Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. oktobris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Pie varas vājš, neaizsargāts un atkarīgs ministrs (13)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ministra krēsls nemaz neesot tik mīksts, kur ieritināties kā komforta zonā, bet ar asu segu, neērtu pagalvi. Tādā sēžot, cilvēks palēnām kļūst gurdenāks, plikām rokām ņemams valsts interešu aizstāvis. Pie viņa viegli piebraukt saldumu onkulim. Līdz ar to, sekojot kalkulācijām, aprēķiniem un diagrammām, izpildot ANO rezolūciju un OECD ieteikumus nebadināt valdības locekļus, Latvijā ministriem jāpaaugstina alga.

Ministrs pieder pašiem neaizsargātākajiem, vājākajiem un atkarīgākajiem sabiedrības slāņiem. Trīspa­dsmit stūres vīriem un premjerministram ir milzīga atbildība, viņi raujas kā melnstrādnieki, nemaz nepieminēsim stresus, ko nākas piedzīvot, tiekoties ar pensionāriem, un priekšvēlēšanu izbīli, vai tauta tevi nav ierakstījusi melnajā piezīmju grāmatiņā un negrasās bagātīgi atalgot ar mīnusiņiem. Nav šaubu, ka švaks pulveris par ministru nevar strādāt.

Par to ministrs saņem pieticīgu samaksu – neizmērojami mazāku, kā viņš ar daudzajiem talantiem pelnītu privātajā sektorā, peldētu naudā kādā fondā vai kā konsultants. Dzīve valsts pārvaldē paiet bez prēmijām un pabalstiem, amatpersonas reizi mēnesī pie kases lodziņa spiestas sarūgtinātas identificēt: ko saņēmu? Atkal sū uz kociņa! Tamdēļ, kā atzīmējusi dep. Siliņa, vadošiem politiķiem nepietiek naudas, lai pieklājīgi ģērbtos, viņi staigā noplīsuši, nespēj nopirkt veselību atjaunotājus joda un dzelzs preparātus. Kaut ministru apetīte ir kā vilkam, nav retas tās pusdienas, kas sastāv no buljona pīrādziņa vien.

Uzklausot par kliedzošo netaisnību, dzirdot pamatotās žēlabas, līdzjūtīgākajai sabiedrības daļai pamazām rodas sapratne, ka, tāpat kā dzīvam augam spēcināšanai un zaļošanai nepieciešama kūtsmēslu porcija, tā arī pilnvērtīgam valdības darbam nekas cits tā nelīdzēs kā algas pielikums par 800 eiro, vēl kolosālāk – cālunga dubultošana, lai acis pa riktīgam iespīdas! Bet ko saka dedzīgais lielākas algas pakotājs finanšu ministrs? Vilks skaidri un gaiši pavēsta, ka nākamā būšot stagnācijas un liekulības valdība! Lai nodokļu maksātāji, kuri ik pēc četriem gadiem cer uz labāku pārvaldību, maksātu vairāk liekuļiem stagnātiem? Arī partijas visgarām stāsta, ka ieņemt amatus atripinās dižākos politiskos ķirbjus, bet izskatās, ka ienākušies sīciņāki dārzeņi un auglīši. Pirmklasīgs profesionālis, pat aiz apkakles satverts, nav ievelkams ministra amatā – kam tad maksāt vairāk? Būtu saprotami, ja esošie ministri, kuriem koalīcijas pārrunās ieskapēti tie paši krēsli, darītu zināmu, kā uzlabos darbu izpildes efektivitāti un kvalitāti, kā panāks lielus sasniegumus un izrāvienus. Tad atbilstoši šiem skaitļiem pēc kāda gada varētu pamielot ar patīkamākiem algas cipariem. Citādi tā ir šmaukšana. Te nu mēs, vecie matrači, atkal esam klāt, piemetiet algā kādu eiro sāta sajūtai, tad “funkcionēsim” un rullēsim tālāk. Ministri citu prasījumiem bieži atbild skopi – atrodiet, kam noņemt, tad jums būs vairāk. Ja tiešām jāpaaugstina alga valdības vīriem, tad ierosinu apcirpt algas neskaitāmiem apkalpojošā personāla komunikāciju speciālistiem. Šie izsūtāmie patiešām – nav ne speciālisti, ne kam citam derīgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. nnepieciešams lai ministrs nestu pilnu atbildību par savu darbību kā vainu pastiprinošos apstākļos izdarītu noziegumu!

  2. Problēma jau nav algas lielumā, par labu darbu jāsaņem adekvāts atalgojums. Problēma ir tajā ko mūsu politiķi uzskata par darba rezultātu. Un manuprāt politiķu darba rezultātam ir jābūt tautas labklājībai. Lūk politiķu algas ar kādu paaugstinošu (protams darbs taču atbildīgs) koeficientu pielidzinātu vidēji izsvērtam tautas ienākumu līmenim.

  3. Vispār viss ir vienkāršāk – motivācija.Kad krīzes dēļ nogrieza algas,visi saprata,kāpēc.Un daļa samierinājās.Kad valdiņš paziņoja ka krīze ir beigusies,tak pirmskrīzes algas atgrieza selektīvi,tie kas samierinājās,vienkārši,nospļāvās.Tas arī viss,darba devējs izliekās ka maksā,darba ņēmējs izliekās ka strādā!Vecs padomju stāsts…

  4. Beidziet šo te murgu, par mazajām ministru algām, top menedžeriem ministru vietās, profesionāliem ministriem. Blefs. nav NEVIENA profesionāļa, jo nav tādas institūcijas Latvijā!
    Esmu par ministru algu desmitkāršosanu un pat vairāk, bet tikai ar tā paša ministra personīgu kriminālatbildību. Kā jebkuram firmas topmenedžerim!!!! Gribi un vari-davai! Iebridīsi auzās-sēdi ķurķī, nedarīsi neko-iesi mājās bez algas! Redzēsim vai partijas tā rausies pie tām barotavām kā tagad ar mazajām algām. Smiekls nāk par .. Čigānieti, kurai vieta ir Čiekurkalna tirdziņā tirgot poļu lakatus!

  5. Latvijā jāievieš mažoritārā vēlēšanu un progresīvā nodokļu sistēma!

  6. Ja ministrs ir pie varas vājš, neaizsargāts un atkarīgs ,tad kāpēc visi grib kļūt par ministriem?

  7. vispar vienreiz jabeidz so partiju tirgosanos par nozaru ministriem!ministru prezidents vada valdibu,luk vinam ari javirza ministru kandidati,vins praktiski atbild par valsts ekonomiku!un nekadai samei nav vel jabalso par siem ministriem!tadejadi partijam vairs nevajadzes izbalsot sos biedrus!Latvija vienigi iegus!!!!

  8. Līcītis atkal izpilda savu zaļo un zemniecisko draugu pasūtījumu, jo, iedomājieties, kā pieaugs maksājamo “stipendiju” apmērs, ja oficiālās algas ministriem būs krietni lielākas! Lemberga budžets mauks ar mīnusiem!

    • Kuš, Tu tač’ izstāstīsi “lielāko noslēpumu valstī”… Nedod Dievs, Lembis apvainosies. Drīz vien uzzināsi visu par sevi no Lapsas un līdzīgiem “trubadūriem”.

  9. Tik tālu esam aizrullējuši ar veiksmes stāstu. Skaidrs, ka vispirms sevi jāparāda un jāpierāda godprātīgā darbā un tikai tad var domāt par algas pielikumu, jo, cienījamie valstsvīri un sievas, jūsu algas ir nodokļu maksātāju nauda.

  10. vai situācija uzlabotos, ja pie varas būtu vājš, neaizsargāts un atkarīgs ministrs ar lielu algu?

  11. “pie kases lodziņa” reizi mēnesī spiedās padomju laikā tie tautas kalpi un “radošie”, kas šodien stāsta, kā viņi glāba nāciju. Te autors bišķi atpalicis. Konvertiņu par paveikto gan jāsaņem personīgi! Komunisti-direktori lepojās, ka viņiem algas ir zemākas par slaucējas algu un to nemitīgi stāstijuši tautai. Viņi bijuši gatavi pat to atdot trūcīgiem bērniņiem jo ļoti tos mīlējuši. Kur tad citur tādu klipatiņu liks? Kad ģimenē piedzima trešais bērns, mamma ar papu varēja izstaigāt vairākus kabinetus, aizpildīt un apstiprināt lērumu veidlapu un laimīgi, “pie kases”, saņemt divdesmit piecu rubļu lielu vienreizēju pabalstu un jūst, kā par viņiem rūpējās socialistiskā valsts.

Draugiem Facebook Twitter Google+