Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Alerģija – arī no aukstuma!

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ja, vēsākā laikā izejot ārā, sāk niezēt seja, plaukstas un pietūkst āda, visticamāk, tā ir aukstuma alerģijas pazīme, kas var izpausties ikvienam jebkurā vecumā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule pastāsta, ka tā ir viens no nātrenes paveidiem, kas dažādu iemeslu dēļ kaut reizi mūžā piemeklē apmēram 20% cilvēku.

Kurš gan nezina, kas notiek, pieskaroties nātrēm, kad organismā no tā sauktajām tuklajām šūnām izdalās histamīns – bioloģiski aktīva viela, kas izraisa specifiskus izsitumus, apsārtumu, niezi un dedzināšanu. Ja nātrene ir kombinācijā ar tūsku, var būt sāpes. Dažiem cilvēkiem tā notiek aukstuma ietekmē.

“Nātrenei ir raksturīgi, ka nieze un izsitumi nesaglabājas ilgāk par vienu diennakti un pēc tam uz ādas neatstāj pēdas. Parasti tās izpausmes pazūd pēc divām trim stundām un tad parādās atkal citā vietā. Hroniska nātrene turpinās vairāk nekā sešas nedēļas,” norāda ārste.

Vienlaikus nātrene var izpausties arī no karstuma, piemēram, kad, intensīvi sportojot, ķermenis sasvīst, vai arī ir augsta ķermeņa temperatūra.

Aukstuma alerģiju ir ļoti vienkārši pierādīt. Alergologa konsultācijā veic testu, uz apakšdelma 5–10 minūtes paturot ledus gabaliņu vai arī tikpat ilgi roku paliekot zem auksta tekoša ūdens. Ja pie vainas ir aukstums, pēc brīža parādīsies nātrene.

 

Uzmanīgi ūdenī!

Aukstuma nātrene izpaužas, ilgāku laiku uzturoties vēsumā, taču ne tikai tad, kad ārā ir ļoti auksts un cilvēks ir nosalis. Pietiek, ja temperatūra ir ap +10 grādiem vai pat augstāka. Alerģijas izpausmes veicina migla, drēgnums, vējš un lietus.

Aukstā laikā mērojot tālāku ceļu, svarīgi, lai ik pa laikam būtu iespēja sasildīties. Ienākot siltā telpā, parasti nepilnas stundas laikā izsitumi pazūd.

Nātrene mēdz rasties peldoties, kaut arī ūdens ir diezgan silts, ap +20 grādiem, un tad izsitumi parādās uz visa ķermeņa. Ilgstoši atrodoties aukstā ūdenī, alerģiskās izpausmes var progresēt – sākt reibt galva, pazemināties asinsspiediens un iestāties bezsamaņa. Daļa noslīkušo gājuši bojā tieši aukstuma alerģijas dēļ, tāpēc, ja mēdz rasties šāda reakcija, nevajadzētu peldēties dziļās vietās, ilgi un vienatnē.

 

Vai tiešām vainīgs aukstums?

Tomēr, kā novērojusi daktere Cīrule, reizēm vēsumam vainu uzveļ nepamatoti. Bieži ar aukstuma alerģiju sajauc spiediena nātreni, kas rodas, piemēram, ilgi stāvot ar šauriem zābakiem kājās. Citkārt nātreni neizraisa vis zema gaisa temperatūra, bet apģērbs, kas noteiktā temperatūrā rada ādas kairinājumu.

Ja vēsā un vējainā laikā ārā asaro acis vai rodas ies­nas, tā nav aukstuma alerģijas izpausme, kā dažkārt domā, bet vazomotors rinīts, kuru provocē temperatūras svārstības. Arī deguna tecēšana, ienākot siltā istabā no āra un dzerot karstu tēju, liecina par šo problēmu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+