Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. aprīlis, 2016
Drukāt

AM vēlas paredzēt kriminālatbildību par dienēšanu ārvalstu armijās (9)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ilustratīvs foto

Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās pārkāpšanu. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kas dien Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā AM sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslieAizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās pārkāpšanu. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kas dien Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā AM sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Izņēmums gan attieksies, ja Latvijas pilsonis dien ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dien otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1. janvārim likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.

Grozījumus ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina parlamentā.tu institūciju dienestā.

Izņēmums gan attieksies, ja Latvijas pilsonis dien ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dien otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1. janvārim likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.

Grozījumus ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina parlamentā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. precīzāk – “nepareizās” armijās.

  2. VIss nav tik vienkārši Atbildēt

    šodien jebkādam obl. militārajam dienestam ir mazs svars, tie ir tikai fiziskās formas , šādu tādu spēju un paklausības iemaņu sagatavošanas “kursi”. Nu jau visur veidojās privātās armijas kas tiek iznomātas tai vai citai interešu grupai(kādas valsts), piemēram Pentagons nomā plukatas ērika Prinsa blakwaterveidīgas bodītes, – pērk par 700 € kājniekdienu, pārdod tālāk Vals sdepartamentam jau par 1200 €/kājniekdienu..tie savukārt “ieviešot demokratiju” iztirgo to jau līdz pat 15-20 000 € par 1 kājniekdienu. Tur rodas desmitu miljardu peļņa/zaudējumi, atkarībā cik liels vientiesis esi, bet spēle ir uz visaugstākajām likmēm…lūk, ja te min Donbasu tas pats- nekādas KF armijas tur nav, no sākuma Frīdriha Lielā zaldātiņu lomu izpildīja ar propas gaisu piepūsti vietējie un citu valstu brīvprātīgie (daži arī labi nopelnīja) un tad ieradās plukatas surkova iznomātais “Vagners” un apklapēja konkurentus. Tas pats” Ukrainas” pusē kur kolomoisku, vaļcmaneļu, u.c. plukatu privātās algotņu bodītes nokrejjo visu labumu, bet iesauktie kūņojas pa zemnīķcām netīrībā..Te viens Ukrainas armijas vecis Razumovskis (sk. jūtūbē) tā arī saka, – ja gribi dabūt darbu “blokpostā” maksā 50 000 grivnas, kukuļos atpelnīsi pāris nedēļās..

  3. Brazīlijā-jā,Japānā un Filipīnās-nē?!

  4. Kāpēc gan kādam Latvijas pavalstniekam, nepilsonim nepadienēt kārtīgā krievu armijā kādu laiku?
    Jeb viņam tad būtu jāpieņem Krievijas (jeb ASV, Izraēlas, Norvēģijas piem.) pilsonību vispirms?

  5. Esmu par. Tikai NATO valstu armijās arī.

  6. LA pretendē uz vislatviskākā medija nosaukumu, bet uzrakstīt rakstiņu skaidrā latviešu valodā neprot

  7. kada kam dala kur es eju dienet labak citur ne ka latvijas lellu teatri

  8. kā nato algotnis tātad drīkst piedalities citu valstu okupēšanā-afganistāna, mali….) bet pēc savas pārliecibas palidzet citiem nedrīkst:) dubultmorāle kā vienmēr musu politikā ir stndarts

  9. http://www.draugiem.lv/pnl/ Atbildēt

    Vēlas paredzēt kriminālatbildību par dienēšanu ārvalstu armijās!
    Aizliegums protams neattieksies uz Franču leģionu un ASV armiju? 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+