Foto AFP/Scanpix/LETA

Algas kāpj: Latvijā vidējā darba alga pieaugusi līdz 925 eiro 8

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2017.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu augusi par 7,7%, sasniedzot 913 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,8%, sasniedzot 954 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī bija 911 eiro, kas ir pieaugums par 8,5% salīdzinājumā ar 2016.gada trešo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2017.gada otro ceturksni – bruto darba samaksa samazinājusies par 0,2% jeb diviem eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bruto darba samaksas fonds šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, palielinājies par 8,3% jeb 162,3 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieaudzis par 0,7% jeb 5,7 tūkstošiem.

2017.gada trešajā ceturksnī vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa bija 674 eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2016.gada trešajā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka patēriņa cenu kāpums par 2,9% šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,7%.

Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vidējā darba samaksa pieaugusi visās jomās, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, kur bijis kritums par 4,3%, un nekustamo īpašumu nozari, kur bijis kritums par 0,5%.

Visstraujāk darba samaksa pieaugusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., – par 10,1%, tostarp straujāks kāpums bijis centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu un zinātniskās pētniecības darba nozarēs.

Valsts pārvaldē, kā arī izglītībā darba samaksa augusi par 9,6%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 8,8%, apstrādes rūpniecībā – par 8,6%, tirdzniecībā – par 8,2% (straujāk – vairumtirdzniecībā), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8,2%, bet administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā – par 8% (straujāk – biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību nozarē, kā arī apsardzes pakalpojumos).

Reklāma
Reklāma

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot tirdzniecību, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda straujais palielinājums. Savukārt tirdzniecības nozarē fonds pieauga, bet samazinājās pilnas darba slodzes darbinieku skaits.

2017.gada trešajā ceturksnī lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, straujāk pieauga Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 9,6%, 9,1% un 8,4%. Rīgā, kur šogad trešajā ceturksnī bija lielākā vidējā darba samaksa (1041 eiro), pieaugums gada laikā bija mazākais – 7,1%.

Mazākā vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija Latgales reģionā – 646 eiro par pilnas slodzes darbu, kamēr Vidzemē ta bija 747 eiro, Kurzemē – 785, Zemgalē – 791, bet Pierīgas reģionā – 866 eiro.