Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

Alternatīvas gāzei meklē Vidusjūrā (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers ir paziņojis, ka gāzesvads “South­ Stream”, kuru plānots būvēt no Krievijas caur Melno jūru uz Dienvideiropu, vairs nav ES prioritāšu sarakstā. Tikmēr arī pati Krievija raugās pēc citiem partneriem un ir noslēgusi vērienīgu līgumu ar Ķīnu par gāzes piegādi, pamudinot EK priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barozu paust bažas, vai Krievija turpinās pildīt saistības ar ES valstīm. Vai tas apdraud Itāliju, kura 40% no savas elektroenerģijas iegūst, dedzinot gāzi, bet 65% no patērētās dabasgāzes importē? Kādas ir alternatīvas Krievijas dabasgāzei?

Izslēdz Itāliju


Neskatoties uz EK enerģētikas komisāra Etingera izteikumiem laikrak­stam “Financial Times”, saskaņā ar kuriem Ukrainas konflikta dēļ ES ir izslēgusi “South Stream” no savu prioritāšu saraksta, Krievijas kompānija “Gazprom” un Austrijas “OMV” ir apņēmušās turpināt darbu pie projekta. Pirms dažām nedēļām “Gazprom” un “OMV” parak­stīja memorandu par “South­ Stream” Austrijas atzara būvi, kas nākotnē piegādās 32 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā no Krievijas caur Melno jūru, Bulgāriju, Serbiju un Ungāriju līdz Austrijai.

“Gazprom” un “OMV” plāns paredz, balstoties uz Krievijas un Austrijas valdību divpusējo vienošanos, iegūt visas gāzesvada celtniecībai nepieciešamās atļaujas līdz 2015. gada beigām un pabeigt darbus līdz 2018. gada janvārim, ziņo Itālijas biznesa laikraksts “Sole 24 Ore”. Savukārt ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz “Gazprom” pietuvinātiem avotiem, vēsta, ka Krievijas kompānija ir atteikusies no plāna par gāzesvada atzara celtniecību uz Itāliju.

Itālijā par Ķīnu 
neuztraucas


Toties “Gazprom” līgums ar Ķīnu uztrauc Briseli ar savu vērienu – līgums noslēgts uz 30 gadiem, tā kopējā vērtība ir 400 miljardi ASV dolāru un “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers nodēvējis šo darījumu par lielāko “Gazprom” vēsturē. Turklāt tas noticis vienlaikus ar Ukrainas konfliktu, kas apgrūtina gāzes piegādes Eiropai. EK priekšsēdētājs Barozu vēstulē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atgādināja, ka “Gazprom” ir jāpilda saistības ar Eiropas kompānijām.

Tomēr Itālijas ekonomists un pasaules gāzes tirgus eksperts Mateo Verda uzskata, ka uztraukumam nav pamata. Dabasgāzi, kas tiks piegādāta Ķīnai, paredzēts iegūt pilnīgi jaunās atradnēs Sibīrijas austrumos, kamēr Eiropai piegādātā gāze tiek iegūta Sibīrijas rietumu daļā. Turklāt pēc aplēsēm jaunās atradnes ļaus iegūt vismaz divreiz vairāk dabasgāzes, nekā paredzēts piegādāt Ķīnai, atzīmē Verda.

Turklāt Itālija beidzamajos gados ir daudz strādājusi pie alternatīviem dabasgāzes importa avotiem, slēdzot līgumus par gāzes piegādi ar Alžīriju, Lībiju, Norvēģiju un arī Azerbaidžānu, kura plāno būvēt gāzesvadu uz Itālijas dienvidiem. Itālija un citas Eiropas valstis gan joprojām nevar pilnībā iztikt bez Krievijas gāzes, taču Verda atgādina, ka arī Krievijai Eiropa ir tikpat nepieciešama, jo šis tirgus ir īpaši uzticams un stabils.

Risinājums – Vidusjūrā?


Pagaidām vēl tāla un nekonkrēta, taču iespējamā alternatīva Krievijas gāzei slēpjas Vidusjūrā, kur 2010. gadā 130 kilometrus no Izraēlas krastiem tika atklātas milzīgas dabasgāzes iegulas, kas sniedzas līdz pat Kiprai. Žurnāls “Europae” vēsta, ka ģeologi vēl nav pārliecināti, cik daudz dabasgāzes satur šīs iegulas, bet tiek runāts par iespēju iegūt 450 miljardus kubikmetru gāzes, no kurām 200 atrodas Kipras teritoriālajos ūdeņos. Tas ir liels daudzums, jo visas Eiropas dabasgāzes patēriņš ir vidēji 500 miljardi kubikmetru gadā un 125 miljardi no tiem tiek importēti no Krievijas. Valdības jau ir uzsākušas politisko cīņu par šo dabasgāzi, lai gan vēl nav droši zināms, vai gāzei, kas slēpjas zem kilometriem ūdens un klinšu, būs iespējams praktiski piekļūt.

Turcijas un Izraēlas sliktās attiecības šobrīd paralizē jebkādu vienošanos par Vidusjūras iegulu izmantošanu, taču viens no iespējamākajiem scenārijiem ir tieši Turcijas un Izraēlas sadarbība un kopīga gāzes pārdošana Eiropai. Taču arī Kipra vēlas aizstāvēt savas intereses, neskatoties uz iekšējām nesaskaņām. Ziemeļkipras Turku Republika nevēlas palikt skatītājos, bet gan iesaistīties iegulu izmantošanā kā viena no galvenajām noteicējām. Nav izslēgts, ka tieši dabasgāzes atradnes varētu veicināt abu Kipras daļu atkalapvienošanās procesu, kas savukārt veicinātu gāzesvada “EastMed” projektu, ar kuru plānots savienot Izraēlu, Kipru, Grieķiju un Itāliju. “EastMed” pērn iekļauts ES kopīgo interešu projektu sarakstā kopā ar vēl 250 priekšlikumiem energoapgādes uzlabošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Dabasgāzi var pumpēt no zemes dzīlēm, ko pasaulē arī visvairāk dara, bet gāzi var iegūt arī no atjaunojamiem resursiem, par ko runā visai maz. Valstīm, kam nav savu atradņu, bet ir atjaunojamie
    resursi, tā ir alternatīva. Vajag tikai politiķiem un zinātniekiem vairāk kustināt smadzenes un nepārvērst visu šādi iegūto gāzi vienīgi elektrībā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+