Latvijā
Izglītība

Algas cels uz skolu slēgšanas rēķina 15

Foto – Evija Trifanova/LETA

No 2022. gada 1. septembra skolotāju minimālajai darba samaksai par slodzi – 30 darba stundām nedēļā – vajadzētu būt vismaz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tiesa, šāds algas pieaugums būs iespējams vien tad, ja pašvaldības čakli kārtos skolu tīklu.

Ministrs vakar prezentēja skolotāju algu pieauguma grafiku. Saskaņā ar to no nākamā gada 1. septembra pedagogu atalgojumam būtu jābūt vismaz 710 eiro par slodzi. Šādam algu kāpumam būs nepieciešami papildu teju septiņi miljoni eiro. Pamazām pieaugot, atalgojumam būtu jāsasniedz vismaz 900 eiro 2022. gada 1. septembrī. Patlaban skolotāji par vienu darba stundu pelna vismaz 5,67 eiro, bet 2022. gadā šai summai jau būtu jābūt 10,7 eiro. Lai šāds kāpums būtu iespējams, mērķdotācijām skolotāju algām būtu jānovirza pat par 103,6 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd. K. Šadurskis apzinās, ka tik daudz papildu naudas no valsts budžeta nebūs iespējams izplēst, tāpēc skolotāju algu kāpumu paredzēts finansēt arī no ietaupījuma, kam būtu jārodas, sakārtojot skolu tīklu. Ja pašvaldības nesamazinās skolu un arī tajā nodarbināto skolotāju skaitu, grafikā paredzētā algu pieauguma nebūs. Kā sacīja ministrs, “mēs nedrukājam naudu”. Piemēram, Igaunijā, kur skolu tīkls ir sakārtots, pedagogi jau tagad pelna 1010 eiro vai 8,2 eiro stundā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga gan iesaka nepaļauties uz to, ka skolu skaita samazināšana dos būtisku ietaupījumu: “Ēkas, kurās bijušas skolas, pašvaldībām tā kā tā būs jāuztur, skolotājiem algas tāpat būs jāmaksā, un vēl pieaugs izmaksas par skolēnu pārvadāšanu.” Tajā pašā laikā viņa secina, ka grafikā iekļautā algu pieauguma trepe “ir re­āli izpildāma”.

Runājot par to, cik lielā mērā valsts budžets varētu finansēt pedagogu algu kāpumu, K. Šadurskis teica, ka izglītības nozares finansējumam ik gadu vajadzētu pieaugt par tikpat procentiem, par cik aug valsts budžeta ieņēmumi. Valdošajā koalīcijā gan vēl vienošanās par to nav panākta. Neraugoties uz to, K. Šadurskis uzsvēra, ka algu pieauguma grafiks esot “svarīgs signāls visiem esošajiem un topošajiem pedagogiem”, ka tiks ieguldīts izglītības kvalitātes uzlabošanā. Tuvākajā laikā gan šis grafiks būtu jāapstiprina valdībā. Tad arī signāls kļūs skaidrāks un konkrētāks.

IZM arī turpina solīt, ka no nākamā gada gaidāms algu pieaugums augstākās izglītības iestādēs. Tam vajadzēs papildus 3,6 miljonus eiro, bet 2022. gadā papildu būs vajadzīgi jau 14 miljoni eiro. Nākamajā gadā nepieciešamais papildfinansējums vēl nav iekļauts nākamā gada budžeta bāzē, tomēr K. Šadurskis uzskata: ir diezgan droši, ka nauda būs.

 

Kvotas kvalitātei?

Otrs jaunums, ko vakar paziņoja IZM, ir jauna pedagogu darbības kvalitātes novērtēšana. Patlaban skolotājiem ir tiesības iegūt kādu no piecām kvalitātes pakāpēm. Par pirmajām divām nav papildienākumu, bet par 3. pakāpi pie algas piemaksā 45 eiro, par 4. un 5. pakāpi attiecīgi 114 un 140 eiro. Kopumā šīm kvalitātes piemaksām gadā tērē ap 11 miljoniem eiro. Iecerēts, ka no 2018. gada 1. septembra stāsies spēkā jaunā sistēma, kas paredz piešķirt tikai trīs kvalitātes pakāpes. Piemaksas būšot lielākas nekā pašreiz, bet konkrētus ciparus K. Šadurskis vakar neminēja. “Aptuvens skaitlis man galvā ir, bet es jums neteikšu. Nemaz neprasiet,” pavēstīja ministrs. Viņš tikai atklāja, ka 2. pakāpi ieguvušajam piemaksa būs divreiz lielāka nekā tam, kuram piešķirta 1. pakāpe. Savukārt par 3. pakāpi piemaksa būšot četrreiz lielāka. Jaunajā sistēmā kvalitātes pakāpes saņemšot mazāk pedagogu nekā šobrīd, jo skolotāju līdz ar skolu tīkla sakārtošanu būšot mazāk. Pašvaldībām turklāt tikšot piešķirtas kvotas, cik katra līmeņa pakāpes pedagogiem tiks piešķirtas. Kvotas būšot atkarīgas no skolēnu skaita. Pret to iebilst LIZDA. Jo ir pašvaldības, kurās strādā augstāk kvalificēti skolotāji, un ir pašvaldības, kur tādu ir mazāk. Līdz ar to nevar vadīties tikai pēc skolēnu skaita. “Veidosies sistēma “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ”,” spriež I. Vanaga. Lai cik kvalitatīvi strādātu skolotājs, ja kvotas būs izsmeltas, pie pakāpes vismaz kādu laiku viņš netiks.

I. Vanaga uzskata: no kvalitātes pakāpēm varēja arī pilnībā atteikties, bet 11 tām paredzētos miljonus ieplūdināt tā sauktajā motivācijas fondā, kāds šobrīd it kā ir katrā skolā, bet kurā finansējums ir nepietiekams.

Runājot par paredzamo skolotāju skaita samazināšanu, K. Šadurskis teica, ka nekāds sociālais sprādziens pedagogu atlaišanas dēļ neesot gaidāms. Pirmkārt, liela daļa skolotāju ir pensijas vecumā vai tuvu tam. Otrkārt, būšot sociālais spilvens skolu tīklu sakārtošanas dēļ atlaistajiem pedagogiem.

 

Darba grupa stāv pie ratiem

IZM paziņojums par iecerēto algu pieaugumu un pedagogu kvalitātes pakāpēm kārtējo reizi radījis jautājumus par IZM sadarbību ar tā sauktajiem sociālajiem partneriem, tostarp LIZDA. IZM pārstāvji apgalvoja, ka gan grafiks, gan plāns par kvalitātes pakāpju piešķiršanu tapis darba grupās kopā ar dažādu ministriju, kā arī arodbiedrību pārstāvjiem. Savukārt LIZDA priekšsēdētāja stāsta, ka patiesībā darba grupu sēdes ilgāku laiku nebija notikušas. Algu grafiks bijis gatavs jau pirms jaunā gada, taču nezināmu iemeslu dēļ valdībā nav izskatīts, kaut gan pat premjera darba kārtībā bijis ierakstīts, ka tas jāapstiprina 28. oktobrī. Pēc ilgāka pārtraukuma darba grupa sanākusi tikai vakar jau pēc grafika prezentācijas.

Savukārt jauno sistēmu, pēc kuras piešķiramas kvalitātes pakāpes, IZM radījusi pati un tikai pirmdien to darba grupai prezentējusi.

Ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts toties saka: darba grupas sapulcējās tik bieži, cik bieži vajadzējis. Gala redakcija lēmumiem, protams, top ministrijā, jo tieši IZM par šiem lēmumiem atbild. Jā, grafiks jau esot iesniegts izskatīšanai valdībā, bet samērā nesen.

 

20170315201950_2466

 

 

LA.lv