Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. februāris, 2016
Drukāt

Allāha pielūdzējiem kļuvis par šauru (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pagaidām Latvijas Islāma kultūras centra jaunajā ēkā valda klusums. Nama nodošana ekspluatācijā aizkavējusies, jo pilsētas būvvalde nav saņēmusi nepieciešamos dokumentus.

Latvijas Islāma kultūras centrs (LIKC) par 120 000 eiro izlicis pārdošanā savu īpašumu Rīgā, Brīvības ielā 104, kur atrodas arī neliela mošeja. Iemesls – esošajās telpās Allāha pielūdzējiem palicis par šauru.

Islāma kultūras centrs gatavojas pārvākties uz jaunu baltu divstāvu ēku Avotu ielā 19, tomēr ieceres bremzē savstarpējas nesaskaņas ar Rīgas pilsētas būvvaldi, kura apturējusi būvatļauju, un pagaidām jauno LIKC ēku nav iespējams nodot ekspluatācijā.

 

LIKC apstrīd būvvaldes lēmumus

Jaunā LIKC ēka atrodas Avotu ielā posmā starp Čaka un Lāčplēša ielu. Šajā ēkā jau izvietoti Austrumu paklāji un reģistrētas divas musulmaņu draudzes. LIKC vadītājs Hamza Jānis Lūciņš “LA” uzsver, ka LIKC esot pretenzijas par to, kā būvvalde izskatot pieteikumus no LIKC attiecībā uz ēku. “Mums pašiem ir mainījušās prasības, veidojam jaunu būvprojektu. Likumos ir noteikts, ka divu nedēļu laikā ir jāsniedz atbilde uz iesniegumu, bet pastāv arī tiesības atbildi sniegt laikā līdz četriem mēnešiem. Atbildi viņi mums nav snieguši, un būvvalde nenāk mums pretim,” sūrojas Hamza. Viņš noraida iepriekš medijos izskanējušās ziņas par to, ka LIKC maldinot būvvaldi, apgalvojot, ka ēkā atradīsies mazāks cilvēku skaits, nekā tā tam paredzēta. “Kad sākām veidot būvprojektu pirms trim gadiem, tad nezinājām, ka būs bēgļi, kuri varētu apmeklēt mūsu centru, toreiz nebija arī tik liela cilvēku pieplūduma,” papildina Hamza, uzsverot, ka LIKC rīcībā pie Avotu ielas esot arī vēl papildu zemesgabals, kuru nepieciešamības gadījumā izmantot.

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka norāda, ka būvvalde no LIKC puses tikusi maldināta, jo iepriekš dokumentācija iesniegta par būvi, kura ir paredzēta mazākam cilvēku skaitam, kas attiecīgi paredz mazāk striktas prasības būvniecībai un ēkas nodošanai ekspluatācijā. Būvvalde pērn 18. februārī LIKC un tās pārstāvjiem nosūtījusi vēstuli, kurā norādījusi, ka būvvaldē papildu izvērtēšanai projektētājam jāiesniedz būvprojekta darba organizēšanas projekts, ugunsdzēsības pasākumu pārskats, ēkas energoefektivitātes novērtējums, kā arī pilns būvprojekta ekspertīzes atzinums, iekļaujot arī jau akceptētās sadaļas. Kā uzsver I. Žūka, toreiz būvvalde norādījusi – ja netiks iesniegta dokumentācija, būvvalde lems par nepieciešamību atcelt būvatļauju. “Ņemot vērā, ka būvatļaujas derīguma termiņš bija beidzies 30. jūnijā, bet minētā dokumentācija būvvaldē nebija iesniegta, 12. augustā būvvalde pieņēma lēmumu atcelt būvatļauju,” uzsver I. Žūka. Pēcāk LIKC pārstāvji pārsūdzējuši būvvaldes lēmumu Rīgas pilsētas attīstības departamentā, un tas pērn novembrī nolēmis būvvaldes lēmumu atstāt negrozītu. Bez būvatļaujas un nepieciešamās dokumentācijas LIKC jauno ēku nav iespējams nodot ekspluatācijā. Projektu LIKC jaunajai ēkai izstrādājis SIA “2A projekts”. I. Žūka norāda, ka “bumba” šajā procesā atrodas LIKC, nevis būvvaldes pusē.

 

Ieguvums reklāmistiem un restorānam

Vakar “LA” devās aplūkot LIKC jauno ēku, kura jau ir uzcelta. Tā atrodas vairākus desmitus metru no ielas, un ap namu izvietotas vairākas video novērošanas kameras. Caur tonētajiem logu stikliem redzams, ka ēkā ir savesti dažādi piederumi, tostarp kastes ar uzrakstiem arābu valodā. Hamza atteicās izrādīt jauno ēku, sakot, ka tur nebūšot ko redzēt, tomēr aicināja apmeklēt tās oficiālo atklāšanu. Lai noskaidrotu, kāda ir apkārtnes iedzīvotāju attieksme pret jauno kaimiņu, aptaujāju vairākus šī Avotu ielas rajona iemītniekus. Aptaujātie lielākoties atzīst, ka nezina, kam paredzēta jaun­uzceltā baltā ēka. Tomēr ir arī zinātāji. Pie iebrauktuves sētā atrodas kastinga aģentūra “Baltic Casting Agency”. Tās izpilddirektors Elviss uzsver, ka jaunie kaimiņi problēmas nesagādājot – šad tad esot braukuši, lai pārvestu mantas, esot mierīgi un izpalīdzīgi. “Ja arī uz LIKC ēku dosies bēgļi, mūsu biznesam tā atrašanās mums blakus būs izdevīga, jo varēsim saviem klientiem atrast dažādāka un neparastāka izskata cilvēkus, kuri varētu nokļūt reklāmās vai filmās,” piebilst Elviss. Uz Avotu ielas šajā posmā atrodas vairāki kāzu kleitu, kā arī skaistumkopšanas saloni, bet tieši iepretim LIKC jaunajai ēkai pirms pieciem mēnešiem atvērts “Halal” restorāns “Šašliku centrs”, kurā satieku viesmīli Ziatu no Uzbekistānas, kurš priecājas, ka LIKC jaunā ēka ir tik tuvu, jo tās apmeklētāji noteikti iegriezīšoties arī uz maltīti ēdināšanas iestādē.

 

Vai Rīga zaudēs piemīlību?

Avotu ielas iedzīvotājs, kurš nemin savu vārdu, saka, ka zinot, ka šeit būs LIKC un mošeja. “Ja starp viņiem būs bēgļi, tad mums viņiem ir jāpalīdz, jo viņi savā valstī ir nonākuši nelaimē. Ne jau no vieglas dzīves viņi bēg. Cits jautājums ir, ja mūsu rajonā parādīsies “Islāma valsts” mūdži,” viņš piebilda. Skeptiska ir šajā rajonā dzīvojošā jauniete Ieva, kura neatbalsta bēgļu uzņemšanu. “Ja šeit parādīsies labvēlīgas un draudzīgas ģimenes no Austrumu valstīm, tad man nav iebildumu,” argumentē Ieva. Bet Olga, kura Avotu ielas rajonā dzīvo jau 25 gadus, spriež: “Esmu kristīta divreiz – gan pareizticīgo, gan katoļu baznīcā; pret tradicionālajām reliģijām man ir mierīga attieksme, tomēr islāms ir cita kultūra. Tajā ir pavisam cita attieksme pret sievietēm.” Viņa kā ilggadēja rīdziniece uzskata, ka līdz ar bēgļu ienākšanu Rīga zaudēs savu piemīlīgo šarmu. “Latvijā un Rīgā dzīve ir mierīga un patīkama, šeit valda miers un drošība. Es nevēlos, lai tas viss zustu un šeit sāktos kādas nekārtības. Mums, latviešiem, un krieviem ir līdzīgas mentalitātes, mākam sadzīvot jau daudzus gadus. Tomēr Austrumu mentalitāte ir cita, ar atšķirīgām tradīcijām. Un kā viņi integrēsies, kā būs ar latviešu valodu?” bažījas Olga.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Tas ka bumba atrodas LIKC nevis būvvaldes pusē var piekrist

  2. Es labprāt Klimoviču un citus klaidoņus nodarbinātu pie sevis dārzā! Zvaniet 20696426 – sarunāsim!

  3. Musulmanji NEKAD NEKUR NEINEGREEJAS. Musulmanju vieniigais meerkjis ir padariit valstis, uz kuraam tie paarceljas, par islama valstiim. Vai Latvijai to vajag? Un tos latvieshus ar kroplajaam dveeseleem – visaadus ahmetus un hamzas, sen jau bija laiks ievietot psihiatriskajaa kliinikaa vai… izsuuiit uz Sauda Araabiju.

  4. Avotu ielas iedzīvotājs Atbildēt

    Jā, nu šitas muslimu perēklis mums tiešām vajadzīgs pilnai laimei.Interesanti kā viņi sadzīvos ar turpat netālu topošā mormoņu saieta nama apmeklētājiem?

  5. Latvijaa ir jaasaprot vien buutiska lieta, kameer musulmanu ir maz, vini buus saliidzinosi mieriigi, kas notiek tad, kad vinu klust vairaak , mees shodien varam noveerot Eiropaa. Vienai no stasta varoneem Olgai ir pilniiga taisniiba, arii tie, kas shobriid atbrauks kaa beegli, kaa iedziivosies taa paraadiis latvieshiem , jo koshi, kaa vilks spalvu met , bet tikumu ne. Starp citu, cik cilveeku Latvijaa zin ko noziime dziivnieku nogalinashana halal “stilaa”, paargriezot kaklu vel dziivam un atstajot mokaas noasinjot? Humaani? Nedomaaju vis.

    • Tam visam es pilnīgi piekritu, varu pateikt vēl vairāk. Nepiekrītu tikai tam, kāda sakarība tam visam ar būvvaldi? Tas nav viņas jautājums, jeb spēlējoties ar atļaujām un bāžot kabatā šie vīri atrisinās bēgļu jautājumu? Tas ir rupš likuma pārkāpums. Municipāla vara var lemt celt un cik lielu celt vai vispār neļaut celt. Šiem ir jāseko – ja ceļ, tad ceļ pareizi un droši. Un tas kolonists arī visu vienā putrā salaidis.

  6. Par kādu summu jānis Lūciņš pēkšņi kļuvis -Hamza?! T’tad viņš ir pārdevies islāmistiem un Latvijā sludinās islāmu!!Vai nebūtu laiks iejaukties Drošības policijai??No kurienas šim Jānim Lūciņam radās nauda mošejas celtniecībai???

  7. Ja runa būtu par kristiešu baznīcu, vai arī tad tiktu lietots vārds ‘pielūdzēji’?

  8. Savā vienkāršība neesmu sapratis, par ko tas ststs, respektvi, celtniecbas pārkāpumi vai mentālitte? Vai kāds no ēkas īpašniekiem ir uzbāzies tai Olgai ar savu mentalitāti? Varbūt mēģinājuši piespiest to sisties ar pieri grīdā ramadanā. Runājot par tradīcijām, islams ir daudz “tradicionālāks”, katrā gadījumā, par pareizticību noteikti. Abšaubāms arī apgalvojums, ka latviešiem ar krieviem ir līdzīgas mentalitātes. Bet spriežot pēc raksta iznāk, ka būvvalde cenšās risināt jautājumus kuriem nav nekāda sakara ar celtniecību. Vai tas ir normāli?

    • Olga neteica, ka ir uzbāzies. Kad “viņu” skaits palielināsies – palielināsies arī prasības. Kā tas notiek VISĀS VALSĪTS, kur tiem tika ļauts apmesties. Sākot ar mošeju celtniecību, beidzot no “no-go” zonām.

    • “islams ir daudz “tradicionālāks”, katrā gadījumā, par pareizticību noteikti.”

      kādā ziņā islams ir “tradicionālāks” priekš Latvijas? Kopš kura laika?
      Pēdējā laikā lv internetā arvien vairāk šādu komentāru no Eiropas islamizācijas atbalstītājiem… drīz jau dziedās ka Latvija ir senās islama tradīcijas.

Draugiem Facebook Twitter Google+