Skolotāju algu aprēķināšanas formula – pagaidām slepena 4
No oktobra 34 Latvijas skolās sāks aprobēt jaunu skolotāju algošanas modeli. Paredzēts izmēģināt, cik lielu finansējumu vajadzētu un kādas varētu būt skolotāju algas, ja viņu atalgojumu rēķinātu, nevis izmantojot daudzus koeficientus un atsevišķi uzskaitot vadītās mācību stundas un citu pienākumu veikšanu, bet nosakot 36 stundu darba nedēļu. Iecerēts, ka vien 34 skolās šo modeli aprobēs līdz jaunajam gadam, nākamā gada pirmajā pusgadā to izmēģinās jau visās skolās. Reāli algu aprobācijas laikā gan skolotāji saņems pēc spēkā esošās algošanas sistēmas.
40 stundām nepietiek
Iepriekš bija plānots, ka jaunajā modelī skolotājiem noteiks 40 stundu darba nedēļu, taču tagad IZM secināts, ka esošā finansējuma pietiek, lai skolotājiem apmaksātu vien 36 stundas darba. Turklāt aprēķināts, ka tad par vienu darba stundu skolotāji saņems tikai 4 eiro un 19 centus. Lai paceltu stundas likmi vismaz līdz pieciem eiro, vajadzīgi 40 miljoni eiro. Redzot šo summu, kļūst skaidrs, ka IZM ideja četros gados pacelt skolotāju algu līdz septiņiem eiro par stundu ir nereāls sapnis.
IZM gan vēl arvien pieļauj, ka skolotāju algošanas sistēmu varētu arī kardināli nemainīt, bet uzlabot jau esošo. Kuru ceļu iet, arī to palīdzēšot izlemt aprobācijas norise. Tas, ka aprobācija varētu būt veltīga, ir viens no iemesliem, kāpēc pret to iebilst Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (tajā apvienojušies ap 400 izglītības iestāžu vadītāju), kas par to atklātā vēstulē informējusi izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti.
Ko tad tieši aprobēs?
Citi iebildumi saistās ar to, ka skolu direktoriem nav skaidrības, kāds tieši modelis tiks aprobēts un kā tas notiks. “Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem uz visiem jautājumiem ir viena atbilde: to parādīs aprobācija,” saka asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Dementjevs. Asociācijas pārstāvji uzskata, ka iesaiste aprobācijā nozīmēs ievērojamu darba apjoma palielināšanu, bet IZM par to nesola papildu samaksu.
IZM parlamentārais sekretārs Andris Geižāns atzīst: papildu pienākumi skolu administrācijai un arī skolotājiem tiešām radīsies: būs jāsniedz papildu informācija IZM par skolotāju noslodzi. Skolotājiem būs jāhronometrē, cik laika viņi patērē, veicot savus darba pienākumus. Tādējādi IZM radīsies lielāka skaidrība, ko skolotāji pagūst izdarīt 36 stundu darba nedēļā un kā paveikto apmaksāt. Viens no lielākajiem darbiem, kas aprobācijā būs jāveic skolu vadībai, ir jauni amata apraksti skolotājiem, kas veidoti, pamatojoties uz uzskaitītajiem papildpienākumiem.
Taču A. Geižāns uzskata: visiem jābūt solidāriem un jāpiedalās labākā algu modeļa meklējumos, jo “ne jau tikai IZM šo modeli vajag”. E. Papule piebilst: sākotnēji aprobācijā skolas piedalīsies brīvprātīgi, taču dalība ir skolu pašu interesēs.
Otrs skolu direktoru būtiskākais iebildums ir, ka nav zināma formula, pēc kādas IZM rēķinās iespējamās skolotāju algas. IZM pārstāvis min divus iemeslus, kāpēc formula paliek noslēpumā. Pirmkārt, tā aprobācijas dēļ var mainīties, jo kļūs redzams, kas formulā nav pareizs. Otrkārt, IZM ir bažas, ka, zinot formulu, skolu administrācija sniegs nevis objektīvas ziņas par skolotāju darba apjomu, bet tādas, kādas izdevīgi sniegt, proti, pielāgosies formulai. IZM gan atklājusi indikatorus, kas iekļauti formulā: skolēnu skaits pašvaldībā; vidējais vienam skolēnam paredzētais kontaktstundu skaits nedēļā, stundas ilguma koeficients, skolēnu/skolotāju proporcija, skolotāja darba slodze nedēļā, kontaktstundu procentuālā attiecība skolotāja darba noslodzē.
A. Dementjevs teic: vispirms vajadzējis uzskaitīt skolotāju darba laiku, cik stundu veltīts papildpienākumiem, un tikai tad izstrādāt formulu. Direktori vēstulē ministrei iebilst arī pret to, ka no 1. septembra skolotāju atalgojums par desmit procentiem gan palielinājies, bet daudziem direktoriem tas samazinājies, jo IZM, ņemot vērā Valsts kontroles iebildumus, samazinājis stundu skaitu, ko direktors var pavadīt klasē, mācot mācību priekšmetu.
Viedokļi
Vai vēlaties piedalīties algu modeļa aprobācijā?
Igors Grigorjevs, Zaķumuižas pamatskolas direktors: “Jā, mēs jau esam pieteikušies aprobācijai un ceram, ka tiksim izraudzīti šim procesam. Uzskatu, ka skolām nav jāsaņem papildfinansējums par piedalīšanos aprobācijā, ja vien IZM šo aprobācijas procesu organizēs kvalitatīvi un sniegs skolām pietiekamu metodisko atbalstu. Protams, būs papildu darbs. Tāpēc uzskatu, ka IZM vajadzētu piedāvāt, piemēram, elektroniskas platformas datu uzkrāšanai. Tad skolām būtu vieglāk tos ievadīt un IZM – apstrādāt. Skola pati būs ieguvēja, piedaloties aprobācijā, jo iegūs zināšanas par iespējamo darba samaksas modeli. Tas ļaus tām veiksmīgāk iekļauties modelī, kad tas stāsies spēkā.”
Inese Didžus, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Mēs varētu piedalīties aprobācijā, taču, manuprāt, tam būtu jābūt caurspīdīgam procesam. Skolām tajā tomēr būtu jābūt līdzvērtīgiem partneriem, tātad jāzina arī, kāds atalgojums teorētiski sarēķināts. Ja zinātu formulu, paši varētu veikt aprēķinus. Jā, skolas varētu arī censties pielāgoties formulai, taču tam ir savi iemesli: bieži vien ir grūti iekļauties tarifikācijas rāmjos un tajā pašā laikā skolotāju atalgot daudzmaz godīgi. Piekrītu pārmetumam par direktoru un arī vietnieku algām: mēs esam daudz zemāk atalgoti nekā skolotāji. Man būtu ļoti jānopūlas, lai pierunātu kādu kolēģi kļūt par mācību pārzini, ja klasē viņš var nopelnīt vairāk.”
