Alus krodziņā – bērni? 0
Apmeklēju Latviju un arī Jūrmalu, lai atpūstos pirms došanās atpakaļ uz ASV ziemeļiem – Aļasku. 2. septembrī biju Jūrmalā. Iegāju Majoros, Jomas ielā 64 A, alus krodziņā. Biju pārsteigts, ka tajā uzturas bērni, kuri novēro, kā pieaugušie lieto alu, cita veida alkoholiskos dzērienus, smēķē.
Taču neviens no alus krodziņa darbiniekiem nepievērsa uzmanību tam, ka krogā uzturas bērni. Nekur neatradu informāciju, kas liegtu krogu apmeklēt bērniem. Toties bija vesela virkne uzrakstu, ka šo krogu uzskata par labāko Jūrmalā. Tas gan bija pārsteigums, ka krogs, ko bez problēmām apmeklē bērni, ir labākais vairākus gadus. Centos piezvanīt uz policiju 112, bet mani savienoja ar ugunsdzēsējiem. Nepārzinu Latvijas likumus, tomēr nedomāju, ka Latvijā bērni var tik viegli ienākt un uzturēties alus krogos, kur lieto alkoholiskos dzērienus un smēķē pieaugušie cilvēki. Kāda jēga no visiem ierobežojumiem Latvijā, kas liedz bērniem smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus, ja bērniem ir atļauts visu to novērot, brīvi ieejot un uzturoties krogā? Amerikā, kur dzīvoju un strādāju, tas būtu nopietns pārkāpums, par ko alus krogs tiktu slēgts, anulēta licence un īpašnieks bargi sodīts. Man nav vienaldzīga Latvijas bērnu nākotne, tāpēc rakstu jums un nosūtu arī kā pierādījumu fotogrāfijas, lai aktualizētu Latvijā esošu problēmu. Iespējams, ka problēma ir tikai Jūrmalā, kur nav organizēta kontrole un valda visatļautība. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka aiz peļņas gūšanas mērķa tiek ignorētas bērnu tiesības un intereses.
Ar cieņu, Andrejs S. A.
SIA “Jūrmalas Promenāde” “Alus krodziņa” īpašniece Sandra Balča nebūt nenoliedza, ka viņas krodziņā kopā ar vecākiem iet arī bērni. “Vai viņi nebūtu tur jāielaiž un jāatstāj uz ielas? Nav Latvijā likuma, kas aizliegtu sabiedrisko ēstuvi, tajā skaitā krodziņus, apmeklēt bērniem,” S. Balča saka un uzsver, ka šī ir ģimeņu atpūtas vieta, kur cilvēki atnāk paēst, atpūsties, bērni rotaļāties. Jā, pieaugušie izdzerot kādu glāzi alus vai vīna, bet ne nepilngadīgie. “Visā Jomas ielā te ir vienīgais laukums, kur bērniem ir rotaļu koka zirdziņš,” paskaidro S. Balča.
Šis ir latviskākais krodziņš Jūrmalā ar lielisku gaisotni, tāpēc turp daudzi dodas ar bērniem un mazbērniem, apgalvo Anna Žīgure. Arī viņa pati. “Šo krodziņu mēs iesakām somu paziņām un citiem ārzemniekiem,” saka A. Žīgure un atzīst, ka daudz bīstamāk ir pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās vai nekontrolētos daudzumos dzert mājās un tur palaist rokas pret bērniem.
Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskā dienesta vadītāja Astrīda Stirna nesaskata lielu ļaunumu, ja bērni apmeklē omulīgas ģimeņu izklaides vietas, lai ieēstu un parotaļātos. Tā notiek visā Eiropā. “Protams, nepilngadīgajiem nekādā gadījumā nedrīkst pārdot alkoholu. Bet tiešām nav Latvijā tāda likuma, kas aizliegtu bērniem iet līdzi vecākiem uz kafejnīcu vai krodziņu. Vai likumi jāmaina? Manuprāt, ir citi no alkoholisma profilakses viedokļa daudz ļaunāki varianti. Bet par to vajag diskutēt, taču tas jādara ne tikai ārstiem un narkologiem, bet arī pedagogiem, likumsargiem, drošībsargiem un citu jomu pārstāvjiem,” domā A. Stirna.
Pašlaik notiek darbs pie normatīvajiem aktiem, lai pastiprinātu pašvaldību tiesības sodīt par smēķēšanu publiskās vietās. Par iešanu ar bērniem uz krodziņiem – tā ir vecāku atbildība, paskaidro Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders. “Katram tēvam vai mātei pašiem jāizlemj, vai viņu atvase var iet uz krodziņu vai ne,” viņš piebilda.
