Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. oktobris, 2012
Drukāt

Amats valsts uzņēmumu valdē – ienesīgs un iekārots


Foto - LETAFoto - LETA

Valsts 2013. gada budžeta likumprojektam ir pievienota vesela rinda likumu grozījumu, tostarp arī labojumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas ļaus dubultot algas valsts uzņēmumu valdēm.

 

 

Patlaban ar likumu noteiktie griesti lielajos valsts uzņēmumos ir 2784 lati, bet nākamgad, ja Saeima to atbalstīs, Finanšu ministrijas sagatavotajā tiesību aktā augstākā robeža būs 4780 lati. Valdība uzskata, ka kapitālsabiedrībās, kur apgrozās miljoni, pašreizējā uzņēmumu vadības alga ir neatbilstoša apsaimniekoto līdzekļu apjomam un līdz ar to arī vadītāju atbildībai. Par šo jautājumu Ministru kabinetā tikpat kā nebija diskusiju, jo, visticamāk, valdība izpildīja koalīcijas padomes vienošanos, un finanšu ministrs Andris Vilks ielika šo likumprojektu budžeta likumu paketē, kaut gan ar valsts budžetu tam nav nekāda sakara. Valdēm algas maksā no uzņēmumu līdzekļiem. Ja budžetam pievieno likumprojektu, kuram tur nevajadzētu būt, tad tam ir viens mērķis – lai deputāti to pieņemtu ātrajā procedūrā divos lasījumos. Šajā gadījumā – lai pēc iespējas ātrāk, bez ieilgušām diskusijām, varētu dubultot algas.

To, ka ir ieviesusies nelabvēlīga prakse, pamanījis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un 2011. gada decembra nogalē nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā vērsis uzmanību uz šādu likumprojektu virzības tiesiskajiem aspektiem. Prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars uzsvēra, ja Saeima tos pieņem, tas var radīt politiskas sekas Satversmes tiesā. Satversmes tiesa 2011. gada 19. decembra spriedumā atzina, ka tiesas procesā var tikt vērtēts, vai kāda likumprojekta iekļaušana valsts budžeta likumprojektu paketē bijusi pamatota.

V. Dombrovskis pēc prezidenta vēstules saņemšanas uzdeva visiem ministriem iepazīties ar to un ņemt to vērā. Premjers finanšu ministram Vilkam uzdeva nodrošināt šīs rezolūcijas izpildes kontroli valsts budžeta likumprojekta veidošanas procesā.

Taču pēc notikušā atliek secināt, ka rezolūcija bijusi tikai uz papīra, jo valdība lēmusi pretēji. Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka nedrīkst steigties ar valdes locekļu algu palielināšanu, kamēr nav ieviesta Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija, kā arī reālajā dzīvē iedarbinātas likuma normas par valdes locekļu atbildību. Līdz šim nav zināms, ka kāds valdes loceklis par savu nesaimniecisko un neprofesionālo darbību būtu atbildējis ar visu savu mantu, kā noteikts likumā.

 

“Latvijas dzelzceļa” vadība vēršas Satversmes tiesā

Ja Saeimas deputāti pieņems šo likumprojektu, varētu būt pat tā, ka valdes locekļu algas ne tikai dubultosies, bet pieckāršosies, jo nupat Satversmes tiesa sākusi izskatīt šogad ierosināto lietu par Ministru kabineta noteikumiem, kas liedz savienot uzņēmuma valdes locekļa amatu ar citiem amatiem, saņemot par tiem algu. Algu drīkst saņemt tikai par darbu valdē. Pieteikuma iesniedzēji – Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts – valsts uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” ieņem divus amatus – valdes locekļa un viceprezidenta, Uģis Magonis – valdes priekšsēdētāja un prezidenta.

Pieteikuma iesniedzēji nav mierā, ka viņiem kā valdes locekļiem ir noteikts ierobežojums saņemt vēl arī atalgojumu par prezidenta un viceprezidenta amata pienākumu izpildi.

Viņi norāda, ka ne likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ne arī likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nesatur valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem aizliegumu savienot valdes locekļa amatu ar citu amatu uzņēmumā, kā arī neparedz valdes locekļiem ienākumu gūšanas ierobežojumus šādā gadījumā. “Latvijas dzelzceļa” amatpersonas uzskata, ka ir aizskartas viņu Satversmes 107. pantā noteiktās pamattiesības, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu (..). Ja Satversmes tiesa lems, ka MK noteikumi ir pretrunā valsts pamatlikumam un Saeima dubultos uzņēmumu vadības algas, tad Ministru prezidentam atkal būs jāizsaka zināmas bažas par “trekno gadu tikumu” atgriešanos.

 

Kapitāldaļu pārvaldības birojs ar lielu varu

Bet tikmēr Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetam publisko personu kapitāldaļu pārvaldības reformas likumprojektu, kas paredz veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi – kapitāldaļu pārvaldības biroju, kura viens no uzdevumiem būs nodrošināt, ka informācija par kapitālsabiedrību darbību un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti ir atklāta, caurskatāma un pieejama, kā arī sagatavot un vienu reizi gadā precizēt kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības, sociālās garantijas un prēmēšanu noteikumus. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts man sacīja, ka ar šo likumu varēs izvairīties no valžu politizēšanas, jo amatpersonas valsts uzņēmumos (ministram gribētos, lai arī pašvaldību uzņēmumos) tikšot izraudzītas atklāti, ar skaidri iepriekš noteiktiem kritērijiem, kur profesionalitāte un kvalifikācija būšot pats galvenais.

“Ja kāds pieder politiskajai partijai, nav problēmu, ja cilvēks ir profesionālis. Nedrīkst būt otrādi – valdē ieceļ tikai tāpēc, ka attiecīgā persona ir politiķis, bet profesionalitāte nav nedz redzama, nedz pierādāma. Mēs nedrīkstam sodīt cilvēkus par to, ka viņi ir politiski aktīvi,” atzina Pavļuts.

Biroja vadītāju, ko izvirzīs Ministru prezidenta izveidota pretendentu atlases komisija, iecels amatā Ministru kabinets uz sešiem gadiem. Uz šo amatu būs atklāts konkurss, prasības pretendentam noteiks valdības vadītājs. Paredzēts, ka biroja strādās 11 darbinieki ar vairāk nekā 1000 latu lielām algām. Tā kā likums vēl nav pieņemts, nauda biroja darbībai – ap pusmiljons latu – 2013. gada valsts budžeta likumprojektā nav paredzēta. To, visticamāk, piešķirs, grozot budžetu.

Vairāki koalīcijas politiķi, kas nevēlējās publiskot savu vārdu, man atzina, ka šai institūcijai būs ļoti liela vara pār valsts kapitālsabiedrībām. Jāņem vērā, ka liela ietekme pār šo jauno iestādi būs valdības vadītājam, bet Ministru prezidenti, kā zināms, mainās, tāpat kā valdošās partijas, ko viņi pārstāv. Pagaidām nav arī skaidrs, kas būs šī biroja darbinieki un kā viņi tiks izraudzīti.

 

Pārmaiņas 
jau sākušās

Ekonomikas ministrs uzskata, ka publisko personu kapitāldaļu pārvaldības reforma ļaus tikt vaļā no valdes locekļiem, kas šo amatu saņēmuši, tikai un vienīgi pateicoties partijiskajai piederībai. Pirmais mēģinājums jau ir – lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse (ZZS) ir saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa (par bezpartijisko ministru atbildību uzņēmusies neatkarīgo deputātu grupa kopā ar “Vienotību”) mutiski izteiktu neuzticību, jo Luhse netiekot galā ar 56 miljonus latu vērto lidostas infrastruktūras attīstības būviepirkumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tā ir politiska vienošanās nomainīt Luhsi ar kādu citu personu. Tādus jautājumus ministrs viens pats uz savu galvu nekārtojot. Atgādināšu, ka pavasarī lidostas “Rīga” valdē tika ieceltas divas ar valdošo koalīciju saistītas personas – satiksmes ministra Roņa padomnieks Kaspars Ozoliņš, kura vārds tiek saistīts ar tā saukto Olšteina sešinieku, un Antra Duntava, kura, kā ziņo LETA, varētu būt virzījusi Nacionālā apvienība, kas ietekmi valsts uzņēmumos zaudēja iepriekšējās valdības laikā. Lidostas valdes locekļa amatā kopš 2011. gada ir arī bijušā Ministru prezidenta Induļa Emša padomniece Ilona Līce (ZZS).

“Par to, cik nepolitizētas būs valdes, varēsim pārliecināties, kad uzzināsim, kas nāks Luhses vietā,” ar ironiju saka A. Brigmanis un piebilst, ka depolitizēt šo jomu ir gandrīz neiespējami.

Koalīcijas veidošanas procesā, vienojoties par amatiem Saeimā un valdībā, nekad nav bijis tā, ka neapspriež arī partiju pārstāvju iespējas strādāt uzņēmumu valdēs. Tie vienmēr bijuši iekārojami amati tiem, kas ir pie varas. Ja Saeima nolems, ka valdēm, sākot no nākamā gada, ir jāpalielina algas, bet Satversmes tiesa nospriedīs par labu “Latvijas dzelzceļa” amatpersonām, tad šie amati kļūs finansiāli krietni vērtīgāki par ministru krēsliem.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš arī piedalās Ekonomikas ministrijas virzītās reformas īstenošanā, sacīja: “Es ticu, ka ir iespējams valdēs iecelt augsti kvalificētus, profesionālus cilvēkus, kuriem galvenais nav partijiskā piederība. Bet tas nenotiks ne divos, ne trijos gados. Vispirms ir jāpieņem skaidri spēles noteikumi, un tikai tad mēs varam runāt par izaugsmi.”

 

Uzziņa

100% valsts līdzdalība ir 68 kapitālsabiedrībās;

valsts izšķirošajā ietekmē ir 5 kapitālsabiedrības;

mazāk par 50% līdzdalības ir 75 kapitālsabiedrībās.

Valsts kapitālsabiedrību aktīvu kopējā vērtība 2009. gada beigās – 7,15 miljardi latu, bet kopējais apgrozījums – 2,26 miljardi latu. Kopējā peļņa 2010. gada beigās – 74 miljoni latu. Valsts uzņēmumos nodarbināti vairāk nekā 50 tūkstoši strādājošo.

Avots: Ekonomikas ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+