Mobilā versija
+5.2°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

Amatpersonas vienā kompānijā ar pedofiliem
 (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Viens no galvenajiem jautājumiem, uz ko vakar Saeimas debatēs centās atbildēt deputāti, bija par to, kādas lietas tiesām būtu jāizskata paātrinātā kārtībā. Deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) prioritāro lietu sarakstā ierosināja iekļaut arī kriminālprocesus, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas. Turpretim kriminālpārkāpumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka šāda paātrinātā kārtība būtu jāpiemēro tikai, piemēram, pret pedofiliem.

Lemjot par Kriminālprocesa likuma grozījumiem pirms galīgā lasījuma, Ventspils mēra intereses plecu pie pleca Saeimas debatēs aizstāvēja ZZS un “Saskaņas centra” deputāti. “Ir juridiski muļķīgi šādā veidā izcelt vienas kategorijas lietas. Iedomāsimies, ka kāds tiesnesis saņem iztiesāšanai četras lietas: Zolitūdes traģēdija, Imantas pedofils, Elīnas Pupiņas slepkavības lieta un kāda pašvaldības deputāta, pieņemsim, no Balviem pārkāpums. Saskaņā ar šo koncepciju, pirmā būtu jāskata lieta pret to pašvaldības deputātu,” debatēs apgalvoja Andrejs Elksniņš (“SC”) un aicināja vispār izņemt no Kriminālprocesa likuma grozījumus par paātrinātajām lietām. Elksniņam piebalsoja arī Kārlis Seržants (ZZS), apgalvojot, ka gan Ģenerālprokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai esot nopietni iebildumi pret Judina piedāvājumu. “Pat tad, ja mēs šo likuma pantu atbalstīsim, tas jau jautājumu neatrisinās. Pirmkārt, tādēļ, ka šāda veida lietās nav viens sējums kā sadzīves slepkavībā. Tur ir 50 sējumi! Tā lieta var būt prioritāra vai neprioritāra, bet dokumentu apmērs, ar ko tiesnesim jāiepazīstas, jau no tā nemainīsies,” teica Seržants un mudināja drīzāk samazināt iespējas legāli novilcināt tiesvedības, aizbildinoties ar slimību, atvaļinājumu, mācībām vai citiem iemesliem. Vairāki ZZS pārstāvji (Augusts Brigmanis, Jānis Klaužs un Dana Reizniece-Ozola) bija iesnieguši priekšlikumus, piedāvājot paātrināto izskatīšanu piemērot slepkavām, pedofiliem, kara noziedzniekiem un tamlīdzīgiem likumpārkāpējiem, bet nekādā gadījumā ne amatpersonām.

Tomēr likumprojekta autori palika nelokāmi. “Runa nav par kaut kādu privilēģiju bonusu amatpersonām, bet gan par sabiedrības interesēm. Nav pieļaujams, ka cilvēks kriminālprocesā ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem gadiem ilgi, kamēr turpinās nenoteiktība – ir vai nav vainīgs. Tādēļ šajās lietās jātiek skaidrībā pēc iespējas ātrāk,” debatēs teica Judins. Arī Elksniņa pretnostatījums, ka tiesas tagad izskatīs amatpersonu pārkāpumus, kamēr pedofili netiks tiesāti, esot nepamatots. Grozījumu projektā paredzēts, ka lietām, kas saistītas ar dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība.

Debatēm kļūstot karstākām, deputāti sāka iztirzāt ne vien viens otra argumentus, bet arī personības. “Man tā izskatās, ka Elksniņa kungs ir noteicis sev par galveno lomu un uzdevumu šajā dzīvē nodarīt pēc iespējas lielu kaitējumu Latvijas valsts tiesiskumam un atrast katru veidu, kā kaut kam piekasīties,” savus uzskatus neslēpa Lolita Čigāne (“Vienotība”).

Ar nelielu balsu vairākumu Judina priekšlikums tomēr tika saglabāts. Pret to bija “SC”, ZZS un atsevišķi NA deputāti, bet atbalstīja “Vienotība”, Reformu partija un vairākums nacionāļu. Līdz ar to turpmāk priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Vienlaikus likumā precizēts, kā jāveic nepilngadīga cietušā pratināšana un noteikts, ka krimināllietas par dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem vienmēr jāskata slēgtā tiesas sēdē.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kad runā Čigāne, izslēdzu visu, kur dzirdama tās sievietes mēļošana.

  2. Lolita Čigāne, kā amatpersona nu gan nezin kā vispārībā valdības personām ir jāuzvedas. Kundze, laikam vidusskolā nav mācījusies, lai zinātu, ka strīda vai diskusijas subjekts nekādā ziņā nedrīkst būt attiecināms uz kādu trešās personas personību, kurai nav nekāda sakara ar runājamo lietu. Fuj, cik nekulturāli no šis kundzes puses, kur nu vēl pielietot vārdu ”piekasīties”, pat Latviešu literārās valodas latiņas pārspēj ar savu sarunvalodu Valstiskās sēdēs. Atkārtoju – valstiskās sēdēs. Nav jau vilciena stacija, kur var runāt un teikt kā pagadās. Esmu ļoti pārsteigta.

Draugiem Facebook Twitter Google+