Ambiciozā pērle – Krasnojarska 0
Populāri suvenīri ir ciedru rieksti, konfektes ar ievogu suflē pildījumu un balzams “Jeņisejskij”. Šogad par miljonu pilsētu kļuvusī Krasnojarska pēc iedzīvotāju skaita ir 14. lielākā Krievijas pilsēta, taču pēc biznesa attīstības tempiem tā pašreiz ir piektajā vietā. Vismaz tā uzskata paši krasnojarskieši.
Pilsētas enerģisko dzīves ritmu vēroju divas dienas kopā ar citiem fonda “Sibīrijas bērni” ekspedīcijas dalībniekiem. Šķiet, var piepildīties kādas reitingu aģentūras pasludinātais mērķis – Krasnojarskai 2025. gadā būt to 600 pasaules pilsētu vidū, kur koncentrēti 60 procenti no visas zemeslodes bagātībām.
“Krasnojarskā uz tūkstoš cilvēkiem ir 386 automašīnas, un auto skaita ziņā esam trešajā vietā valstī, aiz Vladivostokas un Maskavas,” stāstīja pilsētas gide. Jeņisejas krastos izvietojusies Krasnojarska ir Austrumsibīrijas biznesa, izglītības un kultūras centrs, kas ar augstskolām un darba vietām pievelk jauniešus.
Dabas parks un alpīnisti
Tūristu iecienīta vieta ir 1925. gadā dibinātais dabas rezervāts “Stolbi”, kur ir apskatāma kalnu taiga ar ciedru priedēm, balteglēm un kur atrodas daudzi skaisti klinšu veidojumi, ko sauc par “Stabiem”. Vieta, kur atrodas “Pirmais stabs”, ir 567,8 metrus virs Jeņisejas līmeņa, bet pašas klints augstums ir 85 metri. Ir arī “Otrais”, “Trešais” un “Ceturtais stabs”, kā arī klintis, ko dēvē par “Vectēvu”, “Vecmāmiņu un mazmeitiņu” un citas. Īsta alpīnistu paradīze, kur trenējas gan pieredzējuši klinšu kāpēji, gan iesācēji, katrs savām spējām atbilstīgos maršrutos. Taču ir arī bēdīga statistika par to, ka pēdējos trīs gados ik pa laikam kāds alpīnists traģiski gājis bojā, un pērn augustā no 50 metru augstuma nokritusi sešpadsmitgadīga skolniece.
Diemžēl ne “Lauvu takās”, ne “Orķestra bedrē” vai “Velna virtuvē” (tie ir vietu nosaukumi rezervātā) man iemaldīties neizdevās, un arī “Vectēva” augsto klinšu pieri dabā apbrīnot nebija lemts. Jo pie ieejas rezervātā bija izlikta informācija, ka sakarā ar mežu ugunsgrēkiem tūristiem “Stolbi” ir slēgti. Rezervāta teritorijā ugunsgrēkus dzēst steidz palīgā arī brīvprātīgie, un ne jau liesmas apdraudētu tūristus, bet gan meža dzīvnieki, kas ugunsnelaimes dēļ pametuši ierastās vietas un tādēļ nikni. Toreiz bija rakstīts, ka rezervāts slēgts līdz 7. jūlijam, taču tas nav atvērts joprojām. Sen neesot pieredzēta tik sausa vasara, jo lietus Krasnojarskā nav lijis ne jūnijā, ne jūlijā.
Jeņisejas iespaidīgo plūdumu iespējams aplūkot no skatu laukumiņa upes labajā krastā. Lai iznāk atraktīvāka bilde, skatu laukumā var nostāties blakus “Zivju ķēniņa” skulptūrai.
Izcils skats uz Sajānu priekškalnēm paveras, atpūtas parkā “Bobrovij log” uzbraucot augšā ar pacēlāju, ko ziemā izmanto kalnu slēpotāji. Biļete maksā 200 rubļus (3,4 latus).
Cietoksnis un “antikrista spuldze”
Ieskatu par to, kā dzīvojuši ņenci, evenki un citas Sibīrijas tautas, var gūt Kras-nojarskas novada novadpētniecības muzejā, kas atrodas Dubrovinska ielā 84. Biļetes cena ir 100 rubļi (1,7 lati), skolēniem un pensionāriem – 50 rubļi, bet studenti, uzrādot studenta apliecību, tiek ielaisti bez maksas. Te apskatāmi gan pirmiedzīvotāju mājokļi, gan visai baismīga Sibīrijas šamaņa manekens.
15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā, kad citur medījamo kažokzvēru skaits sarucis, Krievijas cari sūtīja kazakus apgūt Sibīriju. Krasnojarska dibināta 1628. gadā kā cietoksnis un šogad svin 384. dzimšanas dienu. 18. gadsimtā šajā pilsētā zelta ieguvēji un apstrādātāji tērēja naudu uz nebēdu un pirka dārgus dzērienus kurtizānēm, stāsta gide un piemetina, ka pirms padomju varas nodibināšanas pilsētā atradušies astoņi publiskie nami.
Krasnojarska lepojas, ka 1883. gadā te iedegta pirmā elektriskā spuldzīte, un 19. gadsimta beigās jau desmit nami apgaismoti nevis ar petrolejas lampām, bet elektrību. Kad Krasnojarskā ieradies rakstnieks Antons Čehovs un interesējies, kas te ievērojams, viņam atbildēts: “Mums ir antikrista svece, kas deg un nenodziest.”
“Dvieļus zemē nemest!”
Viesnīca “Ogņi Jeņiseja” ir skaistā vietā upes krastā un maksa ir pieņemama – 1100 rubļi (apmēram 19 lati) vienai personai par diennakti četrvietīgā numuriņā, turklāt arī brokastis – cepta ola, maize un tēja – ir iekļautas cenā. Tiem, kas sen nav nakšņojuši Krievijas viesnīcās, der atcerēties, ka pirms izrakstīšanās stāva administratore ierodas saskaitīt dvieļus un palagus. Mūsu numurā sākumā bija uzklātas tikai trīs gultas, un ceturtajai iemītniecei palagus atnesa vēlāk, bet dvieļus aizmirsa iedot, un nu pēdējā dienā nākas skaidroties, līdz viesnīcas darbinieces saprot, ka pašu kļūda vien vainojama šajā dvieļu trūkumā.
Taču vienam no ceļabiedriem citā numuriņā administratore liek maksāt sodu – vannasistabā zemē nomesto dvieli tīru izmazgāt vairs nevarēšot, tāpēc viņam jāmaksā 150 rubļi (apmēram 2,6 lati) jauna iegādei. Krasnojarskā var nobaudīt saldējumu “Sovetskij” un pusdienot ēdnīcā, kurā joprojām ir padomju laikos ierastā ēdienkarte un nemainīgā bezsmaida apkalpošanas kultūra. Bet var arī atrast beļģu kafejnīcu ar smaržīgām kanēļmaizītēm, modernu interjeru un gaisa kondicionieri.
Kilograms izlobītu ciedru riekstu veikalā maksā 700 rubļu (apmēram 12 latus), Latvijā tādus tirgo par 18 latiem kilogramā. Nelobīti rieksti tirgū maksā 100 rubļus litrā. Vēl populārs suvenīrs ir taigas zālīšu balzams “Jeņisejskij” – 250 gramu pudelīte šī 45 grādus stiprā dzēriena maksā 150 rubļus. Saldumu cienītājiem garšos šokolādes konfektes ar iev-ogu suflē pildījumu. Tirgū pircējus vilina zivju bagātība, taču 30 grādu karstumā neriskēju pirkt mājupvešanai gardo omuli, ko iepriekš esmu nogaršojusi Baikāla ezera krastā.
Izbāzta lāča un vilka galva pievērš uzmanību stendam, kur tirgo kažokādas. To te liela bagātība, un šķistu, ka sibīrietes ziemā lepojas tādos apģērbos kā reti kur citur pasaulē… Taču vēlāk krasnojarskiete Jūlija man teic, ka gatavie kažoki esot galvenokārt Ķīnā tapusī produkcija. Tāpēc viņa iecerējusi Latvijā apmeklēt salonu “Gauja” un uzdāvināt sev kažoku šeit.
Uzziņa Tūrisma firmai par Krievijas vīzu klientam jāmaksā no 30 līdz 52 latiem. Lidmašīnas biļetes lidojumiem Rīga– Maskava–Krasnojarska turp un atpakaļ, pasūtot tūrisma firmā, maksās 410 latus, pērkot pašam internetā – lētāk. Izdevumi par viesnīcu vienam cilvēkam diennaktī (nakšņojot četrvietīgā numurā) – 1100 rubļi. Biļete Krasnojarskas novadpētniecības muzejā – 100 rubļi (apmēram 1,7 lati). Par fotografēšanu vai filmēšanu muzejā jāmaksā papildus. Puslitra pudele dzeramā ūdens – no 13 līdz 50 rubļiem. |
