Latvijā
Politika

Amatpersonu algas mēģina pabīdīt zem paklāja 16

Foto – Ieva Lūka/LETA

“Tas ir bīstams pavērsiens un solis atpakaļ valsts iestāžu caurspīdīguma ziņā,” šādi vakardienas Saeimas lēmumu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma izslēgt pantu par amatpersonu algu publiskošanu komentēja Ilmārs Poikāns (pazīstams arī kā hakeris Neo).

Minētā norma likumā tika iestrādāta 2010. gadā pēc tam, kad I. Poikāns ieguva un publiskoja Valsts ieņēmumu dienesta datus par valsts ierēdņu un amatpersonu atalgojumu. Viņam par to nācās stāties tiesas priekšā, bet viņa izplatītā informācija izsauca lielu sabiedrības interesi un diskusijas par to, cik loģiska ir atalgojuma sistēma dažādās valsts iestādēs. Tādēļ Saeima ar likuma grozījumiem padarīja algu publicēšanu obligātu. Kopš šiem notikumiem pagājuši septiņi gadi, skandāls sen noklusis, un likumdevējs atkal mēģina algas pabīdīt zem paklāja.

Vakar otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredz no tā izslēgt normu, ka valsts iestāžu amatpersonām izmaksātais atalgojums jānorāda iestādes mājaslapā, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Iepriekš šīs normas izslēgšana tika atbalstīta arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Pamatojums – jautājumi par algu publiskošanu tikšot reglamentēti ar jauniem grozījumiem citā likumā (par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību), kā arī Ministru kabineta noteikumos. Vienkārši runājot, grozījumi esot tikai tehniska un juridiska likumu sakārtošana, bet atklātības ziņā nekas nemainīšoties.

Tomēr Saeimas debatēs daļa deputātu neslēpa bažas, ka ar “tehniskiem grozījumiem” patiesībā tiek maskēts mēģinājums atkal slēpt amatpersonu atalgojumu.

“Panākt šo ienākumu atklātību, tas nebija vienkāršs ceļš. Slavenā Neo krimināllieta kalpoja par tādu starta punktu, lai amatpersonu ienākumi kļūtu publiski pieejami, lai sabiedrība, nodokļu maksātāji, zinātu, kam viņi ar saviem nodokļiem maksā algas. Es domāju, ka komisijas priekšlikums ir ļoti liels solis atpakaļ. To nedrīkst pieļaut!” debatēs brīdināja Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”). Savukārt ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš atgādināja kolēģiem Satversmes 2. pantu, ka Latvijas valstī suverēna vara pieder Latvijas tautai. “Nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kur aiziet viņu nauda, cik attiecīgais ierēdnis vai amatpersona ir saņēmusi!” uzsvēra Kaimiņš.

Tomēr balsojumā ar 43 balsīm par (ZZS, “Saskaņa” un mazās opozīcijas partijas), 32 pret (“Vienotība”, NA un Kaimiņš) un vienam deputātam atturoties komisijas priekšlikums izslēgt algu publiskošanas prasību tika atbalstīts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs iebildumus nodēvēja par “absurdu demagoģiju”, jo likuma grozījumi ļaus šo lietu regulēt valdībai: “Sanāk, ka valdošo partiju – “Vienotības” un Nacionālās apvienības – pārstāvji neuzticas pašu veidotam Ministru kabinetam.” Dolgopolovs arī solīja, ka trešo lasījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā iecerēts papildināt ar vispārēju principu, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt par amatpersonu atalgojumu, bet sīkākas detaļas tiks noteiktas specializētajā atalgojuma likumā un MK noteikumos.

Tomēr I. Poikāns telefonsarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda šaubas, ka šis solījums tiks ievērots. “MK noteikumi ir zemāka spēka normatīvais akts nekā likums. Pašlaik nav nekādas skaidrības, ko tie noteiks un vai vispār tiks pieņemti. Turklāt simboliski, ka galvenie atbalstītāji atklātības normas izslēgšanai bija vecie komunisti no ZZS un “Saskaņas”,” teica Poikāns.

Plānots, ka izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

LA.lv