Nākamais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, viesojoties Varakļānos 1934. gadā. Bērziņš bieži publiski uzstājās aizsargu formā, jo bija viens no šīs organizācijas vadītājiem.
Nākamais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, viesojoties Varakļānos 1934. gadā. Bērziņš bieži publiski uzstājās aizsargu formā, jo bija viens no šīs organizācijas vadītājiem.
Foto no Kara muzeja krājuma

Politiķu intrigas, varas “virtuve”. Iznāk ulmaņlaiku politiķa Bērziņa nepublicētie materiāli 2

“Šajā grāmatā, cik notikumi palikuši atmiņā, kas, gadiem ejot, šur tur izbālējuši, un cik man bija iespējams atrast publicētajos dokumentos un laikabiedru atmiņās, esmu centies bez aizspriedumiem un pārspīlējumiem atstāt savu liecību par dramatiskāko posmu mūsu tautas un valsts dzīvē,” tā savās “Nepublicētajās atmiņās” raksta pirmskara Latvijas valdības ministrs Alfrēds Bērziņš. Jau tuvākajās dienās viņa nepublicētās atmiņas kļūs par publicētām, jo tiks izdotas apgādā “Lauku Avīze”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Ilgus gadus Latvijas 30. gadu beigu Kārļa Ulmaņa valdības iekšlietu ministra biedra un sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa (1899 – 1977) trimdā pierakstītie memuāri glabājās ASV Hūvera institūta arhīvā Stenforda universitātē. Bija zināms, ka Bērziņš tajos pierakstīto izmantojis savai atmiņu grāmatai “Labie gadi”, kas svešumā iznāca 1963. gadā, bet “LA” apgādā – pagājušogad. Pateicoties LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesora Ērika Jēkabsona pūlēm, tika iegūta šo memuāru kopija, un izrādījās, ka publicēšanai neparedzētajās piezīmēs agrākais ministrs bijis vēl atklātāks nekā plašam trimdas lasītāju lokam reiz domātajos “Labajos gados”. Tur lasītājam bija aiztaupītas lietas, kas acīmredzot tika uzskatītas par 30. gadu Latvijai godu nedarošām – politiķu intrigas, varas “virtuve”, atsevišķu personu neglaimojoši raksturojumi, arī nesaskaņas ar Kārli Ulmani. Memuāros Bērziņš varēja atļauties nepieklusināt, un tādējādi būt atklātāks personu raksturojumos.