. gadā Igaunijas valdība pieņēma lēmumu, ka jaunā Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas (EMTA) ēka tiks pabeigta 1999. gadā. Pirmo būvniecības posmu pabeidza laikus, taču projekta otrais posms – koncertzāles komplekss – naudas trūkuma dēļ tika atlikts uz nenoteiktu laiku.

Gadiem ritot, Igaunijas jaunie mūziķi un aktieri, pievēršot valdības uzmanību akūtajam koncertzāles trūkumam, pat rīkoja vairākas protesta akcijas. Lai arī iesākumā jaunās koncertzāles un Igaunijas Nacionālā muzeja ēku celtniecība Tartu bija līdzīgās “valsts nozīmes” pozīcijās, 2012. gada pavasarī koncertzālei jau pat paredzētais Igaunijas kultūras fonda finansējums tika atdots Nacionālajam muzejam.

Tikai 2016. gadā Igaunijas valdība piešķīra četru miljonu eiro finansējumu no valsts programmas “ASTRA”, un toreizējais kultūras ministrs Indreks Sārs teica: “Mūzikas un teātra akadēmijas jaunās ēkas zāles sāga ilgst jau 20 gadus. Esmu gandarīts, ka šodienas Ministru kabineta lēmums visiem atnesīs mieru un mūsu ilgtermiņa parāds tiks nokārtots.”

2017. gadā koncertzāles un izrāžu centra projektam piecus miljonus eiro piešķīra arī Igaunijas Kultūrkapitāla fonds un praktiski tūlīt izsludināja arhitektūras projektu konkursu, kurā uzvarēja igauņu arhitekti Toivo Tammiks un Marts Reuks no arhitektu biroja “Ansambel bureau”.

Jau 2018. gada aprīlī svinīgi iemūrēja jaunās koncertzāles pamatakmeni, kam samērā drīz sekoja spāru svētki.

Šī gada 28. septembrī, aizsākot Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas simtgades svinības, atklāja jauno koncertu un uzvedumu zāli ar 482 vietām, “black box” teātra zāli ar 130 vietām aktieriem un džeza mūziķiem, 21 jaunu mācību telpu, kā arī jaunos akadēmijas personāla kabinetus.

Igaunijā (un daži pat saka, ka visā Eiropā) tehniski pilnīgāko mūzikas un mākslas telpu uzbūvēja pusotra gada laikā, un tās celtniecības izmaksas bija 12 miljoni eiro, ko finansēja Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un pati akadēmija.

Saistītie raksti

Akadēmijas rektors profesors Ivari Ilja koncertzāles atklāšanas ceremonijā teica, ka, būvējot koncertzāli vienlaikus ar pārējo ēku jau pirms 20 gadiem, visticamāk, pašreizējā akustiskā un tehniskā izcilība nebūtu sasniegta: “Vai var apgalvot, ka toreiz būtu uzcelta sliktāka zāle? Tas ir ļoti iespējams, jo tajā laikā Igaunijas valsts bija daudz nabadzīgāka un arī tehnoloģijas un celtniecības materiāli attīstījušies tieši pēdējos divdesmit gados. Tātad šai ilgajai gaidīšanai ir arī pozitīvā puse.”

Uz “Kultūrzīmju” jautājumu par koncertzāļu vietu atjaunotās Igaunijas kultūrainavā Kultūras ministrijas ierēdnis Mēlis Kompuss ar manāmu lepnumu balsī paskaidroja, ka valstī kopumā esot aptuveni 1500 ar mūziku saistītu valsts, pašvaldību un privātu kultūras objektu, tajā skaitā jaunuzceltās valsts nozīmes koncertzāles Tallinā, Tartu, Jehvi un Pērnavā. Atgādināšu, ka pirms gada rudenī netālu no Tallinas atklāja arī modernu Arvo Perta centra koncertzāli, ko daļēji finansēja valsts.

LA.lv