Mobilā versija
+3.1°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
15. jūnijs, 2015
Drukāt

Kā pašvaldībās vērtē centienus sakārtot skolotāju algu sistēmu? (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis nonācis krustugunīs, īpaši saistībā ar pašvaldību finanšu problēmām. Vaicāju pašvaldību vadītājiem, kāds ir viņu redzējums.

 

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novada skolās pedagogi nestrādā pēc principa “kā maksā, tā strādāju”, kā to dažkārt citur gadījies dzirdēt izglītības ministrei Seiles kundzei. To apliecina ievērojami mūsu novada skolu sasniegumi valsts mērogā. Augsti panākumi ir ne tikai lielajās, bet arī mazajās skolās, kas, pēc reformētāju domām, ir neperspektīvas. Mūsu attālajā pagastā Rudzātos darbojas vidusskola, kuras audzēkņi ir starp labākajiem valstī eksaktajās zinātnēs – matemātikā, fizikā, ķīmijā. Skolā strādā pedagogi, ar kuriem lepotos ikviena elitāra skola. Ja modelējam situāciju, kad šīs vidusskolas vietā turpmāk darbotos tikai pamatskola, tad jārēķinās ar vairākiem negatīviem faktoriem. Tā kā tie paši pedagogi strādā gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā un šobrīd viņiem ir normāla likme ar normālu algu, paliekot tikai kā pamatskolas posma pedagogi, viņi vairs nespētu nopelnīt cilvēka cienīgu atalgojumu, tāpēc dotos darba meklējumos uz lielpilsētām vai ārzemēm. Skola un novads neatgriezeniski zaudētu savu izglītības līmeni. Mēs būtu izjaukuši labas iestrādes vidusskolas posmā un pretī ieguvuši vāju pamatskolu. Tāpēc neatbalstu ideju visus bērnus savākt autobusā un vadāt uz lielajām vidusskolām. Iespējams, ir novadi, kur šāda sistēma strādā, taču ne visur. Jāņem vērā ceļu tīkla sazarojums, tas, cik tālu atrodas lauku viensētas un vai tur vispār ir normāli ceļi. Šveices skolēnu autobusi, kas brauc pa izdangātajiem ceļiem, jau ir nolietoti. Kas un par kādu naudu iegādāsies jaunus skolēnu autobusus? Tāpat esam neziņā par mūsu speciālās skolas nākotni, kurā mācās bērni ar garīgo atpalicību. Šī skola ir ar ļoti labi sakārtotu materiālo bāzi, kvalitatīvu mācību vidi, speciāli sagatavotiem pedagogiem, skolēniem tiek piedāvāta profesionālā ievirze, amata mācība. Nedomāju, ka, likvidējot to, kas ir labs un gadu gaitā pārbaudīts, mēs nākotnē varēsim lepoties ar paveikto.”

 

Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunā modeļa izstrādāšanā ir paveikts vērā ņemams darbs, tāpēc žēl, ka tā ieviešana tiek pārcelta. Tomēr pateikšu arī savas galvenās iebildes modelim. Pirmkārt, nav pieņemams papildu finanšu slogs pašvaldībām, kas rastos, lai noteiktu atalgojumu tiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, kurus finansē no pašvaldības budžeta. Otrkārt, uzskatu, ka izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, metodiķiem un vietniekiem, bibliotekāriem būtu jāsaņem samaksa par veikto pedagoģisko darbu. Treškārt, tā kā ir pieaugusi skolu atbalsta personāla – bibliotekārs, psihologs, logopēds – loma darbā ar skolēniem, plānotās atbalsta personāla likmes nav tik augstas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Noteiktā attiecība pret skolēnu skaitu ir nepamatoti liela un nesasniegs plānoto mērķi.”

 

Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja: “Ieklausos Pašvaldību savienības kritikā, ka nav ņemta vērā modeļa ietekme uz pašvaldību budžetu, un Izglītības ministrijas skaidrojumos par ieguvumiem. Es modeli atbalstu, jo ministrija ir domājusi, kā reorganizēt samaksas sistēmu, kas pastāv gandrīz vai no padomju laikiem. Varbūt īstais brīdis, kad pa vecam vairs nevar, bet jaunais vēl nav galīgi noslīpēts? Katrā ziņā uzskatu, ka daudz ko var darīt pašas skolas un pašvaldības. Galu galā visu izsaka ne jau naudas daudzums, bet gan – cik racionāli to tērējam. Mūsu novadā ar jauno mācību gadu sākumskola būs apvienota ar Saldus 2. vidusskolu.”

 

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Ja šobrīd pieliktu pie algas, vai tad uzreiz mainītos izglītības kvalitāte? Reforma jātaisa visā izglītības sistēmā, pedagogu algas ir tikai reformas viena sadaļa.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Laikam intervējamie atlasīti.
    Nauda, nauda, nauda …
    Par cilvēku nemaz.
    Skolotājs nav cilvēks, bet robots(var rukāt 24 stundas 7 dienas nedēļā) ?
    “Modeļi” nosaka, ka slīcēju glābšana ir slīcēju rokās …
    Vajadzētu apskatīties, cik kvalitatīvi strādā tie “apmirinātie” …

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (177)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+