Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Vai pašvaldībās spēj maksāt pienācīgas algas? (4)

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājsAivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs

Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis aktualizējis jautājumu par atalgojumu, uzsverot – lai netiktu bremzēta pašvaldību attīstība, tām ir jāļauj īstenot atšķirīgu pieeju atalgojuma politikā. Viņš atgādina, ka iepriekš pašvaldības spējušas piesaistīt augstākas raudzes speciālistus. Taču tagad noteiktie vienotie principi atlīdzības noteikšanā visām valsts un pašvaldības institūcijām to liedzot.

 

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Teritorijas ziņā esam otrais lielākais novads Latvijā, bet tik un tā speciālistiem nevaram maksāt īsti pienācīgas algas, tikai sākot ar 724 eiro. Gandrīz visu nodaļu vadītājiem ir vienādas algas. Ekonomiskā un demogrāfiskā situācija reiz nu ir tāda, ka, piemēram, šogad mums jāslēdz divas pamatskolas – Jūrkalnē un Zlēkās.”

 

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Finanšu trūkuma dēļ pieņēmām lēmumu šogad nepaaugstināt ne pašvaldības darbinieku, ne deputātu atlīdzību. Vienīgais palielinājums pašvaldībā – uz minimālās algas celšanas rēķina. Un viss. Pašvaldību savienība mums jautāja, vai ir bijuši gadījumi, kad Atlīdzības likuma ierobežojumi pašvaldībai nav ļāvuši īstenot savas ieceres. Atbildējām īsi – nav bijis. Un piebildām, ka finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams izmantot lielāko daļu to iespēju, ko pašvaldībām paredz Atlīdzības likums. Šā iemesla dēļ Balvu novada pašvaldība neiebilst, ka pašvaldību darbinieku un deputātu atlīdzību valstī regulē centralizēti. Tā vismaz tiek mazināti plaisas palielināšanās tempi starp lielajām un lauku pašvaldībām. Uzskatu, ka lielās pašvaldības savus finanšu līdzekļus, ar kuriem tās ne pārāk labprāt grib dalīties ar lauku pašvaldībām, vairāk varētu tērēt savu iedzīvotāju interesēs, nevis savu iestāžu darbinieku finansēšanai virs vidējā valstī esošā algu līmeņa.”

 

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Lielāka kārtība, noteiktība un mērķtiecība vajadzīga visas valsts mērogā. Šobrīd Saeimā un valdībā nav atbilstošu ideju par to, kā sekmīgi attīstīt valsti. Ko šādā situācijā dara Rīgas kungi? Koncentrējas uz pašvaldībām, no augšas mēģinot diktēt visu – sākot ar to, ka jāsamazina gan pašvaldību, gan skolu skaits, beidzot ar to – kādam algu noteikšanas modelim jābūt pašvaldībās. Ko mums dod Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, ja mēs nespējam pilnībā izpildīt prasīto? Izvērtēt darbiniekus varam, bet atbilstoši izvērtējumam algas taču nespējam palielināt. Nevienu brīdi neesam spējuši šo it kā labi domāto sistēmu palaist, jo tad uzreiz vajadzētu ievērojamas naudas summas. Mums viss jāsamēro ar mūsu budžeta iespējām, ar situāciju, kāda ir kaimiņu novados. Pārsvarā valda vienādības princips, vienā un tajā pašā amatā cilvēkiem ir vienādas algas. Ļoti labi saprotam, ka būtu jāmaksā atkarībā no izglītības, spējām, varēšanas. Bet daudziem pašvaldības darbiniekiem varam atļauties samaksāt tikai vai nu minimālo algu, vai arī nedaudz virs tās līmeņa. Turklāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā pārsvarā ir aizliegumi. Mēs ilgu laiku nevarējām tikt pie nepieciešamā sociālā darbinieka tikai tāpēc, ka sociālais darbinieks algas ziņā nezin kāpēc ir zemāk novērtēts, piemēram, par bibliotekāru. Visbeidzot, kas ir pienācīga alga? Mūsu attīstības nodaļas vadītāja alga ir 980 eiro, komunālās nodaļas vadītāja alga – 960 eiro. Vieni sauc – cik maz, otri – cik daudz!”

 

Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Nekad neesam izcēlušies ar lielām algām. Īsi varētu sacīt tā – dzīvojam pēc savām iespējām. Tāpat kā liela daļa iedzīvotāju. Mēs nekādi nevaram konkurēt ar valsts ierēdņu atalgojumu. Tā vismaz ir gan Sēlijā, gan Latgalē. Skaidrs ir viens – ja patiešām gribam sekmīgu attīstību, ar laiku atlīdzības sistēma būtu pilnīgojama. Cita ceļa nav.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ................. Atbildēt

    Rīga maksā viņu algas

  2. Tak lai iet uz privāto biznesu un tur pelna, ja pašvaldībā alga par mazu. Kāpēc paši “tup” pašvaldībā un tā “pieauguši” pie krēsla?
    Mans novērojums, ka laukos vislabāk atalgotie ir pašvaldību darbinieki un skolotāji. Salīdzinot ar viņiem zāģētavas strādnieki un zemnieku traktoristi saņem kapeikas.

  3. Piekrītu kazinovskim, pareiza doma, tā turpināt. Balvu novads ir lielākais, šķiet, no bijus”a Balvu rajona novadiem, bet pārējos algas ir par lielu. Apskatiet Rugāju nov. algas, kauns par izšķērdētajiem līdzekļiem. Baltinava gan malači – mazs novads, nelielas algas. Arī Rugājiem derētu no viņiem pamācīties. Viļaka gana liels novads, atalgojums pieņemams. Rugājos 2 stāvu ēka ar it kā strādājošajiem darbiniekiem pārpildīta, kad iegāju nezināju kur apgriezties. Ja agrāk kādu darbu darīja 1 cilvēks, tad tagad to dara 4 vai 5 un saņem lielas algas. Pie tam vairāki no viņiem ‘strādā’ vairākos amatos. Nez kad šī izsaimniekošana beigsies?

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (27)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+