Ekonomika
Bizness

Alkolande Latvija. Somam jānopērk 8 pudeles, lai atmaksātos brauciens uz Ainažiem 9


Reklāma, kas piestiprināta pie jumta malas virs bijušā robežpunkta būdiņām, vēsta, ka tūristi ieradušies valstī “ALKO 1000 MARKET”, nevis Latvijā.
Reklāma, kas piestiprināta pie jumta malas virs bijušā robežpunkta būdiņām, vēsta, ka tūristi ieradušies valstī “ALKO 1000 MARKET”, nevis Latvijā.
Foto – Anna Žīgure

Ceļiniekiem, kuri no Igaunijas dodas uz Ainažiem, jau pa gabalu saredzams, kā sauc nākamo valsti. Kad aiz muguras paliek igauņu Iklas robežpunkts, virs kura lepni plīvo zilimelnbaltais karogs, sākas nekuriene. Mūsu pusē nav nekā tamlīdzīga – ne kādas plāksnes, ne karoga, kas pavēstītu, ka ļaudis ieradušies Eiropas Savienības valstī Latvijā. Pamatīgā reklāma, kas piestiprināta pie jumta malas virs bijušā robežpunkta nobružātajām būdiņām, vēsta, ka tūristi ieradušies valstī “ALKO 1000 MARKET”.

Pateicoties alkohola tirgotavai, Ainažu robežpunkts ir atdzīvojies, kaut arī tur nekas nav darīts, lai apkārtne izskatītos kaut cik kopta. Nekas neliecina, ka ceļinieks būtu iebraucis kādā Eiropas Savienības valstī. No atjaunotās Latvijas valsts tēla viedokļa kādam tas, iespējams, liekas nepiedienīgi, bet pamazām var pierast pie visa, arī pie nolaistas vides. Gadu gaitā nostiprinās iespaids, ka par šo nožēlojamo Latvijas vizītkarti nejūtas atbildīga ne valsts, ne pašvaldība.

Igaunijā pacelto nodokļu dēļ pieaugušas cenas alkoholam, un “degvīna rallijs” bijis spiests pagarināt distanci, ietiecoties mūsu valsts teritorijā. Gan zināmas somu aprindas, gan igauņi alkoholu lielos daudzumos iepērk Latvijas pierobežā – Valgā, Ainažos un cituviet.

Kopš 1991. gada vasaras un rudens Latvijas vārds somu medijos nav daudzināts tik bieži kā šovasar, un ne jau mūsu aizraujošo iekšpolitisko notikumu dēļ. Nevienam neinteresē, vai kāda agrāk populāra partija šķīst pa vīlēm vai cita morāli degradējusies, bet vēl cita – audzē muskuļus. Somu lasītāji pat nenojauš par mūsu “oligarhu sarunām”, jo acīmredzot ārvalstu žurnālisti tās neprot pārtulkot cilvēcīgā valodā un arī īsti izskaidrot.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Jūlija pēdējā dienā Tamperes laikraksts “Aamulehti” vairākos atvērumos ar fotogrāfijām, kartēm un skaitļiem stāstīja par lieliskajām iespējām iegādāties Latvijā lētu alkoholu. Kāds aprēķinājis, ka, saskaitot visus izdevumus kopā (kuģa biļete Helsinki–Tallina–Helsinki, degviela un patērētais laiks) atmaksājas tikai tad, ja pārved vairāk nekā astoņas pudeles dzidrā.

Somi brauc: ar autobusiem un vieglajām mašīnām. Melnās miesās, elsdami un pūzdami viņi krauj bagāžniekos kastes ar grādīgajām dzirām – šņabi, alu, džinu ar toniku, dažādus liķierus, mazāk vīnu. Pēc mašīnas nosēduma muitniekiem Tallinā vai Helsinkos viegli pamanīt, kurus braucamos vērts pārbaudīt.

“Aamulehti” reportāža ir pamatīga un izglītojoša. Tur var atrast arī praktiskus padomus: ja izbrauc no Helsinkiem ar pirmo rīta kuģi plkst. 7.30, atpakaļ no Ainažiem var paspēt ar pēdējo 19.30. Pa ceļam neapstājoties, līdz Iklai var nokļūt divarpus stundās. Atšķirībā no Igaunijas veikaliem Latvijā pārdevējas neprotot somiski, skaidro žurnāliste, bet dažas atbildot angliski. Šajos veikalos gan varot iztikt arī bez svešvalodu zināšanām.

Laikraksts pastāsta arī, kur “ALKO 1000” meklējams – aizaugušas pļavas vidū, nolaistās robežkontroles telpās, bet pēc viena kilometra atrodoties “Superalko”, kas nākot kā no citas pasaules – jauna, rietumnieciska tirdzniecības halle ar mūsdienīgu tualeti. Iepriekšējās vietas labierīcības vispār nav pieminētas, laikam smalkjūtības dēļ…

Varētu, protams, priecāties, ka Latvijas pierobeža atdzīvojas un alkohola tirgotāju maki piebriest. Kaut kas tomēr neliekas pareizi, jo šī atdzīvošanās ir īslaicīga – tā izbeigsies, kad Latvija paaugstinās alkohola nodokli. Daudzi lobiji gan piestrādā pie tā, lai tas nekad nenotiktu. Bet, ja tomēr notiks brīnums un alkohola politikas virzītāji beidzot sapratīs, ko īsti nozīmē vārdu salikums “alkohola politika”, pierobežas iedzīvotāji iegrims vēl dziļākā aizmirstībā, no sirds apskaužot ziemeļu kaimiņus igauņus, kuri savos pierobežu reģionos ieguldījuši pamatīgas investīcijas, uzlabojot ceļus, pārējo infrastruktūru un dzīves kvalitāti.

LA.lv