Kultūra
Kultūrpolitika

Akustiskās koncertzāles būvniecībai tiek apsvērts Uzvaras parks un Andrejosta0

Foto: Andrejs Baburovs / LETA

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai tiek apsvērtas arī tādas Rīgas vietas kā Uzvaras parks un Andrejosta, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa sacīja, ka Kultūras ministrijai (KM) trīs mēnešu laikā no valdības izveidošanas jānāk klajā ar informatīvo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles būvniecības iespējām, kas jau būs pārrunātas ar Rīgas domi. Šajā informatīvajā ziņojumā tikšot piedāvātas vairākas iespējamās vietas koncertzāles būvēšanai, jo, pēc ministres domām, valdībai ir ļoti svarīgi redzēt, kādas alternatīvas pastāv.

“Protams, ir Rīgas centrā vietas, kuras būtu potenciāli izmantojamas koncertzāles būvniecībai, bet tās ir saistītas ar noteiktu apgrūtinājumu. Tur, piemēram, ir kādi īpašumi virsū,” skaidroja Melbārde.

Pēc viņas teiktā, papildus līdz šim publiski izskanējušajām vietām, kur varētu būvēt akustisko koncertzāli, tiek apsvērta arī Andrejosta un Uzvaras parks. “Mēs esam izpētījuši arī (..) Andrejostu kā variantu. Stāstīsim, kādas tur ir iespējas. Kā reizi, tur ir vietas ar apgrūtinājumu. Tāpat Rīgas dome mums ir atsūtījusi informāciju par teritorijām Uzvaras parkā, arī norādot, kādi tur ir apgrūtinājumi,” pastāstīja ministre, solot visus šos variantus piedāvāt valdībai tuvāko mēnešu laikā.

Ministre norādīja, ka, ja valdība šopavasar pieņems lēmumu par vietu, kur būvēt Nacionālo koncertzāli, tad Eiropas fondos pieejamo 23 miljonu eiro finansējumu šim mērķim varētu paspēt apgūt noteiktajā termiņā. Protams, ka ar minētajiem 23 miljoniem eiro nepietiktu koncertzāles uzbūvēšanai, bet par šo naudu vismaz varētu “sagatavot attiecīgo vietu, pievelkot visu nepieciešamo infrastruktūru utt.,” piebilda Melbārde.

LETA jau vēstīja, ka pērn septembra sākumā ar mērķi Rīgā izveidot Nacionālo koncertzāli, kurā būtu iespējams rīkot arī konferences, valdība pārdalīja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 23 192 193 eiro apmērā no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem. KM arī tika uzdots izstrādāt un iesniegt jaunu konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.

Līdz šim kā iespējamās koncertzāles būvniecības vietas izskanējušas AB dambis, Zaķusala, Lucavsala, Skanste, Kronvalda parks un citas vietas.

Finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā – SIA “PricewaterhouseCoopers” – iepriekš identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistē koncertzāles projekta īstenošanai privātās-publiskās partnerības formā. Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim, kas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei.

Saistītie raksti

KM arī norādīja, ka projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.

Kā iespējamu alternatīvu privātajai-publiskajai partnerībai KM iepriekš izskatīja pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka 2018.gadā atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro – projektēšanai un konsultācijām.

LA.lv