Vai pašvaldībās spēj maksāt pienācīgas algas? 4
Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis aktualizējis jautājumu par atalgojumu, uzsverot – lai netiktu bremzēta pašvaldību attīstība, tām ir jāļauj īstenot atšķirīgu pieeju atalgojuma politikā. Viņš atgādina, ka iepriekš pašvaldības spējušas piesaistīt augstākas raudzes speciālistus. Taču tagad noteiktie vienotie principi atlīdzības noteikšanā visām valsts un pašvaldības institūcijām to liedzot.
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Teritorijas ziņā esam otrais lielākais novads Latvijā, bet tik un tā speciālistiem nevaram maksāt īsti pienācīgas algas, tikai sākot ar 724 eiro. Gandrīz visu nodaļu vadītājiem ir vienādas algas. Ekonomiskā un demogrāfiskā situācija reiz nu ir tāda, ka, piemēram, šogad mums jāslēdz divas pamatskolas – Jūrkalnē un Zlēkās.”
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Finanšu trūkuma dēļ pieņēmām lēmumu šogad nepaaugstināt ne pašvaldības darbinieku, ne deputātu atlīdzību. Vienīgais palielinājums pašvaldībā – uz minimālās algas celšanas rēķina. Un viss. Pašvaldību savienība mums jautāja, vai ir bijuši gadījumi, kad Atlīdzības likuma ierobežojumi pašvaldībai nav ļāvuši īstenot savas ieceres. Atbildējām īsi – nav bijis. Un piebildām, ka finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams izmantot lielāko daļu to iespēju, ko pašvaldībām paredz Atlīdzības likums. Šā iemesla dēļ Balvu novada pašvaldība neiebilst, ka pašvaldību darbinieku un deputātu atlīdzību valstī regulē centralizēti. Tā vismaz tiek mazināti plaisas palielināšanās tempi starp lielajām un lauku pašvaldībām. Uzskatu, ka lielās pašvaldības savus finanšu līdzekļus, ar kuriem tās ne pārāk labprāt grib dalīties ar lauku pašvaldībām, vairāk varētu tērēt savu iedzīvotāju interesēs, nevis savu iestāžu darbinieku finansēšanai virs vidējā valstī esošā algu līmeņa.”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Lielāka kārtība, noteiktība un mērķtiecība vajadzīga visas valsts mērogā. Šobrīd Saeimā un valdībā nav atbilstošu ideju par to, kā sekmīgi attīstīt valsti. Ko šādā situācijā dara Rīgas kungi? Koncentrējas uz pašvaldībām, no augšas mēģinot diktēt visu – sākot ar to, ka jāsamazina gan pašvaldību, gan skolu skaits, beidzot ar to – kādam algu noteikšanas modelim jābūt pašvaldībās. Ko mums dod Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, ja mēs nespējam pilnībā izpildīt prasīto? Izvērtēt darbiniekus varam, bet atbilstoši izvērtējumam algas taču nespējam palielināt. Nevienu brīdi neesam spējuši šo it kā labi domāto sistēmu palaist, jo tad uzreiz vajadzētu ievērojamas naudas summas. Mums viss jāsamēro ar mūsu budžeta iespējām, ar situāciju, kāda ir kaimiņu novados. Pārsvarā valda vienādības princips, vienā un tajā pašā amatā cilvēkiem ir vienādas algas. Ļoti labi saprotam, ka būtu jāmaksā atkarībā no izglītības, spējām, varēšanas. Bet daudziem pašvaldības darbiniekiem varam atļauties samaksāt tikai vai nu minimālo algu, vai arī nedaudz virs tās līmeņa. Turklāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā pārsvarā ir aizliegumi. Mēs ilgu laiku nevarējām tikt pie nepieciešamā sociālā darbinieka tikai tāpēc, ka sociālais darbinieks algas ziņā nezin kāpēc ir zemāk novērtēts, piemēram, par bibliotekāru. Visbeidzot, kas ir pienācīga alga? Mūsu attīstības nodaļas vadītāja alga ir 980 eiro, komunālās nodaļas vadītāja alga – 960 eiro. Vieni sauc – cik maz, otri – cik daudz!”
Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Nekad neesam izcēlušies ar lielām algām. Īsi varētu sacīt tā – dzīvojam pēc savām iespējām. Tāpat kā liela daļa iedzīvotāju. Mēs nekādi nevaram konkurēt ar valsts ierēdņu atalgojumu. Tā vismaz ir gan Sēlijā, gan Latgalē. Skaidrs ir viens – ja patiešām gribam sekmīgu attīstību, ar laiku atlīdzības sistēma būtu pilnīgojama. Cita ceļa nav.”
