Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. jūnijs, 2014
Drukāt

Alūksnes slimnīcā labas pārmaiņas
 (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Fizioterapeite Baiba Strodāne vingrošanas nodarbībā ar Aleksandru Melnīti.

Alūksnes slimnīcas telpas kļuvušas krietni mājīgākas, jo pērn pabeigts kapitālais remonts un nule saņemts arī ERAF finansiālais atbalsts slimnīcas ēku siltināšanai.

“Attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus ierosināja mūsu Invalīdu biedrības pārstāvji,” stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa. “Tie nepieciešami ļoti daudziem, jo vairākums cilvēku mūsu pusē strādā smagu fizisku darbu un sirgst ar mugurkaula kaitēm. Taču rehabilitācija valstī ir pabērna lomā, it īpaši lauku rajonos. Daudzviet strādā tikai masieri, kuru pakalpojumi ne visiem ir pa kabatai, un ne vienmēr ar tiem pietiek, lai atgūtu veselību. Viena lieta, ko vajag, otra – ko iespējams realizēt, taču, ja akmeni sāk kustināt, tad arī izdodas.”

Tagad Alūksnes slimnīcā pacientus divas reizes mēnesī pieņem fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Gita Bērziņa. Pierakstoties rindā, uz konsultāciju pie speciālistes iespējams tikt apmēram pēc mēneša.”Domāju, ka rehabilitācijas ārstam darba Alūksnē pietiktu arī ikdienā, taču šie speciālisti galvenokārt koncentrējas Rīgā un Pierīgā, kur ir vairāk iedzīvotāju un cilvēkiem lielāka maksātspēja,” teic M. Kauliņa.

Arvien vairāk iespēju


Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izveido katram pacientam individuālu rehabilitācijas programmu, ko realizēt pie fizioterapeita. Kamēr Alūksnes slimnīcā nebija iespējams konsultēties ar šo speciālistu, vairākums slimnieku gāja uzreiz pie fizioterapeita, nevis mēroja patālo ceļu pie rehabilitologa uz Valmieru vai Rīgu, lai saņemtu nosūtījumu uz valsts apmaksātu pakalpojumu. Tagad uz šejieni brauc arī no Gulbenes un Balvu novadiem, kur fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts joprojām nepieņem.

Jaunums Alūksnē ir arī valsts apmaksāta mājas aprūpe pēc insulta, piesakoties ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc slimības notikuma. “Šķiet, ka visi pacienti šo iespēju neizmanto, kaut gan esam par to informējuši ģimenes ārstus. Tomēr, iespējams, ka slimnieki un viņu piederīgie to jo­projām nezina un baidās, ka par to nāksies maksāt,” domā slimnīcas vadītāja.

Drīzumā fizioterapijai atvēlētās telpas tiks aprīkotas ar vingrošanas sienu, un, iespējams, jau šogad pacientiem būs iespēja izmantot slinga iekārtu. Kopā ar pašvaldību taps projekts, lai gūtu līdzekļus rehabilitācijas nodaļas paplašināšanai, pagrabstāvā iekārtojot telpas ūdensdziedniecībai.

Pret visām 
kaitēm – kustības 


“Kopā ar kolēģi Artūru Grīnbergu cenšamies strādāt tā, lai neveidotos rindas, jo nereti slimniekam palīdzība nepieciešama nekavējoties,” stāsta fizioterapeite Baiba Strodāne, atzīstot, ka speciālista pienākums ir arī motivēt insulta pacientus kustību atgūšanai, kas izdodoties kā nu kuro reizi. Tiem, kuriem ir piederīgie, vēlme atgūt veselību esot daudz lielāka.

Insulta gadījumā pats svarīgākais ir pirmais pusgads pēc slimības. Jo agrāk tiks sākta rehabilitācija, jo veiksmīgāk atjaunosies kustības un slimnieks iespēju robežās varēs pats par sevi parūpēties. Ļoti svarīga ir arī piederīgo iniciatīva. “Esmu gatava tikties ar insulta pacientu ģimenes locekļiem, ja vien viņi paši to vēlas, un apmācīt, kā tuviniekam palīdzēt. Man vienmēr ir prieks strādāt ar cilvēkiem, kuri ir motivēti uzlabot veselību,” atzīst B. Strodāne.

Fizioterapeiti palīdz arī citiem pacientiem ar dažādām iedzimtām un iegūtām mugurkaula problēmām, kustību traucējumiem, multiplās sklerozes, artrīta slimniekiem, kā arī atjaunot kustības pēc traumām un operācijām.

Liela daļa pacientu ir bērni. Zīdaiņiem ar muskuļu disbalansu vai attīstības traucējumiem vingrošana ir visefektīvākā pirmā dzīves gada laikā. Gandrīz ikvienam skolēnam ir stājas un mugurkaula problēmas mazkustības, asimetriskas pozas vai citu problēmu dēļ. Vasaras brīvdienās, kad vairāk laika, nāk daudz skolēnu, lai uzlabotu stāju. B. Strodāne aicina iesaistīties arī vecākus, lai viņi pēc tam varētu raudzīties, vai tiek vingrots pareizi.

Arī pieaugušie pēc rehabilitācijas kursa fiziskās aktivitātes nedrīkst pārtraukt. Kad fizioterapeits iemācījis vingrot un turēt pareizu stāju, vingrot jāturpina mājās. Tomēr reizi nedēļā, ja iespējams, vēlams atnākt pie speciālista, kurš palīdzēs uzturēt motivāciju un stimulēs prieku kustēties, ierādot jaunus vingrojumus.

Uzziņa


Pakalpojumiem – ierobežots finansējums


Kā informē Slimnīcu biedrība, Latvijas slimnīcas ir saņēmušas Nacionālā veselības dienesta (NVD) vēstuli ar brīdinājumu, ka līdz 1. jūlijam beigsies valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem pacientiem ar prognozējamu invaliditāti. “Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar prognozējamu invaliditāti un ilgstoši slimojošiem pacientiem darbspējīgā vecumā katra slimnīca nodrošina stacionāra darbībai paredzētā valsts finansējuma ietvaros,” skaidro NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga. “Taču, ņemot vērā, cik šiem slimniekiem ir būtiska savlaicīga aprūpe, ik gadu tiek paredzēti papildu līdzekļi, kurus slimnīcām apmaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Šim gadam to apjoms ir 394 070 eiro, un tā pirmajos četros mēnešos ārstniecības iestādes izlietojušas gandrīz visu summu – 348 798 eiro. Turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti un ilgstoši slimojošiem pacientiem darbspējīgā vecumā slimnīcas nodrošinās katrai stacionāra darbībai paredzētā finansējuma ietvaros. Kaut gan tas ir ierobežots, slimniekiem pašlaik nav iemesla uztraukties, ka vairs nesaņems nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visa valsti nauda beigusies,bet te pieskirta? Laba planosana 😀

Draugiem Facebook Twitter Google+