Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. aprīlis, 2012
Drukāt

Amatam zelta pamats 


Ir lietas, ar kurām varam patiesi lepoties. Viena no tām ir amatnieku darbaspēja un meistarība, kas tiek augstu novērtēta tajās pasaules vietās, kur maizīti godīgi pelna Latvijas celtnieki. 


 

 

Attieksme pret arodizglītību un apmācību

Šobrīd Latvijas arodskolu sistēma pakāpeniski mainās. Lai salīdzinātu arodizglītības stāvokli Latvijā un Eiropā, tiek veikti pētījumi. “Eirobarometra” pētījums “Attieksme pret arodizglītību un apmācību” rāda, ka Latvijas sabiedrības attieksme pret arodizglītību daudz neatšķiras no vidējiem Eiropas rādītājiem.

Tomēr vairākos punktos atšķirības ir pietiekami nozīmīgas. Arodizglītības un apmācības prestižu pozitīvi vērtē 60% latviešu un 71% eiropiešu. Tas apliecina, ka Latvijas sabiedrībā aroda meistara prestiža celšanai vēl veicams kārtīgs darbs. Apgalvojumam – arodizglītība un apmācība nodrošina augstas kvalitātes mācības – piekrīt 75% eiropiešu un tikai 63% latviešu. Vai nu latvieši ir lielāki skeptiķi arodizglītības novērtējumā, vai arī tai laiks straujāk sasparoties. Jautājumam – vai cilvēkiem ar arodizglītību ir lielākas iespējas atrast darbu nekā vidusskolas vai augstskolas beidzējiem? – piekrita mazāk par pusi – 47% latviešu, toties 56% eiropiešu, skaidri norādot, ka brīvā tirgus sistēmā pieredzējušie eiropieši uzskata arodizglītību darba tirgum par piemērotāku. Tabulas un pētījumi ir domāti izglītības speciālistiem, bet pilnīgi skaidrs, ka mūsu bērniem jāsaņem kvalitatīva arodizglītība.

 

Būvmateriālu 
ražotāja viedoklis

Šobrīd celtniecības darbu pabeigšanas fāzē virzās Nacionālā bibliotēka, dvīņu torņi Pārdaugavā un citi lieli būvniecības objekti. Jau skaidrs, ka Latvijā savu celtnieku nepietiek un tos nāksies importēt. No Eiropas valstīm diezin vai kāds meistars brauks. Ticamākais, atbrauks Austrumāzijas vai Tuvo Austrumu valstiņu strādnieki un nopelnīto naudu ieguldīs eksotisko zemju ekonomikā. Ja pašiem trūkst meistaru, tie steidzami jāgatavo, jautājums ir tikai – kā?

 

“Latvijā audzēkņiem krietni pamatīgāk skološanās laikā jāiegūst aroda iemaņas,” uzskata arodapmācības atbalstītājs Andris Veinbergs. Ārzemēs audzēknis vispirms sameklē prakses vietu un tad iesniedz dokumentus. Mācību laikā praksē viņš pavada 50 – 80% no kalendārā gada. Katram būvuzņēmējam, kurš jaunieti apmāca, no valsts tiek piešķirts līdzfinansējums ap 500 eiro mēnesī, ko uzņēmējs izmaksā stipendijā.

 

Audzēknis saņem labu profesionālo praksi un stipendiju, uzņēmējs – kompensāciju par apmācībā ieguldīto darbu. Teorētiskajās nodarbībās audzēknis apgūst tikai pašu darbam nepieciešamo. No apmācības atkarīga apdares darbu speciālista alga, kas Vācijā var svārstīties no 12 eiro stundā iesācējam līdz 20 eiro stundā meistaram. Tomēr, lai pelnītu meistara algu, nepieciešams strādāt ne tikai kvalitatīvi, bet arī produktīvi.

 

Konkurss

Lai veicinātu aroda apguvi un profesionālo zināšanu līmeni, būvmateriālu ražošanas kompānija “Knauf” organizē starptautiskos arodskolēnu konkursus “Knauf Junior Trophy”, kuros ar labiem panākumiem startē latviešu jaunie meistari. Pērn konkursā Šveicē Latvijas komandas dalībnieki ieņēma dalītu pirmo vietu. Šogad 13. aprīlī Rīgas Amatniecības vidusskolā notika pusfināls, kurā piedalījās profesionālo vidusskolu komandas no Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas, Lūznavas, Saldus, Jāņmuižas un igauņu viesi no Kehtnas. Konkursā uzvarēja Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola (Sergejs Lukjanskis, Jevgeņijs Girdža, skolotājs Aleksandrs Boginskis), kas jūnija sākumā piedalīsies lielajā finālā.

“Mēs iepirkām ģipškartonu un daudz vingrinājāmies, pieredze palīdzēja darbu veikt ātri un kvalitatīvi. Finālam vingrināsimies vēl intensīvāk ar “Knauf” dāvinātajiem materiāliem,” uzvaras noslēpumu atklāj skolotājs Aleksandrs Boginskis.

“Grūtākais bija ātrā tempā darbu paveikt kvalitatīvi,” stāsta uzvarētājs Sergejs Lukjanskis, “pēc skolas beigšanas plānoju iegūt augstāko izglītību un strādāt dzimtajā skolā par arodapmācības skolotāju.”

“Esmu kautrīgs, un mani mulsināja daudzie skatītāji, bet tad darbs aizrāva un skatītājus vairs nejutu,” stāsta uzvarētājs Jevgeņijs Girdža.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+