Mobilā versija
+8.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
4. septembris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: VID algas cipars un tā zemteksta vēstījumi (1)

Ilustrācija  - Gatis ŠļūkaIlustrācija - Gatis Šļūka

Žēl, ka Latvijā nav attīstīts derību slēgšanas bizness. Patlaban tas varētu mazliet nopelnīt, piedāvājot sabiedrībai prognozēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā vadītāja apstiprināšanas laiku un šī amata ieņēmēja algu. Taču pilnīgi iespējams, ka nebūtu daudz gribētāju ieguldīt naudu uz miglainiem pamatiem balstītās lietās. Jo finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) paudums, ka VID apjomīgais ķermenis galvu varētu iegūt novembrī, drīzāk ņemts no tā plaukta, kur glabājas cerība un citas netverami gaisīgas vērtības. Lai gan pēc uz šo posteni virzītās Ingas Koļegovas nesenās politiskās paklupināšanas, ko skaidroja ar sasteigtu izvēli, tagad valsts ekonomikai ļoti nozīmīgās struktūras vadītāja atrašanai esot piesaistīti personāla atlases profesionāļi, tik un tā nevar galvot par termiņu, kurā izdosies sameklēt amata līmenim atbilstošas kompetences indivīdu. Šo misiju noteikti apgrūtina iepriekšējās kandidātes publiskā “grilēšana”, ko lielākā vai mazākā mērā tāpat piedzīvos nākamais pretendents, kuram arī pēc apstiprināšanas būs jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību.

To un milzīgo atbildības nastu ņemot vērā, nupat izsludinātās VID ģenerāldirektora algas cipars – 4030 eiro pirms nodokļiem – nav nekas pārmērīgs. Cita lieta, vai to līdz finanšu ministres iepriekš nosauktajam divtik lielākajam skaitlim (8100 eiro) galējā iznākumā papildinās dažādas piemaksas par “īpašiem sasniegumiem”. Te acīmredzot kritērijs būtu nodokļu ievākuma palēciens, ko jūtami veicinātu dažu ēnu ekonomikas cietokšņu sagraušana. Bet līdz tam, kā saka, vēl jānodzīvo un VID ģenerāldirektors vienpersonīgi neizskaudīs aplokšņu algas arī tad, ja viņam maksās piectik lielāku algu. Tomēr valdība no šī cilvēka gaida ļoti daudz. Nupat valdībā nosauktais viņa algas cipars savā ziņā ir izņēmums, jo pretēji noteikumiem pārsniedz premjera darba samaksu un satur vismaz divus zemteksta vēstījumus – ka VID tikumu gaiteņus spēs sakopt vien stipri lietišķi un politiski neangažēta asa slota un ka nav piepildījušās optimistiskās nodokļu ievākuma prognozes. Abi vēstījumi vienlīdz satraucoši un, ja tiem pievieno pēdējā laika ķibeles ar Eiropas fondu naudas ienākšanu un apgūšanu, tad acīmredzot nekāds ekonomiskais uzrāviens mūs negaida. Vasaras dzirkstošajā plaukumā šīs bažas bija pabīdītas malā visos līmeņos, politiķus ieskaitot. Nu pie durvīm klauvē rudens, un tā sejā ir nopietnas bažas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jālaiž Juta pie teikšanas, lai izmēž to mēslu kūti!

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (27)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+