Foto – Evija Trifanova/LETA

Algas cels uz skolu slēgšanas rēķina 15

No 2022. gada 1. septembra skolotāju minimālajai darba samaksai par slodzi – 30 darba stundām nedēļā – vajadzētu būt vismaz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tiesa, šāds algas pieaugums būs iespējams vien tad, ja pašvaldības čakli kārtos skolu tīklu.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Ministrs vakar prezentēja skolotāju algu pieauguma grafiku. Saskaņā ar to no nākamā gada 1. septembra pedagogu atalgojumam būtu jābūt vismaz 710 eiro par slodzi. Šādam algu kāpumam būs nepieciešami papildu teju septiņi miljoni eiro. Pamazām pieaugot, atalgojumam būtu jāsasniedz vismaz 900 eiro 2022. gada 1. septembrī. Patlaban skolotāji par vienu darba stundu pelna vismaz 5,67 eiro, bet 2022. gadā šai summai jau būtu jābūt 10,7 eiro. Lai šāds kāpums būtu iespējams, mērķdotācijām skolotāju algām būtu jānovirza pat par 103,6 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd. K. Šadurskis apzinās, ka tik daudz papildu naudas no valsts budžeta nebūs iespējams izplēst, tāpēc skolotāju algu kāpumu paredzēts finansēt arī no ietaupījuma, kam būtu jārodas, sakārtojot skolu tīklu. Ja pašvaldības nesamazinās skolu un arī tajā nodarbināto skolotāju skaitu, grafikā paredzētā algu pieauguma nebūs. Kā sacīja ministrs, “mēs nedrukājam naudu”. Piemēram, Igaunijā, kur skolu tīkls ir sakārtots, pedagogi jau tagad pelna 1010 eiro vai 8,2 eiro stundā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga gan iesaka nepaļauties uz to, ka skolu skaita samazināšana dos būtisku ietaupījumu: “Ēkas, kurās bijušas skolas, pašvaldībām tā kā tā būs jāuztur, skolotājiem algas tāpat būs jāmaksā, un vēl pieaugs izmaksas par skolēnu pārvadāšanu.” Tajā pašā laikā viņa secina, ka grafikā iekļautā algu pieauguma trepe “ir re­āli izpildāma”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot par to, cik lielā mērā valsts budžets varētu finansēt pedagogu algu kāpumu, K. Šadurskis teica, ka izglītības nozares finansējumam ik gadu vajadzētu pieaugt par tikpat procentiem, par cik aug valsts budžeta ieņēmumi. Valdošajā koalīcijā gan vēl vienošanās par to nav panākta. Neraugoties uz to, K. Šadurskis uzsvēra, ka algu pieauguma grafiks esot “svarīgs signāls visiem esošajiem un topošajiem pedagogiem”, ka tiks ieguldīts izglītības kvalitātes uzlabošanā. Tuvākajā laikā gan šis grafiks būtu jāapstiprina valdībā. Tad arī signāls kļūs skaidrāks un konkrētāks.

IZM arī turpina solīt, ka no nākamā gada gaidāms algu pieaugums augstākās izglītības iestādēs. Tam vajadzēs papildus 3,6 miljonus eiro, bet 2022. gadā papildu būs vajadzīgi jau 14 miljoni eiro. Nākamajā gadā nepieciešamais papildfinansējums vēl nav iekļauts nākamā gada budžeta bāzē, tomēr K. Šadurskis uzskata: ir diezgan droši, ka nauda būs.