Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. oktobris, 2013
Drukāt

AM neatrod pircēju skandalozajiem karakuģiem

Foto-LETAFoto-LETA

Aizsardzības ministrijai (AM) tā arī nav izdevies atrast pircēju diviem ar skandāliem saistītajiem karakuģiem, kurus savulaik Latvija iegādājās no Nīderlandes. Tos nākotnē gan varētu izmantot NATO valstu formācijās.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts aģentūrai LETA pastāstīja, ka aizsardzības budžeta apcirpšana skārusi daudzas valstis, tāpēc acīmredzot neviens nebija gatavs iegādāties šos kuģus.

Lai kuģi nestāvētu dīkā un neierūsētu, AM šobrīd apsver tos izmantot kādas NATO valstu formācijā, jo dažas valstis ir secinājušas, ka atmīnēšanā tām spējas pietrūkst, tāpēc gribētu izmantot Latvijas pieredzi.

“Nav izrādīta tālāka interese par pirkšanu, taču šobrīd ir piedāvājums piedalīties NATO valstu jūras multinacionālos spēkos ārpus tiem, kurus mēs bijām plānojuši, kur šādi kuģi varētu būt nepieciešami. Šobrīd mēs piedāvājumus apsveram. Dažiem ir secinājumi, ka atmīnēšanas spējas ir iztrūkstoša un ir valstis, kas labprāt gribētu mūs paņemt. Tās varētu būt kopīgas apmācības, izbraukumi pa jūru,” norādīja Sārts.

Līdz brīdim, kad kuģus varētu izmantot kādās formācijās, paies pietiekami ilgs laiks, jo pirms tam būs jāveic plānošanas darbs un jānokārto finansiālie jautājumi.

Lai arī pircēji netika atrasti, šobrīd kuģi nestāv ostā un nerūsē. Neskatoties uz naudas trūkumu, peldlīdzekļus ik pa laikam izmanto dažādos Jūras spēku flotiles uzdevumos.

Jau ziņots, ka Latvija ar Nīderlandi bija noslēgusi līgumu par piecu 1984.gadā būvētu mīnu meklēšanas kuģu iegādi, tomēr vēlāk secināja, ka var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs no tiem. Līdz ar to tika nolemts pārdot divus no minētajiem kuģiem.

Līgums par kuģu iegādi ticis noslēgts ar AM un Nīderlandes Finanšu ministriju 2005.gadā, un kopējā darījuma summa bija 57 miljoni eiro (40 miljoni latu), kas iekļauj arī kuģu sagatavošanu izmantošanai pēc to vairāku gadu konservācijas un komandu apmācības.

Tagad aktīvi izmantoto kuģu uzturēšana gadā izmaksā aptuveni pusmiljonu latu.

Kuģi izcēlušies arī ar skandāliem. Tā divas dienesta pārbaudes saistībā ar šo iepirkumu notika AM, tādēļ pēc to pabeigšanas toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis rosināja no amata atbrīvot Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču. Par to gan valdībā izcēlās asas diskusijas, tomēr no amata viņš tika atbrīvots.

Savukārt Militārā policija izbeidza 2009.gadā sākto kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu, līdz ar to neviena amatpersona pie kriminālatbildības tā arī netika saukta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+