Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

Amatus saglabāja 80 domes priekšsēdētāji, 39 ievēlēja no jauna

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien, 9.augustā, Aucē notiks 24. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress, kurā notiks gan LPS valdes, gan LPS priekšsēža vēlēšanas. Kongress būs iezīmīgs arī ar to, ka tajā piedalīsies daudzi jauni pašvaldību vadītāji.

Latvijas pašvaldību vēlēšanās šā gada 1. jūnijā 80 domes priekšsēdētāji saglabāja savus amatus, bet 39 tika ievēlēti no jauna. Viņu vidū vairāki cilvēki, kas savulaik darbojušies lielajā politikā, – 7. Saeimas deputāts, bijušais Ministru prezidenta Andra Šķēles (TP) biroja vadītājs Māris Sprindžuks (LZS) vadīs Ādažu novadu, bet kādreizējais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (Reģionu alianse) – Krimuldas novadu. Pēc četru gadu pārtraukuma Gulbenes novada mēra amatā atgriezies Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse), bet bijušais Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis­ (Vidzemes partija) Valkas novadu vadīs pēc vēl lielāka pārtraukuma. Viņš pašvaldību atstāja, kad kļuva Saeimas deputāts. Parlamentā strādājis arī Gunārs Laicāns (“Vienotība”), kurš atgriezies Dundagas novada domes priekšsēža krēslā.

Novada vadībā – 
26 gadu vecumā

Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs, ir neseno pašvaldību vēlēšanu pārsteigums. Viņš ir gadu ziņā jaunākais vadītājs. Harijam ir 26 gadi. Ar ko viņš izpelnījies iedzīvotāju uzmanību? Pats H. Rokpelnis uzskata, ka noteikti ar to, ka deputātu kandidāti galvenokārt bijuši gados jauni cilvēki. Harijs savā sarakstā aicinājis arī bijušos skolasbiedrus, uzņēmīgus cilvēkus, kuri Mazsalacā attīsta savu biznesu. Jaunās sejas vēlētāji pamanījuši un novērtējuši.

Doma par darbu pašvaldībā Harijam radusies jau vidusskolas gados. Lai gan toreiz īstas sapratnes, ar ko tieši nodarbojas pašvaldības, neesot bijis, tomēr apjautis, ka tā ir iespēja iedzīvotāju labā paveikt ko vairāk. Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas beigšanas 2010. gadā viņš atgriezās Mazsalacā, vadīja pašvaldības uzņēmumu – Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centru, strādāja par skolotāju Mazsalacas vidusskolā. 2011. gadā kļuvis par Mazsalacas Gada cilvēku. Šo goda nosaukumu ieguvis par ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem īstenotajiem projektiem, kuriem piesaistījis arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

Runājot par iecerēm jaunajā amatā, priekšsēdētājs norāda, ka uzsvars tiks likts uz uzņēmējdarbības attīstību novadā. “Nevaru solīt uzreiz daudz jaunu darba vietu, bet ar uzņēmējiem šajā virzienā tiks strādāts. Tāpat centīsimies piesaistīt novadam kādu investoru. Lai gan Mazsalacā tūrisms ir pietiekami attīstīts, tomēr tā nekad nebūs pamatnozare, ar kuru varēs pelnīt. Ienākumi ir pārāk mazi. Jāmeklē cits virziens attīstībai,” uzskata H. Rokpelnis.

Pieredzes un gadu ziņā cienījamākie

Pazīstamais atmodas laika aktīvists, tautfrontietis, ilggadējais Rīgas apriņķa padomes priekšsēdētājs Jānis Ruško pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām vadīs Durbes novada domi. J. Ruško sasniedzis pensijas vecumu, pārcēlies uz dzīvesbiedres dzimto pusi Kurzemē, kur saimnieko viņas mantotajā zemes īpašumā. Jaunievēlētais priekšsēdētājs ir vienīgais, kurš no sava saraksta – “Durbes novada attīstībai” – ticis pie vietas domē.

“Darbošanos politikā tāpat kā pīpēšanu grūti atmest,” atjoko Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, bijušais Saeimas deputāts, kurš novada vadībā atgriezies pēc ilgāka pārtraukuma. “Vēlēšanās ieguvu 1200 cilvēku atbalstu, tā ir milzīga uzticēšanās,” viņš saka, atzīstot, ka par atpūtu pensionāra statusā nu jāaizmirst. Pēdējo četru gadu laikā Dundagas novada domē bija nomainījušies trīs priekšsēdētāji, arī izpilddirektori. Priekšsēdētājs domes darbu salīdzina ar uzvilktu pulksteni, kur būtiskākais ir laba zobratu sazobe. Viņš arī nešķiro – lieli un mazi darbi. Piemēram, ziņojuma dēlis centrā sašķiebies, varēja kādam uzkrist uz galvas. Jāsalabo. Skan iebildumi – vispirms vajagot apstiprināt budžetu. “Stingri pateicu – tajā un tajā dienā jābūt gatavam. Un vēl – pirms kapu svētkiem atnāk uz domi cilvēks un stāsta, ka krusts salauzts. Jānomaina. Bez diskusijām. Ļaudīm šīs mazās lietas ir svarīgas. Tautas nams, sporta halle – tie ir lielie projekti, bet mazie darbi ir vēl svarīgāki,” uzskata G. Laicāns.

 

Ķekavā algas samazina, 
citur paaugstina

Ķekavas novada domes deputāti, pēc priekšsēdētāja Valta Varika ierosinājuma, nolēma samazināt atalgojumu deputātiem vidēji par desmit procentiem. Tas došot iespēju pašvaldības budžetā ietaupīt gandrīz 17 tūkstošus latu gadā, ko varēs izmantot iedzīvotājiem būtisku jautājumu risināšanā.

Samazināta arī domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku darba alga, komiteju vadītāju un viņu vietnieku, kā arī deputātu vienas darba stundas likme, kas kopā ar pieļaujamo darba stundu skaitu veido deputāta atalgojumu (ieskaitot darba devēju sociālās iemaksas). Šāds solis pašvaldībai ļaus ietaupīt ik mēnesi gandrīz 1400 latu. Par šo priekšlikumu nobalsoja deviņi no 14 deputātiem.

Citur darba samaksa paaugstināta. Tā Kuldīgas novada domē atalgojums priekšsēdētājai palielināts no līdzšinējiem 1327 latiem līdz 1587 latiem, abi vietnieki katrs turpmāk saņems 1398 latus, darba samaksa palielināta arī deputātiem. Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa skaidro, ka algas četrus gadus netika palielinātas, bet, redzot, ka apkārtējos novados atalgojums tiek celts, nolēmuši to darīt arī savā novadā. Turklāt pašreiz noteiktās darba algas nebūt neesot pieļaujamie griesti.

Talsu novada domes priekšsēdis Aivars Lācarus ik mēnesi saņems 1700 latus, abi vietnieki – katrs pa 1500 latiem pirms nodokļu nomaksas. Bet deputātiem noteikta atlīdzība 40 lati par katru domes sēdi, par komitejas sēdes vadīšanu – 40 lati, par darbu komitejas sēdē – 30 lati par katru sēdi.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir noteikti griesti pašvaldības domes priekšsēdētāja algai – 2013. gadā tie ir 1725 lati, vietniekiem un deputātiem – ņemot vērā konkrētus koeficientus, attiecīgi mazākas summas.

Arī Kokneses novadā domāts par algu celšanu. Domes un tās struktūrvienību darbiniekiem, ņemot vērā, ka algas no 2008. gada nav mainījušās, atalgojums kopš jūlija paaugstināts par 12,5%. Līdz gada beigām izstrādās priekšlikumus, lai nodrošinātu turpmāku darba algu palielināšanu un darbinieku prēmēšanu.

Mazsalacas novada domes vadītāja Harija Rokpeļņa atalgojums ir 1030 latu. Šāda alga bijusi iepriekšējam domes vadītājam. Būdams gados jauns cilvēks, Harijs apgalvo, ka šobrīd par naudu it kā nedomājot, daudz ko esot gatavs darīt arī ar entuziasmu vien.

Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats “uz rokas” saņem 600 latus. Pirms krīzes alga bijusi lielāka, tomēr pagaidām par algu celšanu amatpersonām un darbiniekiem nedomājot – “budžets tāds, ka nevaram to atļauties”. Jāatmaksā kredīts par jaunuzcelto vidusskolu, jāturpina atjaunot Cesvaines pili, jādomā par sporta halles celtniecību un ietvju sakārtošanu.

 

JAUNIE PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI
Pašvaldības, kur vēlēšanās 
startēja tikai partijas 
(iedzīvotāju skaits virs 5000)

Novadi, kur ievēlēti tie paši domes priekšsēdētāji, kuri bija iepriekšējā sasaukumā (norādīts arī ievēlēto deputātu skaits pa partijām)
* Aizkraukles novads
 – Leons Līdums (Vidzemes partija). 
Tā kā Vidzemes partija ieguva 11 no 15 deputātu mandātiem, koalīcija nav jāveido, visi deputāti, arī no “Vienotības” (2), ZZS 
(1) un “Saskaņas centra” (1), strādās vienoti.

* Aizputes novads 
 – Aivars Šilis (ZZS). 
Koalīcija nav jāveido, jo ZZS ieguva pārliecinošu vairākumu – 9 mandātus, Nacionālā apvienība – 4, bet “Vienotība” – 2.

* Amatas novads
 – Elita Eglīte (ZZS), 
ZZS ieguva 9 deputātu mandātus, “Vienotība” un Vidzemes partija – katra pa trim vietām. Visi strādās vienoti.

* Auces novads
 – Gints Kaminskis (LZS). LZS ieguvusi pārliecinošu pārsvaru – 11 deputātu vietas, bet Reformu partija – 4. “Strādāsim kopā,” teic G. Kaminskis.

* Babītes novads
 – Andrejs Ence (Reģionu alianse). 
Reģionu aliansi pārstāv 8 deputāti, “Vienotību” – 3, “Saskaņas centru” – 2 un Reformu partiju arī 2 deputāti. “Domes vadībā mani ievēlēja vienprātīgi, īstas opozīcijas nav, jo tikai viens no “Vienotības” deputātiem pašreiz ir opozīcijā,” skaidro A. Ence.

* Baldones novads
 – Karina Putniņa (Reģionu alianse).
 Reģionu alianse ieguva 8 deputātu vietas, Nacionālā apvienība un “Vienotība” – katra pa trim, bet “Sadarbība” – 1 deputāta vietu. “Oficiāla koalīcija netiek veidota, bet pirmie darba rezultāti rāda, ka ar NA mums domstarpību nav. Domes sēdēs katrs deputāts balso pēc saviem uzskatiem,” tā K. Putniņa.

* Balvu novads
 – Andris Kazinovskis (LZS). 
Koalīciju veido LZS, kurai ir 5 deputātu mandāti, un “Saskaņas centrs” ar 3 deputātu vietām, piebiedrojušies arī Latgales partijas (1) un saraksta “Par prezidentālu republiku” (2) deputāti. “Vienotība” (1) opozīcijā. “Šī opozīcija vairāk ir personāliju, ne partiju līmenī,” uzsver A. Kazinovskis.

* Carnikavas novads
 – Daiga Jurēvica (LZS), LZS ieguva 8 deputātu vietas, Reģionu alianse – 4, “SC” – 2, NA – 1. D. Jurēvica: “Koalīcijas kā tādas nav, bet mums, zemniekiem, pievienojusies NA deputāte, strādājam kopā. Saskaņieši pagaidām iepazīst pašvaldības darbu, bet RA deputāti opozīcijā.”

* Daugavpils novads
 – Janīna Jalinska (Daugavpils novada partija). 
Daugavpils novada partija ieguvusi vairākumu – 9 vietas, Latgales partija – 2, “SC” – 4 un ZZS – 2 deputātu vietas. J. Jalinska: “Sastrādājamies vairāk ar Latgales partiju, bet iesaistām visus deputātus, lai aktīvi risinātu saimnieciskos jautājumus.”

* Dobeles novads
 – Andrejs Spridzāns (ZZS). 
ZZS, kas ieguva 9 vietas, ar pārējiem politiskajiem spēkiem – “Vienotību” (4), NA (3) un “SC” (1) – koleģiāli vienojušies, ka nekādas pozīcijas un opozīcijas neveidos, lai varētu strādāt visi kopā.

* Engures novads
 – Gundars Važa (NA). NA ieguvusi 13 deputātu mandātus, LZS – 2. G. Važa: “Mums nav ko dalīt, strādājam kopā, jo jārisina saimnieciski, ne politiski jautājumi.”

* Garkalnes novads
 – Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS). 
LZS ieguva 3 deputātu vietas, “SC” – 4, RA – 2, NA –1, LZP – 2, “Vienotība” – 3. 
Koalīcijā: LZS + LZP + “SC”; opozīcijā: “Vienotība” + NA + RA.

* Grobiņas novads 
- Aivars Priedols (LZS). LZS – 9 deputātu mandāti, RA – 3, NA – 1, “Vienotībai” – 2. A. Priedols: “Mēs, zemnieki, piedāvājām visiem strādāt kopā, deputāti tam arī atsaucās, izņemot RA, kuri demonstrē revizionistisku nostāju.”

* Iecavas novads
 – Jānis Pelsis (NA/LZS). 
NA/LZS – 9 vietas, “Vienotība” – 3, LSDSP – 2, “SC” – 1. J. Pelsis: “Gatavojāmies strādāt kopā ar visiem deputātiem, bet jau pirmajā domes sēdē, vēlot domes vadību, pārējās partijas pašas nolēma palikt opozīcijā.”

* Ikšķiles novads
 – Indulis Trapiņš (“Vienotība”). 
”Vienotība” – 8 vietas, ZZS – 3, apvienība “Iedzīvotāji” – 2, NA – 2. I. Trapiņš: “Mēs aicinājām visus strādāt vienoti, pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus. Neveidot pozīcijas un opozīcijas. Pagaidām esam vienoti, lai gan jūtams, ka apvienības “Iedzīvotāji” pārstāvji, tostarp Upaciers, nevēlas strādāt vienoti.”

* Ilūkstes novads 
- Stefans Rāzna (LZS). LZS – 9 vietas, “SC” – 2, “Vienotībai” – 2, partijai “Vienoti Latvijai” – 2. “Koalīcija nav nepieciešama, pirmās sēdes jau notikušas, darbs konstruktīvs, kašķu nekādu. Mazākumā palikušās partijas nav uzrunājušas LZS, lai veidotu koalīciju,” atzina domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (LZS).

* Jaunjelgavas novads
 – Guntis Libeks (“Vienotība”). “Vienotība” ieguva 7 vietas, LSDSP – 5, ZZS – 3. G. Libeks: “Oficiāla koalīcijas līguma nav, atbalsts tiek meklēts konkrētos cilvēkos. Iepriekšējā pieredze rāda, ka pēc zināma laika deputāti vairs negrupējas pēc partijiskās piederības, bet strādā pēc saviem uzskatiem.”

* Jēkabpils novads
 – Edvīns Meņķis (LZS). 
LZS – 8 vietas, NA – 3, Jēkabpils reģionālā partija – 2, LZP – 2. E. Meņķis: “Neizdevās izveidot koalīciju ar kādu no citām partijām, apvainojās, ka netika pie komiteju vadības. Aicinājām nedalīties pozīcijā un opozīcijā, tomēr ir deputāti, kas uzskata, ka nokļuvuši tādā kā opozīcijā.”

* Jelgavas novads
 – Ziedonis Caune (ZZS). 
ZZS – 6 vietas, NA – 3, “Vienotība” – 3, RA – 2, “SC” – 2, RP – 1. Z. Caune: “Izveidota nosacīta koalīcija 15 cilvēku sastāvā. Opozīcijā ir RP deputāts, un interesanti, ka arī viens deputāts no “Vienotības”.”

* Kārsavas novads
 – Ināra Silicka (“Vienotība”/ZZS). 
”Vienotībai”/ZZS – 5 vietas, “SC” – 5, Latgales partijai – 2, RP – 2, “Vienoti Latvijai” – 1.

* Kocēnu novads 
- Jānis Olmanis (NA). NA – 11 vietas, ZZS – 2, Vidzemes partijai – 1, RP – 1. “Esam vairākumā, tomēr būtu jauki, ja varētu sadarboties ar visām partijām, bet dažiem deputātiem jau ir savas ambīcijas,” teic J. Olmanis.

* Kokneses novads
 – Dainis Vingris (Reformu partija). RP – 10 vietas, “Vienotībai”/ZZS – 4, NA – 1. D. Vingris: “Koalīcija noformēta nav, bet pirms balsojumiem cenšamies visu izrunāt, izskaidrot, pierādīt, līdz ar to katrs var balsot, kā uzskata par pareizu.”

* Krāslavas novads
 – Gunārs Upenieks (ZZS). 
ZZS – 11 vietas, “SC” – 3, Latgales partijai – 1.

* Kuldīgas novads
 – Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”). 
”Kuldīgas novadam” – 11, “Vienotībai” – 2, ZZS – 2, NA – 2.

* Ķeguma novads
 – Roberts Ozols (Latvijas Zaļā partija). 
LZS – 6 vietas, Vidzemes partijai – 4, LZP – 2, “Vienotībai” – 1, NA – 1, “SC” – 1.

* Līvānu novads
 – Andris Vaivods (ZZS). ZZS – 11 vietas, RP – 2, “SC” – 2, “Vienotībai” – 1.

* Ludzas novads
 – Alīna Gendele (Latgales partija). 
Latgales partijai – 8, “SC” – 4, ZZS – 3. A. Gendele: “Izteikta koalīcija nepastāv, taču priekšsēdētāja vietnieka amatā mēs kā vēlēšanu uzvarētāji virzījām pārstāvi no ZZS. Taču, ja labi priekšlikumi, varam īstenot un strādāt vienoti, neņemot vērā partiju piederību.”

* Madonas novads
 – Andrejs Ceļapīters (“Vienotība”). 
”Vienotībai” – 6 vietas, ZZS – 5, LSDSP/”Tautas kontrolei” – 2, NA – 2, “Vienoti Latvijai” – 1, politiskajai partijai “Izaugsme” – 1.

* Mārupes novads
 – Mārtiņš Bojārs (LZS). 
LZS – 4 vietas, RA – 3, “Vienotībai” – 2, “SC” – 2, NA – 2, LZP – 1, apvienībai “Iedzīvotāji” – 1.

* Ogres novads
 – Edvīns Bartkevičs (“Ogres novadam”). “Ogres novadam” – 6, NA/LZS – 5, LZP – 2, “SC” – 2, apvienībai “Iedzīvotāji” – 1, “Vienotībai” – 1.

* Pļaviņu novads
 – Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija). 
Vidzemes partijai – 5, Jēkabpils reģionālajai partijai – 4, “Vienotībai” – 3, “SC” – 2, NA – 1.

* Preiļu novads
 – Aldis Adamovičs (Latgales partija/NA/LZS). 
Latgales partijai/NA/LZS – 6, RP – 3, LSDSP – 2, apvienībai “Iedzīvotāji” – 2, “Mūsu partijai” – 1, “SC” – 1.

* Priekules novads
 – Vija Jablonska (NA). 
NA – 10, LZS/”Vienotībai” – 5.

* Priekuļu novads
 – Māra Juzupa (LZS). LZS – 10, “Vienotībai” – 5.

* Rēzeknes novads
 – Monvīds Švarcs (“Vienotība”/RP/Latgales partija/NA). 
”Vienotībai”/RP/Latgales partijai/NA – 6, “SC” – 6, ZZS – 3, “Alternative” – 2.

* Riebiņu novads
 – Ilmārs Meluškāns (ZZS). 
RP – 5, ZZS – 4, Latgales partijai – 4, LSDSP – 1, “SC” – 1.

* Rūjienas novads
 – Guntis Gladkins (Vidzemes partija). 
Vidzemes partijai – 13, “Vienotībai” – 2.

* Salacgrīvas novads
 – Dagnis Straubergs (Reģionu alianse). RA – 14, NA – 1.

* Salaspils novads
 – Raimonds Čudars (“Vienotība”). 
”Vienotībai” – 7, “SC” – 4, ZZS – 2, NA – 2, “Alternative” – 1, “Solidaritātei” – 1.

* Saldus novads
 – Indra Rassa (Reģionu alianse). 
A – 5, ZZS – 4, “Vienotībai” – 4, LSDSP – 2, RP – 1, NA – 1.

* Saulkrastu novads
 – Ervīns Grāvītis (NA). 
NA – 8, “Vienotībai” – 5, LZP – 1, “SC” – 1.

* Siguldas novads
 – Uģis Mitrevics (Reģionu alianse). RA – 12, ZZS/NA – 3.

* Skrundas novads
 – Nellija Kleinberga (Reģionu alianse). 
RA – 8, “Vienotībai” – 7.

* Smiltenes novads
 – Ainārs Mežulis (Reģionu alianse). 
RA – 7, “Vienotībai” – 4, NA – 4.

* Stopiņu novads
 – Jānis Pumpurs (Reģionu alianse). 
RA – 8, “SC” – 4, NA – 2, “Vienotībai” – 1.

* Tukuma novads
 – Juris Šulcs (“Tukuma pilsētai un novadam”). 
”Tukuma pilsētai un novadam” – 12, ZZS – 2, “Vienotībai” – 2, RP – 1.

* Vecumnieku novads
 – Rihards Melgailis (Reģionu alianse). 
RA – 8, ZZS – 3, NA – 2, “Par prezidentālu republiku” – 2.

* Ventspils novads
 – Aivars Mucenieks (ZZS). ZZS – 9, “Vienotībai” – 4, NA – 2.

* Viļakas novads
 – Sergejs Maksimovs (Latgales partija). 
Latgales partijai – 7, “Vienoti Latvijai” – 3, LZS – 2, “SC” – 2, “Vienotībai” – 1.

 

Novadi, kur ievēlēti jauni domes priekšsēdētāji

* Ādažu novads – Māris Sprindžuks (ZZS). Koalīcijā: ZZS (3) + “Vienotība” (2) + “Saskaņas centrs” (2) + Nacionālā apvienība (1) + “Sadarbība” (1); opozīcijā: Reģionu alianse (6).

* Alojas novads – Valdis Bārda (LZS). Lai gan neviena partija nav ieguvusi vairākumu (LZS ir 4 deputātu vietas, “Vienotībai” – 4, Nacionālajai apvienībai – 3, Vid­zemes partijai – 2, bet Reģionu aliansei – 2 deputātu mandāti), pagaidām koalīcija netikšot veidota, centīsies strādāt vienoti.

* Alūksnes novads – Arturs Dukulis (ZZS). ZZS ieguva 4, “Vienotība” – 4, Vidzemes partija – 3, “Mūsu zeme” – 2, “Saskaņas centrs” – 1, Nacionālā apvienība – 1 deputāta vietu, un visi strādās vienoti.

* Bauskas novads – Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK). Novada domē ievēlēti 17 deputāti no sešām partijām – NA (4), LZS (1), Reformu partija/Atdzimšanas partija (2), “Vienotība” (4), LZP (2), LSDSP (4). “Strādāsim koleģiāli, un, domāju, nekādiem īpašiem asumiem mūsu starpā nevajadzētu rasties,” norāda R. Ābelnieks.

* Brocēnu novads – Solvita Dūklava (Latvijas Zaļā partija). LZS ieguva 6 vietas, Latvijas Zaļā partija – 5, LSDSP – 3, “Vienotība” – 1 vietu. S. Dūklava: “Nekāda dalīšanās nepastāv, visi strādājam kopā novada labā.”

* Burtnieku novads – Edvīns Straume (“Vienotība”). Šobrīd nosacīta koalīcija: “Vienotība” (5) + NA (3) + LZS (2). Opozīcijā: Latvijas Zaļā partija (3) un Vidzemes partija (2). E. Straume: “Kāda laukos koalīcija! Tie, kas grib, visi laipni aicināti, lai strādātu!”

* Cēsu novads – Jānis Rozenbergs (“Vienotība”). Sarunu ceļā panākta vienošanās, ka “Vienotība” (7) strādās koalīcijā ar LZS, Vidzemes partiju un NA, kas katra ieguvusi pa vienai deputāta vietai. Opozīcijā: LZP (5).

* Dagdas novads – Sandra Viškure (ZZS). Koalīcijā ZZS (5) + “SC” (3) + “Vienoti Latvijai” (2); opozīcijā: Latgales partija (5). “Tomēr dažos jautājumos vienojamies un strādājam kopīgi,” norāda S. Viškure.

* Gulbenes novads – Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse). RA – 7 vietas, LZS – 5, V – 4, NA – 1. N. Stepanovs: “Diskusijas iespējamas, bet nedalāmies ne pozīcijā, ne opozīcijā, visi sastrādājamies, deputāti ir saprotoši, paldies viņiem par to.”

* Inčukalna novads – Aivars Nalivaiko (LZS). Sarunu līmenī izveidotā koalīcija: LZS (2) + Vidzemes partija (2) + “SC” (4) + RA (2) + Kristīgi demokrātiskā savienība (1); opozīcijā: “Vienotība” (4).

* Kandavas novads – Normunds Štoferts (LZS). LZS – 7 vietas, “Vienotība” – 3, RA – 3, RP – 2. “Neviena no partijām netiek atgrūsta, visiem politiskajiem spēkiem tiek piedāvāts vadīt kādu no komitejām, lai vienlīdz ieinteresētu to jautājumu risināšanā, kas svarīgi novadam,” norāda vietnieks Alfreds Ķieģelis (LZS).

* Krimuldas novads – Guntars Grīnvalds (Reģionu alianse). RA/ZZS – 7, Krimuldas novada partijai – 6, “Vienotībai” – 1, Apvienībai “Iedzīvotāji” – 1.

* Krustpils novads – Gundars Kalve (NA). Koalīcijā: NA (5) + “Vienotība” (5), bet RP (3) un “SC” (2) paliek opozīcijā.

* Ķekavas novads – Valts Variks (Vidzemes partija). Koalīcijā: Vidzemes partija (4) + “Sadarbība” (2) + RA (2) + LZS (1) + NA (1) + “Tautas kontrole” (1); opozīcijā: “Vienotība” (3) + “SC” (3).

* Lielvārdes novads – Aivars Troska (Reģionu alianse). Koalīcijā: RA (7) + Vidzemes partija (2); opozīcijā: “Vienotība” (6).

* Limbažu novads – Didzis Zemmers (ZZS). ZZS – 4 vietas, “Vienotība” – 4, RA – 2, RP – 2, Vidzemes partijai – 2, NA – 1.

* Olaines novads – Andris Bergs (LSDSP). LSDSP – 9, “SC” – 5, “A8 partija” – 3.

* Ozolnieku novads – Pēteris Veļeckis (LZS). LZS – 5 vietas, LZP – 3, NA – 2, RP – 2, V – 2, “SC” –1.

* Ropažu novads – Zigurds Blaus (Vidzemes partija). Vidzemes partijai – 4, “Vienotībai” – 4, RA – 3, RP – 1, “SC” – 1, “Vienoti Latvijai” – 1, LZP – 1.

* Talsu novads – Aivars Lācarus (“Talsu novada attīstībai”). “Talsu novada attīstībai” – 7, ZZS – 3, NA – 2, “Vienotība” – 2, RA – 2.

* Valkas novads – Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Vidzemes partijai – 9, “Vienotībai”/LZS – 3, NA – 3.

* Viļānu novads – Jekaterina Ivanova (“Saskaņas centrs”). “SC” – 6, “Vienotībai” – 2, LZS – 2, “Vienoti Latvijai” – 2, “Alternative” – 1, LSDSP – 1, Latgales partijai – 1.

Pārējie novadi (iedzīvotāju skaits līdz 5000, vēlēšanās startēja gan partijas, gan deputātu kandidātu saraksti)

Novadi, kur ievēlēti tie priekšsēdētāji, kuri bija iepriekšējā sasaukumā

* Apes nov., Astrīda Harju (“Mēs savam novadam”)

* Baltinavas nov., Lidija Siliņa (“Mēs – Baltinavai”)

* Cesvaines nov., Vilnis Špats (“Savam novadam”)

* Ciblas nov., Juris Dombrovskis (ZZS/Latgales partija)

* Ērgļu nov., Guntars Velcis (“Mēs Ērgļu novadam”)

* Jaunpiebalgas nov., Laimis Šāvējs (“Vienotība”)

* Jaunpils nov., Ligita Gintere (“Mūsu nov. – mūsu mājas – mūsu atbildība”)

* Lubānas nov., Tālis Salenieks (“Mūsu mājas rītdienai”)

* Mālpils nov., Aleksandrs Lielmežs (“Vienoti Mālpilij”)

* Mērsraga nov., Lauris Karlsons (“Demokrātiju visiem”)

* Naukšēnu nov., Jānis Zuments (“Sarma”)

* Nīcas nov., Agris Petermanis (“Nīcas novada attīstībai”)

* Pārgaujas nov., Hardijs Vents (“Vienoti novadam”)

* Pāvilostas nov., Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”)

* Rojas nov., Eva Kārkliņa (Latvijas Zaļā partija)

* Rucavas nov., Līga Stendze (“Duvzare”)

* Rundāles nov., Aivars Okmanis (“Cilvēkiem un zemei”)

* Salas nov., Irēna Sproģe (“Vienoti mūsu novadam”)

* Sējas nov., Guntis Liepiņš (“Tēvzeme”)

* Strenču nov., Jānis Pētersons (“Nākotnes vārdā jau šodien!”)

* Vaiņodes nov., Visvaldis Jansons (“Vaiņodes novada attīstībai”)

* Vecpiebalgas nov., Ella Frīdvalde-Andersone (“Novada attīstībai”)

* Zilupes nov., Oļegs Agafonovs (“Saskaņas centrs”)

Novadi, kur ievēlēti jauni priekšsēdētāji

* Aglonas nov., Helēna Streiķe (“Novads – mūsu mājas – mūsu atbildība”)

* Aknīstes nov., Vija Dzene (“Vienoti novadam”)

* Alsungas nov., Aivars Sokolovskis (“Par iedzīvotāju interesēm”)

* Beverīnas nov., Cilda Purgale (“Abulieši”)

* Dundagas nov., Gunārs Laicāns (“Strādāsim kopā”)

* Durbes nov., Jānis Ruško (“Durbes novada attīstībai”)

* Līgatnes nov., Guntars Pīpkalējs (“Līgatnei”)

* Mazsalacas nov., Harijs Rokpelnis (“Mazsalacas novadam”)

* Neretas nov., Arvīds Kviesis (“Vienotība”)

* Raunas nov., Evija Zurģe (“Rauna”)

* Rugāju nov., Sandra Kapteine (“Vienoti novadam”)

* Skrīveru nov., Andris Zālītis (“Mēs Skrīveriem”)

* Tērvetes nov., Dace Reinika (“Mūsu mājas ir te”)

* Varakļānu nov., Māris Justs (“Vienoti novadam”)

* Vārkavas nov., Anita Brakovska (“Mūsu laiks”)

* Viesītes nov., Jānis Dimitrijevs (“Mēs – Viesītes novadam un Sēlijai”)

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+