Egils Līcītis: Pie varas vājš, neaizsargāts un atkarīgs ministrs 13
Ministra krēsls nemaz neesot tik mīksts, kur ieritināties kā komforta zonā, bet ar asu segu, neērtu pagalvi. Tādā sēžot, cilvēks palēnām kļūst gurdenāks, plikām rokām ņemams valsts interešu aizstāvis. Pie viņa viegli piebraukt saldumu onkulim. Līdz ar to, sekojot kalkulācijām, aprēķiniem un diagrammām, izpildot ANO rezolūciju un OECD ieteikumus nebadināt valdības locekļus, Latvijā ministriem jāpaaugstina alga.
Ministrs pieder pašiem neaizsargātākajiem, vājākajiem un atkarīgākajiem sabiedrības slāņiem. Trīspadsmit stūres vīriem un premjerministram ir milzīga atbildība, viņi raujas kā melnstrādnieki, nemaz nepieminēsim stresus, ko nākas piedzīvot, tiekoties ar pensionāriem, un priekšvēlēšanu izbīli, vai tauta tevi nav ierakstījusi melnajā piezīmju grāmatiņā un negrasās bagātīgi atalgot ar mīnusiņiem. Nav šaubu, ka švaks pulveris par ministru nevar strādāt.
Par to ministrs saņem pieticīgu samaksu – neizmērojami mazāku, kā viņš ar daudzajiem talantiem pelnītu privātajā sektorā, peldētu naudā kādā fondā vai kā konsultants. Dzīve valsts pārvaldē paiet bez prēmijām un pabalstiem, amatpersonas reizi mēnesī pie kases lodziņa spiestas sarūgtinātas identificēt: ko saņēmu? Atkal sū uz kociņa! Tamdēļ, kā atzīmējusi dep. Siliņa, vadošiem politiķiem nepietiek naudas, lai pieklājīgi ģērbtos, viņi staigā noplīsuši, nespēj nopirkt veselību atjaunotājus joda un dzelzs preparātus. Kaut ministru apetīte ir kā vilkam, nav retas tās pusdienas, kas sastāv no buljona pīrādziņa vien.
Uzklausot par kliedzošo netaisnību, dzirdot pamatotās žēlabas, līdzjūtīgākajai sabiedrības daļai pamazām rodas sapratne, ka, tāpat kā dzīvam augam spēcināšanai un zaļošanai nepieciešama kūtsmēslu porcija, tā arī pilnvērtīgam valdības darbam nekas cits tā nelīdzēs kā algas pielikums par 800 eiro, vēl kolosālāk – cālunga dubultošana, lai acis pa riktīgam iespīdas! Bet ko saka dedzīgais lielākas algas pakotājs finanšu ministrs? Vilks skaidri un gaiši pavēsta, ka nākamā būšot stagnācijas un liekulības valdība! Lai nodokļu maksātāji, kuri ik pēc četriem gadiem cer uz labāku pārvaldību, maksātu vairāk liekuļiem stagnātiem? Arī partijas visgarām stāsta, ka ieņemt amatus atripinās dižākos politiskos ķirbjus, bet izskatās, ka ienākušies sīciņāki dārzeņi un auglīši. Pirmklasīgs profesionālis, pat aiz apkakles satverts, nav ievelkams ministra amatā – kam tad maksāt vairāk? Būtu saprotami, ja esošie ministri, kuriem koalīcijas pārrunās ieskapēti tie paši krēsli, darītu zināmu, kā uzlabos darbu izpildes efektivitāti un kvalitāti, kā panāks lielus sasniegumus un izrāvienus. Tad atbilstoši šiem skaitļiem pēc kāda gada varētu pamielot ar patīkamākiem algas cipariem. Citādi tā ir šmaukšana. Te nu mēs, vecie matrači, atkal esam klāt, piemetiet algā kādu eiro sāta sajūtai, tad “funkcionēsim” un rullēsim tālāk. Ministri citu prasījumiem bieži atbild skopi – atrodiet, kam noņemt, tad jums būs vairāk. Ja tiešām jāpaaugstina alga valdības vīriem, tad ierosinu apcirpt algas neskaitāmiem apkalpojošā personāla komunikāciju speciālistiem. Šie izsūtāmie patiešām – nav ne speciālisti, ne kam citam derīgi.
