Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Akvakultūrā svarīgas zināšanas

Foto - LETAFoto - LETA

Atbalsts akvakultūrai būs viens no pirmajiem zivsaimniecības nozarē investējošiem pasākumiem, ko nākamā gada sākumā atvērs projektu pieteikumiem no jaunā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš informē, ka jaunajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam atbalstam akvakultūrai paredzēti 46,3 miljoni eiro, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā periodā. Tas saistīts ar to, ka Eiropas Savienībā akvakultūrai iedalīta nozīmīga loma.

Pasaulē akvakultūra attīstās ļoti strauji, it īpaši Āzijas valstīs, bet ES tā būtiski atpaliekot. Tāpēc nozares attīstībai ļoti svarīgas ir zināšanas, jāievieš modernas tehnoloģijas, jānodrošina mazāka ietekme uz apkārtējo vidi, un tas saistīts ar inovācijām, zinātnes piesaisti. Tiesa, jau iepriekšējā plānošanas periodā izskanējuši pārmetumi, ka daudzi projekti tiek realizēti bez priekšzināšanām un to īstenotājiem nav atbilstošas izglītības, tāpēc turpmākajos septiņos gados šiem jautājumiem nozarē pievērsīs lielu uzmanību.

“Uzskatām, ka būtiski ir gūt jaunas zināšanas. Latvijā nav iespējas iegūt atbilstošu izglītību akvakultūras nozarē, tāpēc ir tik svarīgi papildināt zināšanas un apgūt jaunu pieredzi šajā jomā ar citiem līdzekļiem,” stāsta N.  Riekstiņš. Viņš atgādina, ka iepriekšējā plānošanas periodā izveidots zivsaimniecības sadarbības tīkls, kas jau sevi sekmīgi pierādījis, mācot akvakultūras zināšanas zemniekiem un citiem interesentiem, kas vēlējās dažādot savu biznesu. Tā ir struktūra, kas palīdz saprātīgāk un racionālāk apgūt Zivsaimniecības fonda līdzekļus, rīkojot seminārus, mācību braucienus.

Arī jaunajā periodā paredzētas līdzīgas aktivitātes, paplašinot tās ar konsultācijām un pieredzes nodošanu. Paredzēts, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) veidos kompetences centru Tomes zivjaudzētavā, kur, bāzējoties uz vismodernākajām tehnoloģijām, interesenti varēs apgūt jaunas zināšanas.

N. Riekstiņš skaidro, ka jaunā politika neparedz paplašināt esošās dīķsaimniecības, jo pašreizējās platības ir pietiekamas, lai zivju produkciju varētu ražot vairāk, tāpēc pastāv plašas iespējas modernizācijai, inovācijām un jaunu ideju realizācijai arī šajos ūdeņos.

Kopīgi ar nozares pārstāvjiem jau panākta vienošanās, ka jaunu projektu realizētājiem tiks prasīta pieredze uzņēmējdarbībā un zināšanas akvakultūrā – piemēram, pabeigti BIOR vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes kursi. Interesanti, ka līdz šim visbiežāk zināšanas vēlējās iegūt nevis jaunieši, bet jau biznesā pieredzējuši cilvēki, kas vēlējās gūt prasmes, lai apgūtu jaunu uzņēmējdarbības nišu. Tāpat nākamajā periodā plānots projekta uzraudzību veikt nevis no projekta pabeigšanas, bet no produkcijas realizācijas uzsākšanas. Jo skaidrs, ka produkcija uzreiz pēc projekta pabeigšanas tirgū neparādās, tas ir ilgstošs process. “Tāpēc pagarinājām uzraudzību, lai būtu droši, ka projekts dos atdevi, jo zivsaimniecības fonda mērķis ir attīstīt ražošanu un pievienot vērtību,” komentē N. Riekstiņš.

Vēl viens jaunums jaunajā plānošanas periodā – ja netiek izpildīti projektā plānotie rādītāji, atbalsts var tikt proporcionāli samazināts vai to var pieprasīt atmaksāt LAD. Akvakultūras nozarei ir laba perspektīva, bet jārēķinās arī ar lielu konkurenci. Tomēr pieprasījums tirgū esot liels, un vietējie ražotāji pat nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. “Mums jāspēj būt modernākiem, labākiem, lai ar savām zivīm spētu konkurēt tirgū. Un noteikti jādomā par pievienoto vērtību,” rosina N. Riekstiņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+