Amazones džungļu vietā reiz bijusi savanna 0
Zinātnieki joprojām nespēj atbildēt uz jautājumu, kas un kāpēc veidoja noslēpumainās apļveida un taisnas grāvju konstrukcijas, kuras cilvēka acīm pamazām atklājas, kopš 80. gados sākusies Amazones baseina mūžamežu izciršana, tomēr britu zinātnieki uzskata, ka izdibinājuši kad grāvju sistēmas tur radušās – tad, kad šajā Brazīlijas un Bolīvijas nostūrī bija pavisam cits klimats, vēsta “Discovery news”.
Grāvji, daži no kuriem ir līdz piecus metrus plati un tik pat dziļi, varētu būt kādu aizsardzības vai apūdeņošanas būvju paliekas, vai arī izmantoti reliģiskiem rituāliem. Pamatīgie zemes darbi džungļos īstenoti vēl pirms eiropiešu parādīšanās Dienvidamerikā 1492. gadā, tāpēc parādījās teorijas, ka ar “planētas plaušu” – Amazones mūžamežu masveida izciršanu saimnieciskos nolūkos nodarbojušās jau senās civilizācijas un tas nemaz nav jaunlaiku grēks. Vēlāk, kad ieradušies iekarotāji no Eiropas, šīs vietas pamestas un apaugušas kokiem un liānām līdzīgi kā izpostīto pilsētu drupas citās Dienvidamerikas vietās. Noslēpumainās struktūras atkal varēja ieraudzīt tikai pēc koku izciršanas.
Lai atbildētu uz jautājumiem par būvju izcelšanos Lielbritānijas Redingas universitātes pētnieka Džona Frensisa Karsona vadītā grupa rūpīgi izanalizēja nogulsnas, kas vairāku gadu tūkstošu laikā krājušās divos ezeros netālu no vietas ziemeļaustrumu Bolīvijā, kur tika konstatētas pieminētās grāvju sistēmas. Pētītie nogulšņu paraugi attiecas uz līdz 6000 gadu pagātni un saturēja ziņas par tolaik šajā apvidū pastāvošo ekosistēmu. Izrādījās, ka vēl pirms 2 – 3 tūkstošiem gadu mūžamežu tajā nemaz nav bijis – nogulumos nav nekā, kas par tiem liecinātu. Vide drīzāk atgādinājusi sausu Āfrikas savannu.
Ezera nogulumos no tā laika saglabājušies zāles un dažu sausumizturīgu koku sugu paliekas. Ap 2000 gadu senā nogulsnu līmenī augu valsts pamazām kļūst bagātāka un tas ir laiks, kad šajā vietā ieradušies cilvēki, lai veiktu zemes darbus ar tikai viņiem vien zināmo jēgu. Tikmēr klimats kļuva aizvien mitrāks, meži apkaimē bagātīgāki, tomēr ļaudis savas būves turpināja uzturēt kārtībā.
Karsons norāda, ka tas ir daudz ticamāk, nekā pieņemt, ka kāds toreiz pūlējies līst līdumu mūžamežā, izcērtot milzīgos kokus ar akmens cirvjiem. Zinātnieks tāpat pieļauj, ka cilvēka uzturēšanās Amazones apvidū, kad tas klimata ciklu dēļ vēl bija citāds, ietekmējusi vēlāko lietusmežu veidošanos. Senais cilvēks te iekopa laukus, ar savu darbību mainīja augsnes sastāvu, atstāja iespaidu uz apkārtējiem mežiem un augu valsti. Tam visam noteikti bija sava nozīme, kad šīs vietas pārklāja mūžameži.
