Kā pašvaldībās vērtē centienus sakārtot skolotāju algu sistēmu? 1
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis nonācis krustugunīs, īpaši saistībā ar pašvaldību finanšu problēmām. Vaicāju pašvaldību vadītājiem, kāds ir viņu redzējums.
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novada skolās pedagogi nestrādā pēc principa “kā maksā, tā strādāju”, kā to dažkārt citur gadījies dzirdēt izglītības ministrei Seiles kundzei. To apliecina ievērojami mūsu novada skolu sasniegumi valsts mērogā. Augsti panākumi ir ne tikai lielajās, bet arī mazajās skolās, kas, pēc reformētāju domām, ir neperspektīvas. Mūsu attālajā pagastā Rudzātos darbojas vidusskola, kuras audzēkņi ir starp labākajiem valstī eksaktajās zinātnēs – matemātikā, fizikā, ķīmijā. Skolā strādā pedagogi, ar kuriem lepotos ikviena elitāra skola. Ja modelējam situāciju, kad šīs vidusskolas vietā turpmāk darbotos tikai pamatskola, tad jārēķinās ar vairākiem negatīviem faktoriem. Tā kā tie paši pedagogi strādā gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā un šobrīd viņiem ir normāla likme ar normālu algu, paliekot tikai kā pamatskolas posma pedagogi, viņi vairs nespētu nopelnīt cilvēka cienīgu atalgojumu, tāpēc dotos darba meklējumos uz lielpilsētām vai ārzemēm. Skola un novads neatgriezeniski zaudētu savu izglītības līmeni. Mēs būtu izjaukuši labas iestrādes vidusskolas posmā un pretī ieguvuši vāju pamatskolu. Tāpēc neatbalstu ideju visus bērnus savākt autobusā un vadāt uz lielajām vidusskolām. Iespējams, ir novadi, kur šāda sistēma strādā, taču ne visur. Jāņem vērā ceļu tīkla sazarojums, tas, cik tālu atrodas lauku viensētas un vai tur vispār ir normāli ceļi. Šveices skolēnu autobusi, kas brauc pa izdangātajiem ceļiem, jau ir nolietoti. Kas un par kādu naudu iegādāsies jaunus skolēnu autobusus? Tāpat esam neziņā par mūsu speciālās skolas nākotni, kurā mācās bērni ar garīgo atpalicību. Šī skola ir ar ļoti labi sakārtotu materiālo bāzi, kvalitatīvu mācību vidi, speciāli sagatavotiem pedagogiem, skolēniem tiek piedāvāta profesionālā ievirze, amata mācība. Nedomāju, ka, likvidējot to, kas ir labs un gadu gaitā pārbaudīts, mēs nākotnē varēsim lepoties ar paveikto.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunā modeļa izstrādāšanā ir paveikts vērā ņemams darbs, tāpēc žēl, ka tā ieviešana tiek pārcelta. Tomēr pateikšu arī savas galvenās iebildes modelim. Pirmkārt, nav pieņemams papildu finanšu slogs pašvaldībām, kas rastos, lai noteiktu atalgojumu tiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, kurus finansē no pašvaldības budžeta. Otrkārt, uzskatu, ka izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, metodiķiem un vietniekiem, bibliotekāriem būtu jāsaņem samaksa par veikto pedagoģisko darbu. Treškārt, tā kā ir pieaugusi skolu atbalsta personāla – bibliotekārs, psihologs, logopēds – loma darbā ar skolēniem, plānotās atbalsta personāla likmes nav tik augstas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Noteiktā attiecība pret skolēnu skaitu ir nepamatoti liela un nesasniegs plānoto mērķi.”
Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Ieklausos Pašvaldību savienības kritikā, ka nav ņemta vērā modeļa ietekme uz pašvaldību budžetu, un Izglītības ministrijas skaidrojumos par ieguvumiem. Es modeli atbalstu, jo ministrija ir domājusi, kā reorganizēt samaksas sistēmu, kas pastāv gandrīz vai no padomju laikiem. Varbūt īstais brīdis, kad pa vecam vairs nevar, bet jaunais vēl nav galīgi noslīpēts? Katrā ziņā uzskatu, ka daudz ko var darīt pašas skolas un pašvaldības. Galu galā visu izsaka ne jau naudas daudzums, bet gan – cik racionāli to tērējam. Mūsu novadā ar jauno mācību gadu sākumskola būs apvienota ar Saldus 2. vidusskolu.”
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Ja šobrīd pieliktu pie algas, vai tad uzreiz mainītos izglītības kvalitāte? Reforma jātaisa visā izglītības sistēmā, pedagogu algas ir tikai reformas viena sadaļa.”
