Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto-LETA/AFP

AM vēlas paredzēt kriminālatbildību par dienēšanu ārvalstu armijās 9

Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās pārkāpšanu. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kas dien Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā AM sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslieAizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās pārkāpšanu. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kas dien Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts armijās.

Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā AM sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Reklāma
Reklāma

Izņēmums gan attieksies, ja Latvijas pilsonis dien ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dien otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1. janvārim likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.

Grozījumus ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina parlamentā.tu institūciju dienestā.

Izņēmums gan attieksies, ja Latvijas pilsonis dien ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dien otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.

Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1. janvārim likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.

Grozījumus ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina parlamentā.