Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

Vai Latvijā varam justies droši? Augstu amatpersonu teiktais “LA” diskusijā Strūžānos (3)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pensionārs Staņislavs Višs no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska dāvanā saņēma grāmatu par asprātīgiem jautājumiem.

Tas ir diezgan netipiski, ka diskusijās, kas notiek Grāmatu svētkos novados, tik ilgi pirms Saeimas vēlēšanām piedalās augstas amatpersonas. Pirms vēlēšanām gan – tad politiķi gaida rindā, kad aicinās. Izņēmums ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”), kurš aizvadītajā piektdienā uzskatīja par savu pienākumu ierasties pie Latgales ļaudīm Rēzeknes un Viļānu novada 14. Grāmatu svētkos. Sarunā piedalījās arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars.

Iekšlietu ministrs savā ievadrunā “Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Vai Latvijā varam justies droši?” pastāstīja, ka kriminālprocesu skaits valstī būtiski nemainās – Valsts policija katru gadu ierosina ap 50 tūkstošiem kriminālprocesu. Katru gadu samazinās sevišķi smagu noziegumu skaits – gan bruņotas laupīšanas, gan slepkavības. Diemžēl to nevar teikt par zādzībām, jo zagļi kļūst arvien izmanīgāki.

“Paldies Valsts policijai, kas pusotra gada laikā tomēr atrada Imantas pedofilu. Šā nozieguma izmeklēšanas laikā policija atklāja vairāk nekā desmit līdzīga rakstura noziegumu. Jāatzīst, ka policisti cīnās ar sekām, bet galvenais ir panākt, lai šāda traģēdija neienāktu ģimenēs.

Gandarījums ir par to, ka Latvijā ir zemākais terorisma līmenis no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija ir valsts, kur mēs varam justies droši,” secināja Kozlovskis.

Savukārt ģenerālis Garbars pateicās modrajiem ļaudīm, kas dzīvo pierobežā, jo esot desmitiem gadījumu, kad viņi ziņojuši robežsargiem par pamanītiem svešiem, aizdomīgiem cilvēkiem.

N. Garbars: “Pateicoties šo cilvēku aktivitātei, satraukumam par savu drošību, līdz ar to arī valsts drošību, mums ir izdevies aizturēt 260 cilvēkus, lielākoties vjetnamiešus.

Tomēr jākonstatē arī ne visai labas lietas, jo cilvēki, kas dzīvo pierobežā, ne tikai ziņo par aizdomīgām personām, bet arī iesaistās šo nelegālo personu pārvietošanā pāri robežai. Es ļoti ceru, ka, īstenojot virkni pasākumu, sākot ar ķeršanu un beidzot ar sodīšanu, cilvēki tiks atturēti no domām par tādu rūpalu.”

– Vai mūsu robežsardze spētu aizturēt labi bruņotas bandas simts cilvēku sastāvā?

N. Garbars: – Ja mēs laikus saņemam informāciju, ka tāda provokācija tiek gatavota, esmu pārliecināts, ka mēs nostātos pretī diezgan kvalitatīvi.

Jāatzīst, ka ir ļoti daudz izdarīts un vairs nav aiz kalniem tas laiks, kad mēs saņemsim mūsdienīgus un mūsu dienestam piemērotus ieročus un ekipējumu.

Valsts robežsardzes skolu Rēzeknē nupat absolvējuši astoņdesmit jaunieši, kuri dosies sargāt robežu. Pēc dažām nedēļām mēs uzņemsim robežsargu skolā 77 jaunus cilvēkus. Man ir svarīgs jūsu atbalsts un motivācija mudināt savus bērnus dienēt robežsardzē. Katru gadu mums būs vajadzīgi ap simts cilvēku klāt, jo personāls mainās, bet robeža ir jāsargā nepārtraukti.

– Kā būs ar bēgļiem, kuri nākamgad ieradīsies Latvijā? Kas būs šie nepazīstamie cilvēki, un vai viņi neapdraudēs mūsu drošību?

R. Kozlovskis: – Cilvēkiem, kas šajā jautājumā nav iedziļinājušies, rodas priekšstats, ka Latviju sagaida tūkstošiem bēgļu pieplūdums.

Situācija kopumā Eiropā ir diezgan saspringta. Gan pagājušais, bet it īpaši šis gads ir saistīts ar simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju pieplūdumu Itālijā un Grieķijā. Cilvēku kontrabandisti ir atklājuši, ka bēgļu pārvietošana ir ļoti ienesīgs rūpals, jo tie, kas bēg no savām valstīm, ir gatavi par nogādāšanu Eiropā maksāt lielu naudu. Kontrabandisti par mazu naudu sameklē kuģošanai gandrīz nederīgus kuģus, kuros ievieto tūkstošiem cilvēku, ieved jūrā, bet paši aizbrauc projām, nobloķējot stūri, un kuģis ar šiem cilvēkiem vienkārši dreifē kaut kur Eiropas virzienā.

Iedomājieties, kā jūs justos, ja Strūžānos pēkšņi ierastos ap 250 tūkstošiem cilvēku, kā tas ir atsevišķos Grieķijas un Itālijas reģionos. Lai varētu šīm valstīm palīdzēt, Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar migrācijas politiku. Jau jūtami rezultāti – aizturētas pirmās noziedzīgās kontrabandistu grupas.

Komisija sākotnēji piedāvāja valstīm bēgļus uzņemt pēc kvotu sistēmas, kas zināmā mērā būtu piespiedu mehānisms. Latvijas valdība šai pozīcijai kategoriski nepiekrita, arī virkne citu dalībvalstu bija pret, un šis projekts netika apstiprināts. Taču jautājums, kā īstermiņā palīdzēt Itālijai un Grieķijai, paliek atklāts.

Galu galā visu dalībvalstu premjerministri vienojās, ka šim tomēr jābūt brīvprātīgam pasākumam – katra valsts nosauks skaitli, ar kuru tā ir gatava piedalīties kopējā sešdesmit tūkstošu bēgļu pārvietošanas projektā.

Luksemburga, kas no Latvijas pārņēma prezidentūru, nāca klajā ar kompromisu, piedāvājot savu formulu, kas mums šķita kopumā pieņemama – Latvijai būtu jāuzņem 250 patvēruma meklētāju. Es vēlos uzsvērt, ka šis ir vienreizējs projekts – viena gada garumā mums ir maksimāli jāpārvieto 250 patvēruma meklētāju. Latvijai nav nekādu saistību piedalīties turpmākajos projektos, ja kaut kas tāds tiktu izvirzīts. Ja tas notiktu, tad sarunas atkal sāktos no nulles.

Šajos divos gados ir paredzēts cīnīties ar migrācijas spiedienu saknē. Pagājušajā gadā kopumā ES patvērumu pieprasīja 660 tūkstoši cilvēku.

Mums jāsaprot, ka tie 250, kas Latvijai būs jāuzņem, ir nevis bēgļi, bet gan patvēruma meklētāji. Tas nozīmē to, ka mēs esam uzņēmušies saistības pārvietot no Itālijas un Grieķijas tos cilvēkus, kas meklē patvērumu Latvijā un kuriem mūsu valsts piešķirs vai nepiešķirs bēgļa statusu. Kad persona tiks pārvietota uz Latviju un mēs konstatēsim, ka tai nepienākas bēgļa statuss, cilvēks tiks nogādāts atpakaļ dzimtenē. Vēlreiz uzsveru, ka Latvijai ir jāpārvieto, nevis jāuzņem 250 personas. Viņu vidū noteikti būs cilvēki, kas nav bēgļi, bet meklē labāku dzīvi. Paskaidrošu, ka bēglis ir persona, kura tiek vajāta savā valstī, kurai pastāv draudi tikt spīdzinātai un nogalinātai reliģiskās, etniskās izcelsmes dēļ vai arī politiskās darbības dēļ.

Ja Latvija neuzņemtu patvēruma meklētājus, mēs būtu vienīgā valsts, kas stāvētu malā. Tas ir solidārs jautājums, jo Itālijas lidotāji NATO sastāvā patrulē Latvijas debesīs, neprasot par to atlīdzību. Tāpēc Latvijai savu iespēju robežās ir jāpiedalās EK izstrādātajā migrācijas politikā.

Mēs nedrīkstam šķirot, vai bēglis ir musulmanis vai kristietis, jāsaprot, ka bēglis ir tas, kuram pastāv draudi tikt nogalinātam. Daudzi satraukušies, ka, lūk, atbrauks viens musulmanis un atvedīs savas piecas sievas un bērnus. Tā nav taisnība, jo saskaņā ar šo projektu bēgļa ģimene skaitās vīrs un sieva, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Brāļi un māsas, un pilngadīgie bērni netiks uzņemti. Vēlreiz gribu apliecināt, ka no šiem 250 nekādi tūkstoši neveidosies.

Ja bēgļu pieplūdums netiks izskausts saknē un turpināsies, es kā iekšlietu ministrs apliecinu, ka Latvija šādos projektos vairs nepiedalīsies, jo uzskatu, ka tie ir bezjēdzīgi.

– Kā tas tehniski notiks – kurā vietā tos patvēruma meklētājus šķiros, kas viņiem brauks pakaļ?

– Iekšlietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kurai līdz oktobra beigām ir jānāk klajā ar savu redzējumu. Ekspertiem, kas strādā šajā darba grupā, būs jānosaka, kādus patvēruma meklētājus Latvija vēlas saņemt. Tehniski tas notiks tā, ka mēs Itālijai iesniegsim šo patvēruma meklētāju profilu un Itālijai par savu naudu būs jāsūta šurp cilvēki atbilstoši pieprasītajam profilam. Viņus ievietos patvēruma meklētāju centrā “Muceniekos”, kur tiks izskatīts, vai viņiem pienākas bēgļa statuss. Tie 250 cilvēki neatbrauks vienā reizē, bet ieradīsies ik pēc trim mēnešiem divu gadu garumā.

Latvijai ir saistoši visi starptautiskie dokumenti, kas ir saistīti ar bēgļu aizsardzību. Kopš 2009. gada kopumā ir izskatīti 1600 patvēruma meklētāju pieteikumi, bet bēgļa statuss ir piešķirts apmēram 60 cilvēkiem. Arī patlaban “Muceniekos” ir ap 50 patvēruma meklētāju, pārsvarā no Sīrijas, Irākas un Afganistānas. Līdz šim viņi nekādus noziedzīgus nodarījumus nav izdarījuši. Ja cilvēks, pat ja viņš ir bēglis, draud sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai, tad bēgļa statusu var atņemt un personu izraidīt no valsts.

– Ja piešķirs bēgļa statusu, viņš turpinās sēdēt uz soliņa “Muceniekos”?

– Tie patvēruma meklētāji, kas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī, jau februārī saņems bēgļa statusu un katru mēnesi gada garumā viņiem uz kredītkarti tiks pārskaitīti 256 eiro. Plānots, ka par katru patvēruma meklētāju, kas ieradīsies Latvijā, mēs no EK saņemsim sešus tūkstošus eiro. Patlaban par to notiek diskusijas, un mēs esam lūguši EK šo summu palielināt līdz desmit tūkstošiem eiro, lai no valsts budžeta būtu iespējami mazāk jātērē patvēruma meklētāju uzņemšanai un integrēšanai Latvijas sabiedrībā.

Bēglim pašam būs jāsameklē sev dzīvesvieta un jāspēj izdzīvot ar pieminētajiem 256 eiro. Kad gads būs apritējis, bēglim pārtrauks maksāt pabalstu. Uz jautājumu, kas ar bēgli notiks tālāk, būs jāatbild Iekšlietu ministrijā izveidotās darba grupas ekspertiem, kas pārstāv vairākas ministrijas.

Persona, kas iegūst bēgļa statusu, var pastāvīgi uzturēties Latvijas valstī un var brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 180 dienas gadā. Es pieļauju, ka būs daļa, kas aizbrauks uz citām valstīm, kur izveidojušās viņu kopienas.

– Vai tā ir Eiropas Komisijas piešķirtā vai Latvijas valsts budžeta nauda, par kuru patvēruma meklētājus nosūta uz mājām?

– Tā ir EK piešķirtā nauda. Valdība piešķir un arī turpmāk piešķirs naudu robežas stiprināšanai ar Krieviju, lai mūsu robežsardze varētu kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Nevienam Latvijā iekļuvušajam vjetnamietim patvērums netiek sniegts, jo Vjetnama skaitās droša valsts. Lai viņus aizvestu atpakaļ, robežsargi kopā ar šiem cilvēkiem kāpj lidmašīnā, lido uz Maskavu un iesēdina lidmašīnā, kas lido uz Hanoju.

– Bet varbūt Latvijai tāpat kā Ungārijai un Izraēlai ir jāuzceļ siena, lai nelegālie imigranti netiktu pāri Krievijas robežai?

– Ungārijā šogad vien ieradušies simts tūkstoši patvēruma meklētāju, no kuriem astoņdesmit procenti ir sīrieši, afgāņi un irākieši. Mēs žogu necelsim, bet ierīkosim joslu, lai robežsargi pa to varētu cilvēcīgi pārvietoties, kā arī maksimāli izmantosim mūsdienīgās tehnoloģijas – gan dažādu veidu sensorus, gan arī videonovērošanas iekārtas.

14. Grāmatu svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS “Latvijas gāze”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Arctic Paper Latvija”, “The White Book”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, “Vienotība”, Valdis Zatlers, Arturs Balts, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Rēzeknes novada pašvaldība, Strūžānu pagasta pārvalde

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Rēzeknes Vēstis”, “Vietējā Latgales Avīze”, “Panorama-Rēzekne”, www.rezeknesnovads.lv, www.publika.lv, www.rezeknesbiblioteka.lv, www.vilani.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pensionārs Staņislavs Višs varēs lasīt no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska dāvanā saņemto grāmatu par asprātīgiem jautājumiem!
    Pensionārs Staņislavs Višs par asprātīgiem jautājumiem no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska dāvanā saņēma grāmatu, ananafabēti!

  2. Kozlovskis palīdz realizēt Islāma valsts kaujinieku iefiltrēšanu Latvijā un Eiropā. Cilvēki, esiet modri, šādu politiku, neoficiāli protams, atbalsta Izraēla, bez kuras atbalsta Islāma valsts pat nebūtu izveidojusies.

  3. —-“Gandarījums ir par to, ka Latvijā ir zemākais terorisma līmenis no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “———-
    ——————-
    Toties augstākais Valsts terorisms pret saviem iedzīvotājiem. Konkrēti Iekšlietu ministrijas struktūru terorisms ar Kozlovski priekšgalā. Protams, ka Kozlovskis grib justies droši, kaut arī valstī dienā mirst desmitiem cilvēku ar dīvainām saslimšanām un citi lai paglābtos ir spiesti bēgt no valsts. Tāda ir patiesība!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+