Ekonomika
Darbs

Algas IT speciālistiem tuvojas 2000 eiro slieksnim 16


Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug, tāpēc, visticamāk, atalgojums uz rokas sasniegs 2000 eiro mēnesī.
Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug, tāpēc, visticamāk, atalgojums uz rokas sasniegs 2000 eiro mēnesī.
Foto – GORODENKOFF/SHUTTERSTOCK

Latvijas IT projektu vadītāji, sistēmanalītiķi, datortīklu un datubāžu administratori, kiberdrošības speciālisti, sistēmu arhitekti, grafiskie dizaineri u. c. IT speciālisti – vieni no labāk atalgotajiem darbiniekiem Austrum­eiropas reģionā, izpētījusi Igaunijas kompānija “RIA.com Marketplaces”.

 

Vidējā alga nozarē – 1703 eiro mēnesī uz papīra, zaudējot tikai Igaunijai, kur nopelna 1764 eiro. Tāpat pētītas algas arī Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā.

Ukrainā šobrīd pieprasījums pēc labiem IT speciālistiem esot ļoti liels, turklāt augot arī pieprasījums. “Lai varētu radīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, ļoti vajadzīgas darbarokas, un jāatzīst, ka pagaidām to trūkst. Taču Ukraina ir gudru un talantīgu IT speciālistu avots, kas arvien aug. Arī Eiropā ar šādu profesionāļu atrašanu ir lielas problēmas,” norāda “RIA.com Marketplaces” Ukrainā valdes loceklis Nikolajs Zlotņickis. Savukārt Lietuvas IT Informācijas tehnoloģiju asociācijas “Infobalt” direktors Pauļus Vertelka uzskata, ka tuvākajos gados Lietuvas IT uzņēmumiem nāksies piesaistīt vēl aptuveni 13 000 speciālistu. Līdzīga situācija būs arī Latvijā.

 

Jāpanāk vēl lielāka jauniešu vēlme studēt IT

IT uzņēmuma “Accenture” personāla nodaļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava “LA” sacīja, ka pēdējo gadu laikā atalgojums nozarē ir palielinājies un neliels pieaugums gaidāms arī turpmāk. “Domāju, ka jāņem vērā ekonomistu prognozes par tautsaimniecības attīstību. Pērn un šogad tiek sagaidīta izaugsme, līdz ar to palielināsies atalgojuma līmenis, pieaugs pieprasījums pēc IT speciālistiem. Jau tradicionāli IT nozarē atalgojums pieaug vairāk nekā citās tautsaimniecības jomās, jo palielinās ne tikai izmaksas, bet tirgū ir arī IT speciālistu deficīts. Šā gada nogale un 2019. gads noteiks, kā viss attīstīsies turpmāk, iespējams, pēc pāris gadiem mēs varēsim runāt par zināmu recesiju, bet to rādīs laiks,” norādīja Z. Arnava.

Savukārt “Microsoft Latvia” vadītāja Renāte Strazdiņa norāda, ka kompānijām IT jomā par darbaspēku jākonkurē ne tikai ar pašu valstī esošajiem uzņēmumiem, bet arī ar ārvalstu kompānijām. “Analizējot atalgojuma līmenī IT speciālistiem, jāņem vērā, ka šī ir profesija, kur konkurence nenotiek Latvijas, bet gan globālā līmenī. IT speciālista prasmes pēc būtības ir diezgan universālas, piemēram, programmēšana gan Latvijā, gan Vācijā, gan Amerikā prasa tās pašas zināšanas un prasmes. Arī valodas un kultūras barjera nav tik liela, turklāt IT speciālistiem ir viegli pielāgoties darbam virtuālā vidē, virtuālās komandās – var dzīvot vienā valstī, bet strādāt kādas citas valsts uzņēmumam. Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug pilnīgi visās nozarēs – gan IT, gan finanšu, lauksaimniecības, medicīnas un citur, un tā tas turpināsies. Tāpēc, visticamāk, atalgojums vēl pieaugs, jo pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Ceru, ka šī ziņa iedrošinās jauniešus – gan meitenes, gan puišus – specializēties IT jomā,” sacīja R. Strazdiņa.

 

Nozare ļauj strādāt no mājām

Kā piesaistīt vairāk IT speciālistu? “Accenture” pārstāve ir pārliecināta, ka ir nepieciešamas izmaiņas izglītībā kopumā, lai jaunieši humanitāro un sociālo zinātņu vietā izvēlētos eksaktās programmas. “Nākotnes vārdā ir svarīgi panākt jauniešos interesi par inženierzinībām, lai ir interese ne tikai par IT, bet arī par fiziku, ķīmiju, matemātiku, lai skolās ir pietiekami daudz eksakto priekšmetu, lai pēc skolas absolvēšanas jaunietis var doties studēt eksaktās zinības un pēc tam darba gaitas uzsākt IT, finanšu sfērā vai ražošanas uzņēmumos. Jābūt atsaucīgiem skolotājiem un jāpanāk, lai pie skolotāja bērns dotos nevis pārrakstīt kontroldarbu sliktās atzīmes dēļ, bet tāpēc, lai panāktu izpratni par konkrēto tēmu. Jāsāk ar bērniem, kuriem ir desmit gadi, procesā ir jāiesaistās visiem, liela ietekme ir pašvaldībām, bet tām ir nepieciešams plāns – ilgtermiņa redzējums, kā pamazām varētu samazināt skolēnu skaitu humanitārās izglītības programmās, palielinot eksakto zinātņu virzienu,” uzsver Z. Arnava.

Viņa uzskata, ka IT nav nozare, no kuras speciālisti brauc prom labākas dzīves meklējumos. Iemesli esot citi – dažādi ar ģimeni, draudzību, veselību saistītie. “Attiecīgie faktori spēlē lielāku lomu nekā atalgojuma jautājums. IT nozarē svarīgs ir projekts un prasmes, kuras darbinieks iegūst. Strādāt ar klientu Anglijā var arī no Latvijas, pāris reizes mēnesī aizbraucot satikties klātienē.”

 

LA.lv