Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
15. marts, 2017
Drukāt

Algas cels uz skolu slēgšanas rēķina (15)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

No 2022. gada 1. septembra skolotāju minimālajai darba samaksai par slodzi – 30 darba stundām nedēļā – vajadzētu būt vismaz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tiesa, šāds algas pieaugums būs iespējams vien tad, ja pašvaldības čakli kārtos skolu tīklu.

Ministrs vakar prezentēja skolotāju algu pieauguma grafiku. Saskaņā ar to no nākamā gada 1. septembra pedagogu atalgojumam būtu jābūt vismaz 710 eiro par slodzi. Šādam algu kāpumam būs nepieciešami papildu teju septiņi miljoni eiro. Pamazām pieaugot, atalgojumam būtu jāsasniedz vismaz 900 eiro 2022. gada 1. septembrī. Patlaban skolotāji par vienu darba stundu pelna vismaz 5,67 eiro, bet 2022. gadā šai summai jau būtu jābūt 10,7 eiro. Lai šāds kāpums būtu iespējams, mērķdotācijām skolotāju algām būtu jānovirza pat par 103,6 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd. K. Šadurskis apzinās, ka tik daudz papildu naudas no valsts budžeta nebūs iespējams izplēst, tāpēc skolotāju algu kāpumu paredzēts finansēt arī no ietaupījuma, kam būtu jārodas, sakārtojot skolu tīklu. Ja pašvaldības nesamazinās skolu un arī tajā nodarbināto skolotāju skaitu, grafikā paredzētā algu pieauguma nebūs. Kā sacīja ministrs, “mēs nedrukājam naudu”. Piemēram, Igaunijā, kur skolu tīkls ir sakārtots, pedagogi jau tagad pelna 1010 eiro vai 8,2 eiro stundā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga gan iesaka nepaļauties uz to, ka skolu skaita samazināšana dos būtisku ietaupījumu: “Ēkas, kurās bijušas skolas, pašvaldībām tā kā tā būs jāuztur, skolotājiem algas tāpat būs jāmaksā, un vēl pieaugs izmaksas par skolēnu pārvadāšanu.” Tajā pašā laikā viņa secina, ka grafikā iekļautā algu pieauguma trepe “ir re­āli izpildāma”.

Runājot par to, cik lielā mērā valsts budžets varētu finansēt pedagogu algu kāpumu, K. Šadurskis teica, ka izglītības nozares finansējumam ik gadu vajadzētu pieaugt par tikpat procentiem, par cik aug valsts budžeta ieņēmumi. Valdošajā koalīcijā gan vēl vienošanās par to nav panākta. Neraugoties uz to, K. Šadurskis uzsvēra, ka algu pieauguma grafiks esot “svarīgs signāls visiem esošajiem un topošajiem pedagogiem”, ka tiks ieguldīts izglītības kvalitātes uzlabošanā. Tuvākajā laikā gan šis grafiks būtu jāapstiprina valdībā. Tad arī signāls kļūs skaidrāks un konkrētāks.

IZM arī turpina solīt, ka no nākamā gada gaidāms algu pieaugums augstākās izglītības iestādēs. Tam vajadzēs papildus 3,6 miljonus eiro, bet 2022. gadā papildu būs vajadzīgi jau 14 miljoni eiro. Nākamajā gadā nepieciešamais papildfinansējums vēl nav iekļauts nākamā gada budžeta bāzē, tomēr K. Šadurskis uzskata: ir diezgan droši, ka nauda būs.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Vēl nereorganizētais Atbildēt

    Kādā no ministrijas daudzajiem departamentiem varētu sarēķināt :
    Cik skolu Latvijā kopš visa veida reformu sākuma ir slēgtas/apvienotas /reorganizētas ?
    Cik darba vietas ir likvidētas -tātad cik tad naudas ietaupīts un kur tā palikusi?
    Kas noticis/notiek ar bijušo skolu ēkām -pārdotas, iznomātas -kāds ekonomiskais ieguvums , kā tas izlietots ?
    Visus šos datus publicēt , lai cilvēki zin par kādu cenu attīstās izglītības nozare.
    Un būtu interesanti zināt, kad arī IZM milzīgais aparāts tiks konsolidēts proporcionāli vadāmo skaita straujajam samazinājumam .

  2. kārtējais iekritušais Atbildēt

    Kārtējais ministrs iekrīt bedrē, kurā nadas trūkums konstatēts jau vismaz 10 iepriekšējo valdību laikā, un kā pirmo jāmin jau Tautas fronti vienā naktī pametušā to laiku partijas Latvijas Ceļa nevērība pret valsts finansēm un budžetu bet liela vērība savu kabatu virzienā. Nesen bija arī tāds ministrs, nezin arī no kādas partijas, – Ķīlis! Kāpēc tad viņš izspruka, un tagad tikai ir pamanīts, ka viņa vietā sen jau cits – Šadurskis.

  3. Nu pilnīgi pareizi,skolēnu nav,darba laukos maz,visi brauc tuvāk Rīgai dzīvot,vai uz ārzemēm.Un tas jau nav nekas jauns.arī padomju gados mazās skoliņas tika slēgtas,ja bija maz bērnu,[ pati tādās 2 skolās mācījos,kuras 6o.gadu sākumā slēdza}tiki starpība tāda,ka tagad bērnus vadā speciāls skolas autobuss,bet mēs gājām kājām 5=6 km,vai pa ziemu dzīvojām internātos.Pilnīgi piekrītu ministram,un galu galā kādam tā sistēma beidzot jāsakārto.

  4. Diemžēl tās skolas jāslēdz, jo, ja nav skolnieku, ko citu darīt? Tā jau Latvija izglītībai tērē vairāk par citām ES valstīm. Savukārt augstskolu skaits j samazina un jāievieš totāla maksas augstākā izglītība, lai studenti izvēlas profesijas, kurās ir darbs. Pašlaik augstkolas ražo visādus sabiedrisko attiecību speciālistus utt., bet valsts maksā par šiem nākamajiem bezdarbniekiem. Jābūt augstākās izglītības kredītiem, kurus valsts dzēš pie konkrētiem nosacījumiem. Piemēram: 10 gadi nostrādāti Latvijā, ir trīs bērnu tēvs vai māte, kādi citi. Pietiek mums apmaksāt visu aizbraucēju augstāko izglītību, lai kaut kādi tukši pasniedzējiņi te pelnītos.

  5. Laiks rotēt ministru uz nākamo nozari!

  6. Varbūt sāksim ar IZM daudzajiem departamentiem,Šadurska kungs?

  7. tikai skolotāja Atbildēt

    Kad pirms pāris gadiem pēc IZM pasūtījuma skolās tika hospitēts skolotāju darba laiks – cik stundas dienā nepieciešams, lai sagatavotos nākamās dienas stundām, cik laika jāveltī darbam ar talantīgiem skolēniem un tiem, kam ir problēmas (it īpaši, ja klasē mācās viens vai vairāki skolēni ar speciālām vajadzībām, kam jāgatavo īpaši uzdevumi, jāvienkāršo vieglajā valodā uzdevuma teksts u.tml.), daudzi skolotāji atklāti rakstīja, ka nepieciešams 120-160 min., lai sagatavotos vienai stundai.
    Bet šobrīd skolas administrācija uzskata, ka mums pietiek ar vienu stundu nedēļā!
    Arguments neapstrīdams – skolai vairāk nav naudas!
    Iespējams, tas ir bērnībā lasīto pasaku, piemēram, “Pēc līdakas pavēles” iespaidā – pietiek pateikt burvju vārdus, un viss notiek!
    Velkot paralēles – varbūt skolu direktori un vietnieki, Izglītības pārvalžu, departamentu un IZM speciālisti un eksperti (“Pēc līdakas pavēles”) arī katrs ar savu darbu sekmīgi varētu tikt galā 5 vai 10 stundu laikā nedēļā?
    Valstiski tā būtu ļoti ļoti ievērojama naudas resursu ekonomija

  8. Domāju pienācis laiks kārtīgāk ķerties klāt augstskolām jo godīgi ir tik daudz nevajadzīgu fakultāšu nemaz nerunājot ka pašu augstskolu skaits ir pārmērīgi liels mazajai Latvijai.
    Pietiek raustīt laukos jau tā nabadzīgos cilvēkus. Ja manam dēlam būtu jāiet skolā Cēsīs ne šeit kur dzīvojam kas ir 70km attālumā viņam būtu jāmeklē vieta kur pa nedēļu dzīvot un ēšana arī nepieciešama. Bet daudz cilvēku to nevar nodrošināt. Gada tādēļ viņu bērniem būtu jāpaliek bez izglītības?

  9. Uz tā trešā,augstākā pjedestāla-pats Šadurskis?

  10. Valstī pēdējo gadu laikā notikušas jau vismaz trīs skolu reformas, kuru gaitā katru reizi slēdz un likvidē aizvien vairāk latviešu skolas, jo, lūk, to uzturēšanai nepietiekot finansējuma. Tai pat laikā nav dzirdēts, ka būtu slēgta kaut viena t.s. mazākumtautību skola, nemaz nerunājot par krievu skolām. Tām vispār neuzdrošinās ķerties klāt, jo baidās dabūt kaklā ždanoku, lindermani un benesu aijo. Tātad šīm skolām finansējums pietiek, bet latviešu bērniem dēļ tā ar katru gadu vairāk jāpacieš izglītības ministrijas eksperimenti , kam līdzīgus vēsturē atļāvās darīt tikai doktors Mengele, un arī ne jau ar savas tautas bērniem.
    Rezultātā veidojusies pat situācija, ka liela daļa tā saukto mazākumtautību skolu palēnām pārvēršas par krievvalodīgo skolām, un neviens to nekontrolē!!
    Tā, piemēram, Purvciemā, Nīcgales ielā skaitās poļu skola, bet pēdējo divu gadu laikā tās pagalmā un gaiteņos arvien vairāk dzirdama tikai un vienīgi krievu valoda, lamas un kliegšana, kas dod pamatu secināt, ka šī vieta paklusām pārvērtusies par vēl vienu uz slēgto latviešu skolu rēķina valsts finansētu “mazākumtautību” skolu visām “purčikā” un “markovkas” rajonā dzīvojošajām Nila elektorāta atvasēm.
    Vai tomēr beidzot nebūtu pienācis laiks no budžeta finansēt tikai valsts valodas skolas

  11. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2005. gads): …Attālākajos šīs valsts lauku rajonos un mazpilsētās darba izvēle joprojām ir minimāla un pat tiem retajiem lauku pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem laimējas atrast darbu, darba alga bieži vien nepārsniedz 100-150 latus. Šādā situācijā – kad visā valstī un it īpaši tās lauku teritorijās tiek sistemātiski un masveidīgi likvidētas izglītības iestādes, faktiski pārtraukta medicīniskā aprūpe, maksimāli ierobežotas jebkuras sociālās garantijas un pat liegtas iespējas nopelnīt dienišķo iztiku – ļaudis ir spiesti masveidā emigrēt no šīs valsts un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu meklējumos doties uz ārzemēm. Turklāt, svešumā jau esošie aizvilina no Latvijas savus radus un draugus, iztukšojot pilsētas, ciemus un pagastus. Sevišķi intensīvi aizbrauc cilvēki no lauku rajoniem un mazpilsētām, tāpēc paredzams, ka vairāki Latvijas rajoni drīzumā zaudēs vismaz līdz pat 20-30% iedzīvotāju, bet līdzšinējai valsts un pašvaldību “tautas kalpu”, administratīvo izpildfunkcionāru, dažāda kalibra / institucionālā izdzimuma “atbildīgo amatpersonu” un tamlīdzīgu varas turētāju / realizētāju attieksmei pret Latviju un tās tautu nemainoties arī turpmākā perspektīvā, šādas iedzīvotāju masveida piespiedu emigrācijas tempi un apjoms neizbēgami varētu arvien straujāk pieaugt, līdz pat nācijas pastāvēšanai kritiskai robežai…
    —–
    .
    Vīzija par Sūnu Ciema (BEZ)perspektīvu.
    ( Iz “Ontūna M.© arChīva”, ‘ANNO’ ~ 2005. gads )
    .
    Pār Sūnu Ciemu lēnām ataust diena,
    Kā negribot, ar pūlēm, pelēcīgi…
    Pa “špūri” aizrūc cisterna pēc piena,
    Starp grāvjiem kārpīdamās, apnicīgi.
    .
    No retas mājas atskan suņu rejas,
    (Maz palicis, ko Sūnu Ciemā sargāt)
    Vīd dažos blāvos logos ļaužu sejas,
    Vējš stabulē uz lievenīšu margām…
    .
    Dveš daži skursteņi pa dūmu grīstei,
    Uz plītsriņķiem silst vakardienas tēja,
    Iekš uguns sprakšķot vecai koka līstei,
    Kas naktī jumtam norauta, dēļ vēja…
    .
    Gar likvidēto skolu, somu plecos,
    Klīst bērņuks kāds, pa aizaugošu taku…
    Kāpj pensionārs Frīdis ‘filčos’ vecos,
    Un, spaiņiem grabot, aizstaigā uz aku…
    .
    Pār pagalmu, uz kūtiņu pie lopiem,
    Ar slauceni pie rokas čāpo Anna,
    Pēc dienišķajiem izslaukuma stopiem,
    (No Brūnaļas tā pieniņa – pus kanna).
    .
    Nīkst Sūnu Ciema “centrā” daži ļaudis,
    (Pie bodes, pārsvarā – pēc lētās maizes)
    Un spriež, kurš “smukāk” masmēdekļos paudis,
    No “priekšstāvjiem” par MZ “valsti” raizes…
    .
    Ver durvis Sūnu Ciema “pagastmājai”,
    Kāds vīrs, no īriem pārbraucis (uz dienu):
    Viņš meklē ‘kundi’ savai Dzimtas Mājai ~
    Sen “mītnes zemē” piedāvā tam vienu.
    .
    Šeit, SILES “valstī”, atgriezties (pēc laika),
    Viņš neplānojot: “Nav (vairs) te ko darīt ~
    Riebj varas SISTĒMA un bada ‘paika’!
    Ar sievu, bērniem projām braucam, parīt…”

    VĒL – Sūnu Ciemā rītos ataust diena ~
    Priekš ‘pensīšiem’ un ‘biedriem’ pagastmājā:
    DRĪZ – Muļķu Zemē nepaliks neviena,
    Kurš “bēgļu” gaitām spējīgs ‘šņorēt kājas’…

    =======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” un taml. necilu “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  12. Algas cels uz Latvijas slēgšanas rēķina?Nav skolu-nav lauku,nav latviešu,nav latviskuma,nav Latvijas…

  13. Papīrs iztur visu!

  14. Veselības aprūpei Šadurskis neatstās neko Atbildēt

    “Runājot par to,cik lielā mērā valsts budžets varētu finansēt pedagogu algu kāpumu,K.Šadurskis teica,ka izglītības nozares finansējumam ik gadu vajadzētu pieaugt par tik pat procentiem,par cik aug valsts budžeta ieņēmumi.”

  15. Nu nespéju tàlàk izlasít par…ja pasvaldíbas çakli kàrtos skolu tíklu…
    Bet bilde laba-vismaz var redzét,ka prot zīmét.Ar domàsanu tà ir kà ir.

Draugiem Facebook Twitter Google+