Pasaulē
Vēsture

Altajā atrasta reta, aptuveni 45 000 gadu sena mamuta ilkņa diadēma 0

Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Arheoloģijas un etnogrāfijas institūta publicitātes foto.

Altajā atrasts rets rotājums – no mamuta ilkņa izgrebta diadēma, kuru nēsājis, pēc zinātnieku slēdziena, Deņisovas cilvēks, ziņo Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Tiek norādīts, ka mamuta ilkņa rotājumi tiek atrasti ļoti reti to izgatavošanas sarežģītās tehnoloģijas dēļ. Līdz ar diadēmu atrastas arī mamuta ilkņa krellītes, kā arī gredzeni, piespraužu fragmenti un šķēpu uzgaļi.

Lielu diadēmas fragmentu, kuras vecumu lēš 45 000 – 50 000 gadu robežās, arheologi pagājušajā ziemā atraduši slavenajā Deņisovas alā.

Diadēmas noapaļotajā galā saglabājies izgriezts caurums, kurā acīmredzot vērta aukliņa, lai diadēmu sasietu uz pakauša.

Tā kā uz diadēmas nav rotājumu, arheologi domā, ka tā lietota, lai saturētu matus. Tātad tas ir bijis sadzīves, nevis kulta priekšmets, taču vienlaikus liecina arī par nēsātāja statusu sabiedrībā, jo izgatavošana bija tehnoloģiski sarežģīta un prasīja lielus resursus.

Agrāk Deņisovas alā atrasts neliels citas diadēmas fragments, kā arī liecības par mamuta kaula un ilkņu apstrādi.

Saistītie raksti

Spriest par nēsātāja fiziskajiem parametriem pēc diadēmas gan varot tikai ļoti nosacīti, uzsver arheologi, jo izgatavošanas procesā mamuta ilknis ilgstoši izmērcēts, lai to varētu saliekt nesabojājot, taču materiāla atmiņas dēļ pēc lietošanas beigām tam esot tendence atgriezties sākotnējā formā. Taču kādu priekšstatu gan diadēma mainījusi, proti, ticis uzskatīts, ka cilvēks sācis rotāties tikai aptuveni pirms 10–12 tūkstošiem gadu. Jaunais atklājums šo paradumu jūtami attālina senvēstures dzīlēs.

Deņisovas ala kļuva par pasaules mēroga sensāciju 2008. gadā, kad tur iegūts DNS paraugs atklāja, ka šajā alā dzīvojušie cilvēki nav pieskaitāmi ne pie neandertāliešiem, ne arī “Homo Sapiens”.

LA.lv