23. maijā Rīgā notiek Alus darītāju otrā konference 0
Autore: ILONA DABIŅA-BICKA Dr. sc. ing.
Aicināti gan profesionāļi, gan iesācēji
Latvijas Alus brālība sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Alus darītāju savienību organizē arī zinātniskās konferences par nozarē aktuālām tēmām.
Tā 23. maijā konferenču zālē Splendid palace notiks otrā Baltijas Alus darītāju konference, uz kuru laipni gaidīti ne tikai alus darītavu pārstāvji, bet arī alus darīšanas iesācēji, ar nozari saistīto mācību iestāžu pārstāvji un vienkārši alusmīļi. Šogad konference ir veltīta alus sensorai novērtēšanai. Konferences mērķis ir apzināt pašreizējo situāciju alus sensorajā novērtēšanā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un izstrādāt priekšlikumus par vienotas alus sensorās novērtēšanas metodikas izveidošanu Baltijas reģionā, veicināt nozares speciālistu kvalifikācijas celšanu, pieredzes un informācijas apmaiņu, kā arī komunikācijas uzlabošanu starpvalstu mērogā. Lekcijas lasīs gan pašmāju profesionāļi, gan starptautiska mēroga speciālisti.
Kas tad ir sensorika
Sensorika ir zinātne, kurā produkta novērtēšanā tiek izmantoti cilvēka maņu orgāni. Tas nozīmē, ka īpaši atlasītu, apmācītu un trenētu cilvēku grupa pēc speciāli izstrādātām metodēm objektīvi novērtē alus paraugu atbilstoši alus tipa kvalitātes prasībām. Katrs no mums nevar būt par vērtētāju, jo māte daba ne visus ir apveltījusi ar labu sensoro jutīgumu. Bet arī dabas dots talants nav viss, spējas ir jātrenē, vēl svarīgas ir zināšanas un sensorā atmiņa. Vērtētājam ir jāzina, tieši kā katram alus veidam un tipam ir jāgaršo, bet kuras garšas ir kļūda vai novirze tehnoloģijā. Parasts patērētājs novērtē alu pēc savas patikšanas, arī alus darītavu speciālisti ir trenēti atpazīt tieši savu alu, tāpēc objektīvi izvērtēt to nevar. Ir vajadzīga neatkarīga vērtētāju grupa, kas savu personīgo garšo, negaršo ir spējīgi ignorēt un precīzi noteikt un izvērtēt alus kvalitāti un atbilstību noteiktajai kategorijai. Konferences laikā būs iespēja iepazīties ar sensorās zinātnes pamatiem, kā arī pašiem izmēģināt spēju atpazīt noteiktas garšas un aromātus. Tiks dota izsmeļoša informācija par katra alus tipa raksturīgajām sensorajām īpašībām un to, kura garša vai aromāts jau ir novirze. Domāju, nekļūdīšos, sacīdama, ka reti kurš Latvijā zina, kā jāgaršo šodien tik plaši reklamētajiem ale, pale ale, india pale ale u. c. tipu alum.
Visbeidzot, ar šīs konferences palīdzību varētu tikt sākta jauna un vērtīga tradīcija alus darītāju un alusmīļu pulkā. Vēl nesenā pagātnē tika rīkoti plaša mēroga alus svētki un alus darītavu sporta spēles, kurās piedalījās teju visas Latvijas alus darītavas, bet tagad mēs strādājam ar saukli only business (tikai bizness).
Vēl nesen, tā sauktajos padomju laikos, kad aktuāls bija termins piecgades plāns, nevis konkurence, nozares speciālistu sadarbība un apmācība notika brīvi, centralizēti, bez ražošanas noslēpumiem un viens aldaris varēja droši piezvanīt otram aldarim un lūgt padomu, bet šodien situācija ir krasi mainījusies. Šo situāciju, kad nozarē katrs cīnās pats par sevi, vēl vairāk pastiprināja šī gadsimta sākumā lielo un mazo alus darītavu sašķelšanās un interešu sadalīšanās, kad deķīti katrs sāka vilkt uz savu pusi. Lielās alus darītavas, tādas kā Cēsu alus, Aldaris, Līvu alus ir kādas lielās pasaules alus holdinga vai kompānijas sastāvā, kuras pievērš lielu uzmanību un var atļauties zinātniskos pētījumus, eksperimentus, savu speciālistu regulāras apmācības utt., bet vidējās un mazās alus darītavas ir daudz grūtākā situācijā. Tāpēc ir svarīgi veicināt un veidot neatkarīgas profesionālu zināšanu iegūšanas iespējas visiem nozares speciālistiem.
Alus – smalka padarīšana
Kā otrs arguments par labu konferences organizēšanai viennozīmīgi jāmin pēdējā laikā Latvijā strauji pieaugošais alus mājražotāju kults. No vienas puses, mēs varam uzburt brīnišķīgu ainu: pēc dažiem gadiem vai gadu desmitiem, iebraucot katrā Latvijas alus mazpilsētā vai ciematā, viesim ir iespēja ne tikai skatīt pasakainās ainavas un kultūrvēsturiskos pieminekļus, bet arī nobaudīt vietējo miestiņu. Brīnišķīgi, bet akcents ir uz vārdu nobaudīt, un, kā zināms, šis vārds asociējas ar kaut ko labu, garšīgu, kvalitatīvu, varbūt īpatnēju, bet ne nedzeramu. Šim miestiņam viennozīmīgi ir jābūt alus vārda cienīgam. Te varbūt būtu jāsāk diskutēt par to, kas tad ir alus un kas drīzāk ir alus dzēriens (stāsts par krējumu un krējuma izstrādājumu), jo patērētājam būtu jāzina, ko viņam piedāvā, bet tas jau ir cits stāsts… Tātad šie brīnišķīgie Latvijas puiši un meitenes, kas pēc savas izglītības un profesijas 99% gadījumu ir viss, tikai ne alus tehnologi, ir nolēmuši pievērsties alus brūvēšanai. Pieejamie informācijas avoti parasti ir māte google vai vēl kāds interneta resurss, savstarpējās diskusijas un pieredzes apmaiņa par to, kas kuram sanāca, un varbūt nedaudz nopietnākas literatūras. Nevēlos sabiezināt krāsas, bet, manuprāt, alus ir diezgan smalka padarīšana, jo saistīts ar tā saucamajiem dabas un dzīvajiem produktiem.
Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks, kas vēlas brūvēt alu, pirmkārt, ļoti mīl šo dzērienu un, otrkārt, kaut ko zinātu par pamatprocesiem un spētu tos sasaistīt. Šeit kā palīgs varētu būt mūžizglītība, kas ietver arī seminārus, kursus, konferences. Ir labi un pareizi, ja visi nozares speciālisti un tie, kas tikai par tādiem kļūst, runā vienā valodā un cīnās par vienu mērķi – profesionālu un augstas kvalitātes alus baudīšanas kultūru Latvijā.
