Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. janvāris, 2016
Drukāt

Alises piedzīvojumi – arī latgaliski

Alise_7

Ironiskais Češīras kaķa smaids rotā Luisa Kerola grāmatas “Alise Brīnumu zemē” tulkojumu, kas nesen nācis klajā latgaliešu valodā. Tā kā šai grāmatai 2015. gadā apritēja 150. gadskārta, jubilejas reizei par godu tā tika iztulkota latgaliski, šādi gan iepriecinot grāmatu kolekcionārus, gan rosinot jaunāko paaudzi vairāk lasīt latgaliešu valodā.

Kādēļ radās ideja iztulkot latgaliski stāstu par Alisi, kas nebūt nebija viegls uzdevums? Uz šo jautājumu atbilde atrodama grāmatas ievaddaļā, kurā izdevuma redaktore, Rēzeknes Augstskolas profesore Ilga Šuplinska teic, ka “itū lelū avanturu – iztulkuot “Alisi” latgalīšu volūdā – pasajēmem viņ partū, kab veicynuotu volūdys atteisteibu i gataveitu skaitomū vīlu školānim, trenejūtīs latgalīšu volūdys apgivē”. Tāpat grāmatas ievadā redaktore atklāj savas bērnības izjūtas saistībā ar šo stāstu, kā arī būtiskākās nianses, kas radīja grūtības, veicot tulkojumu latgaliešu valodā.

Lai pie lasītājiem grāmata nonāktu labskanīgā latgaliešu valodas tulkojumā un jaunā vizuālā ietērpā, papildināta ar oriģinālām krāsainām ilustrācijām, ir strādājusi čakla radošā komanda. Grāmatu latgaliski iztulkoja Evika Muizniece, kura absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju. Viņai palīdzēja valodas konsultanti – rakstnieks Valentīns Lukaše­vičs un latgalistikas pētniece Sandra Ūdre (latgaliešu valodā), kā arī Rēzeknes Augstskolas tulku programmas­ absolvente Iveta Senkāne (angļu valodā).

Par grāmatas vizuālo noformējumu ir parūpējušās Rēzeknes Augstskolas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes bakalaura studiju pro­grammas “Interjera dizains” 4. kursa studentes – Diāna Poševa, Jūlija Gamuļčika, Zelma Kačkāne, Ilze Kukule, Diāna Opincāne, Airita Vīksna un Ilze Pundure. 2014. gada novembrī jaunietes piedalījās Pleskavas Valsts universitātes rīkotā starptautiskā konkursā, kas bija veltīts L. Kerola sarakstītās grāmatas 150. jubilejai, un iesniedza konkursam plakātu sēriju, kas bija tapusi studiju kursā “Mākslinieciskā noformēšana”. Augstskolas jauno dizaineru darbi iekļuva konkursa finālā un tika novērtēti ar godalgotām vietām; atsevišķi darbi ir ievietoti šajā grāmatā.

Grāmata “Alise Breinumu zemē” ir īpaša ne tikai ar to, ka vēstījumu par Alisi atklāj latgaliešu valodā, piešķirot stāstam citu skanējumu. Pēc katras nodaļas grāmatā ir trīs spēles, kas piešķir sižetam dinamiskumu un ļauj aktīvi un radoši darboties pašiem lasītājiem. Izlasīto labāk izprast un akcentēt svarīgāko rosina grāmatas satura konspekta veidošana. Ar fiziskām aktivitātēm saistītā spēle ļauj lasītājam pārbaudīt savu veiklību. Savukārt vairāk ar valodu saistītajā spēlē tiek turpināta kāda nodaļā aktuāla tēma vai izteikta doma, rosinot lasītājus pilnveidot savu vārdu krājumu latgaliešu valodā. Par spēļu avotu ir izmantota Jurgitas Jērinaites “Lielā spēļu grāmata” (2015), no kuras biežāk aizgūta tikai spēles ideja vai tā pielāgota konkrēti Alises kontekstam. Katrai spēlei ir saistība ar izlasīto nodaļu, piemēram, ievaddaļā pēc nodaļas “Naeistuo bruņurupuča stuosts” teikts: “Hercogīne vysu laiku lītoj vysaidys gudreibys i izteicīņus. Kai jei soka: “Vysam sova morale.” (111. lpp.), un kā spēle tiek piedāvāta “Pabeidz sokomvuordu”, vai arī pēc nodaļas “Alisis līceiba” ir pieteikums: “Karalīne vysu laiku bļuove “Golvu nūst!” Tok vysi palyka dzeivi, tod der puorbaudeit jiusu viereibu i veikleibu” (145. lpp.), un tiek piedāvāta veiklības spēle “Pif-paf”.

Grāmata “Alise Breinumu zemē” var būt ne tikai lieliska lasāmviela literatūras un novadmācības stundās, lai skolēni iepazītu latgaliešu valodu. Tā var kļūt arī par labu sabiedroto, kas saliedē ģimeni vai draugu kompāniju, kopā lasot, spēlējot daudzveidīgās spēles un radoši brīvā gaisotnē pilnveidojot latgaliešu valodas zināšanas.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiroAugstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+