“Aldaris” alus brūvēšanā izmantos Latvijas iesalu 1
Viena no Latvijas lielākajām alus darītavām – “Aldaris” – nolēmusi alus brūvēšanā izmantot Latvijā ražotu iesalu, ko uzņēmumam piegādās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps”, portālu “LA.lv” informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Fīrmanis.
Viņš klāstīja, ka “Aldaris” par iesala piegādi ar “Latraps” noslēgusi nodoma protokolu. Aldaris tuvākajā laikā cer sagaidīt pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par tā kvalitāti. Tādējādi uzņēmums vēlas kļūt par pirmo alus darītavu, kas pēc daudzu gadu pārtraukuma atsāks izmantot Latvijā ražotu iesalu, saka Fīrmanis.
“Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo mums nebija savas iesalnīcas. Līdz ar “Latraps” iesalnīcas atvēršanu Staļģenē šāda iespēja paveras, un mēs ar lielāko prieku to izmantosim sava ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā vēsturiskajā alus darītavā,” saka “Aldara” galvenais alus meistars Valdis Čunka.
Šobrīd vēl tiek veikti vairāki sagatavošanās darbi un kvalitātes pārbaudes. Plānots, ka tās noslēgsies jau tuvākajā laikā un pavisam drīz, tuvojoties pavasarim, “Aldara” vēsturiskajā vārītavā Sarkandaugavā varētu tapt pirmais brūvējums, kurā izmantots Latvijā ražots iesals.
Kompānijā atzīmē, ka alus brūvēšanā gadsimtiem ilgti tiek izmantots ūdens, apiņi, raugs un miežu iesals, kuru iegūst, mērcējot, diedzējot un kaltējot alus miežu graudus. Retos izņēmuma gadījumos iesala vietā alus darītāji izmanto tikai miežus, kas ir lētāka izejviela.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē Jelgavas novada Staļģenē darbu izmēģinājuma režīmā sāka pirmā neatkarīgās Latvijas laikā uzbūvētā iesalnīca. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem, lai mūsu aldariem rastos iespēja iegādāties pašu zemē gatavotu iesalu, kas līdzās ūdenim, apiņiem un raugam ir viena no alus darīšanas svarīgākajām sastāvdaļām. Līdz šim Latvijas alus ražotāji galvenokārt izmantoja Lietuvas produktu – kaimiņos iesalnīca ar somu speciālistu atbalstu tapa jau deviņdesmitajos gados.
Jauno ražotni Staļģenē nepilna gada laikā uzbūvēja valstī lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs “Latraps”, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, tajā skaitā vienu miljonu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
