Mobilā versija
+4.2°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 27. aprīlis, 2017
6. marts, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Amerikāņu provokācija (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Amerikāņu domnīca “RAND”, kuras pētījumus un analīzes bieži izmanto ASV armija, publicējusi ziņojumu “Hibrīdkarš Baltijā. Draudi un potenciālās atbildes”.

Tāpat kā iepriekšējo reizi, kad “RAND” progno­zēja ātru NATO sakāvi, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, arī šoreiz secinājumi ir provokatīvi. Pētnieki norāda, ka konflikts starp NATO un Krieviju var eskalēties nejaušības dēļ, piemēram, ja Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā atgadītos kas līdzīgs kā 2015. gadā Turcijā, kur gaisa spēki pie robežas notrieca Krievijas lidmašīnu. Maskava varot pastiprināt savu propagandu Baltijas valstīs dzīvojošo krievu vidū, kuri tai noticētu. Tāpēc esot nepieciešams veidot saliedētāku sabiedrību Latvijā un Igaunijā.

Tiktāl varētu piekrist, taču amerikāņu pētniekiem nav atradusies neviena labāka recepte situācijas uzlabošanai kā vien piekāpība Kremļa spiedienam. “Krievu valodas plašāka atzīšana, palielināts finansējums izglītībai krievu valodā un pilsonība padomju laika migrantiem ievērojami samazinātu Maskavas ietekmi un sagrautu apgalvojumu, ka Baltijā krieviski runājošie netiek gaidīti,” teikts pētījumā. Šie ieteikumi pilnībā sakrīt ar Maskavas bieži izvirzītajiem politiskajiem ultimātiem, tāpēc var pat rasties aizdomas, ka amerikāņu pētnieki to vienkārši norakstījuši no kādas Krievijas Ārlietu ministrijas sūdzības par krievu “tiesību ierobežošanu” Baltijas valstīs. Pagātnē tās dažreiz atrada dzirdīgas ausis Rietumos, taču vēlāk arī tur amatpersonas un politiķi nāca pie apskaidrības, ka piekāpība tikai veicinātu Krievijas ietekmi un spiedienu uz kaimiņvalstīm, nevis to mazinātu. Turklāt skaidrs, ka šādi lēmumi izsauktu asu pretreakciju no pamatnācijas puses.

Arī “RAND” tajā pašā ziņojumā secina, ka Baltijas valstis šādu soli nesperšot. Turklāt turpat atzīst, ka vispār jau nav tik traki ar to integrāciju, piemēram, Latvijā esot daudz starp­etnisko laulību un bruņotajos spēkos dienot arī krievvalodīgie. Tad kāpēc provocēt?

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Mēs konstatējam, ka ne visi ir žurnaļugas Latvijas republikā, kuri tikai atkārto diktātus

  2. LIEKAS, KA ANTONEVIČS IR PROAMERIKĀNISKI NOSKAŅOTS LA ŽURNĀLISTS???? ATKAL KAUT KĀDAS STULBĪBAS!!?

  3. Petijuma redzama kada netira spalvaina roka…

  4. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  5. Ne mans, bet neta drauga viedoklis par RAND tēmu – “ASV bruņotie spēki uz šādām domnicām savu stratēģiju neplāno. Vispirms mazliet par tām… šeit tās dēvē par ‘beltway bandits’. Ar ‘beltway’ domāts ir 495 ‘super highway’ kas apriņķo Vašingtonu un kura malās šīs ‘domnīcas’ kā sēnes saradušās. Tur parasti strādā pensionējušies militāristi un politiķi, kuras tad ķer muļķus pasaulē, lai par lielu naudu tām [parasti mazvalstīm] uzceptu aizsardzības plānu.
    Mani bijušie kara biedri bija sašutuši ka arī Latvija [laikam no tā paša RAND] taisījās [varbūt tiešām pasūtīja] pasūtīt par lielu naudu savu aizsardzības plānu. Latvijai ir pašai pietiekami daudz virsnieku kas to plānu var sastādīt.”

  6. Raksts sākas itkā ar pretenzijām, beigā nepasaka neko

  7. un šīs provokācijas noskaidrošana un sabiedrības informēšana būtu jāveic mūsu Ārlietu ministrijai.

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (30)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ne visur raujas pēc varas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar nolēma līdz 4. maijam pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu piecās pašvaldībās – Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā –, kurās iesniegts tikai viens saraksts. Pašvaldību vēlēšanas 3. jūnijā notiks 119 pašvaldībās, un tajās kopā jāievēl 1614 deputāti. Ņemot vērā patlaban iesniegtos sarakstus, uz vienu pašvaldības deputāta vietu pretendē vidēji pieci deputātu kandidāti, tomēr jāņem vērā, ka konkurence katrā no 119 pašvaldībām atšķiras.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+