Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. maijs, 2015
Drukāt

Alkšņus stāda tur, kur graudi neaug

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Dainis Zuika ir iestādījis apmēram hektāru lielu papeļu plantāciju.

Jercēnu pagasta zemnieku saimniecība “Dārznieki” gadā realizē līdz 7000 beramos kubikmetrus šķeldas un 2000 – 2500 kubikmetrus apaļkoku. Citām zemnieku saimniecībām “Dārznieki” sniedz  pakalpojumus koksnes izvešanā, zaru šķeldošanā un cirsmu atjaunošanā ar savu stādmateriālu.

Labāk apmežot nekā atstāt papuvē

Daiņa Zuikas zemnieku saimniecības “Dārznieki” galvenā nodarbošanās ir graudu, rapšu, un lopbarības pupu audzēšana, bet ziemas mēnešos – mežizstrāde. Zuiku ģimene apsaimnieko 180 ha mežu un 132 ha plantāciju mežu, no tiem 75 ha mežu ir atjaunoti, 80 ha izkoptas jaunaudzes, 7 ha ierīkoti energokoksnes stādījumi lauksaimniecības zemēs. Graudaugi tiek sēti 600 ha lielā platībā.

Mežu saimnieks stāda mazauglīgās augsnēs – kūdrājos un pārāk mitras vietās, kur graudu audzēšana nav iespējama.

Pirmo reizi šogad “Dārzniekos” sēs arī griķus, jo saimniecībā ir pļavas, kurās savulaik ierīkota meliorācija, un tāpēc tās nedrīkst apmežot. “Iesēt iesēsim, bet vai kaut ko nokulsim? Apļaut vairs nedrīkst, ja nu vienīgi sadiskot un atstāt papuvē. Tad jau labāk apmežot, lai vismaz kaut kāds labums”, secina meža saimnieks. Viņš stāsta, ka Latvijā ir apmēram 50 tūkstoši ha lauksaimniecībai nepiemērotas, aizaugušas zemes. Tur, viņaprāt, vajadzētu atļaut stādīt plantāciju mežus – īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes, uz kurām neattiecas koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi. Proti, brīdī, kad tirgū ir pieprasījums, ja tas izdevīgi, izaugušo var realizēt.

Baltalksnis, melnalksnis, papele, kārkli

Salīdzinoši lielas plantāciju platības “Dārzniekos “ apstādītas ar bērziem, no kuriem plānots iegūt finierklučus vai papīrmalku. Kūdrāji bērziem neder, tāpēc tur stāda baltalksni. Lai no baltalkšņa iegūtu šķeldu, nepieciešami 10 gadi, taras klučus – 15 – 20 gadi. Turklāt baltalkšņi atjaunojās ar celmu un sakņu atvasēm, tāpēc izdevumi meža atjaunošanai ietaupās.

Slapjās vietās saimnieks stāda melnalksni. Apmēram hektāra platībā iestādīta arī papele. “Esam atlasījuši Latvijas klona papeles. Papeli un baltalksni var izmantot ne tikai šķelda kā kārklus, bet arī papīrmalkai un taras klučiem,” stāsta D.Zuika.

Nelielās platībās Jērcēnos audzē arī astoņu šķirņu Zviedrijas hibrīdos kārklus. Sadarbībā ar “Silavu” iestādīta arī vietējā kārklu šķirne “Monika”. Energo kultūru mēslošanai izmanto dūņas no Strenču novada ūdens attīrīšanas iekārtām.

“Ar šķeldas realizāciju, domājams, nebūs problēmu, jo Sedā un Strenčos būvēs ar šķeldu kurināmās koģenerācijas stacijas. Ir cerība, ka tad cena arī būs atbilstoša kvalitātei, lielāka, nekā patreiz pašvaldības iepirkumos.”

Z/s “Dārznieki” saimniekam ir laba sadarbība ar meža konsultāciju un papaklpojumu cenu, semināri organizēti arī pašu saimniecībā. Dainis Zuika ir gandarīts, ka dēls Toms palicis laukos un nodibinājis savu saimniecību “Dūži”.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+