Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. aprīlis, 2012
Drukāt

«Amerikāņu šerifi» Latvijas novados

madona_gz_4

Situācija, kad iecirkņa inspektori dzīvo novadu centros un savā atbildībā esošajos pagastos parādās divas trīs reizes nedēļā, nav normāla. Šādu viedokli grāmatu svētku ietvaros notikušajā diskusijā Madonā pauda gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP), gan Saeimas deputāti Ainars Latkovskis (“Vienotība”) un Kārlis Seržants (ZZS).

 

Par valsts iekšējo drošību atbildīgie politiķi bija vienisprātis, ka iecirkņu inspektoriem pastāvīgi jāatrodas savā teritorijā un jāpazīst vietējie iedzīvotāji. “Gluži kā šerifiem amerikāņu filmās,” skaidroja K. Seržants.

Iekšlietu ministrs Kozlovskis, runājot par iecirkņu inspektoriem, nenoliedza, ka ar finansējumu esot trūcīgi. “Tomēr ar Eiropas Savienības atbalstu esam Kurzemes reģionā sākuši pilotprojektu “Uz sabiedrību vērsts policijas darbs”, lai atjaunotu savstarpējo uzticēšanos starp sabiedrību un policiju. Tas beigsies maijā, bet jau tagad varam secināt, ka nesis labus augļus, jo noziegumu skaits Talsos samazinājies,” teica ministrs.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Latkovskis uzsvēra – lai iecirkņa inspektorus dabūtu ielās, vispirms viņi jādabū prom no galdiem. “Tādēļ esot jāgroza Kriminālprocesa likums, lai policistiem būtu mazāk jāstrādā ar papīriem, bet vairāk – ar cilvēkiem,” teica deputāts. Viņam piekrita arī kolēģis Seržants, taču vērsa uzmanību uz to, ka labs policijas darbs ir arī ļoti dārgs. Talsu projekts vien esot izmaksājis 600 000 latu.

 

Cīņa ar ēnu ekonomiku

“Nesen Saeimas valdošais vairākums izlēma paaugstināt pensionēšanās vecumu. Iespējams, bez šī soļa varētu iztikt, ja efektīvāk būtu apkarota ēnu ekonomika,” madoniešiem stāstīja opozīcijas deputāts Seržants, norādot, ka tie paši valdošie politiķi pirms tam apgriezuši finansējumu iestādēm, kuras cīnās ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Ēnu ekonomikas apkarošana un ekonomiska rakstura noziegumi esot viena no iekšlietu ministra Kozlovska prioritātēm. “Pēc mūsu iniciatīvas, piemēram, atsāktas diskusijas par rentgena aparātu uzstādīšanu uz valsts robežas,” teica ministrs.

Madoniešus vairāk interesēja, kas notiek ar konfiscēto kontrabandu. Iekšlietu ministrs mierināja, ka iekšlietu dienestā neviens konfiscētās cigaretes pa kluso nenopīpējot, tās tiekot iznīcinātas, tāpat kā nelegālais alkohols.

 

Varam pazaudēt 
savu valsti

“Paralēli noziedzībai pēdējā laikā arvien būtiskāks kļūst jautājums par apdraudējumu Latvijas neatkarībai un teritoriālai nedalāmībai. Sākoties parakstu vākšanai par krievu valodu kā otru oficiālo valodu Latvijā, šis jautājums pastāvīgi atrodas mūsu darbakārtībā,” informēja deputāts Latkovskis. Tieši tādēļ likumdevējs esot sācis strādāt pie grozījumiem referendumu ierosināšanas kārtībā. Tie paredz, ka turpmāk iniciatoriem pašiem būs jāsavāc nevis tikai 10 000 parakstu, bet uzreiz desmitās daļas vēlētāju jeb aptuveni 150 000 parakstu. “Šāda kārtība pasargās valsti no dārgiem eksperimentiem ar likumprojektiem, ko rosinājusi saujiņa cilvēku. Taču galvenais nav taupība, bet gan tas, ka sabiedrība tiks pasargāta no šķelšanās un pretnostatīšanas.

 

Piemēram, ir zināma personu grupa, kas gatavojas 9. maijā savākt parakstus par pilsonības nulles variantu. Visiem jau tagad ir skaidrs, ka to pieņemt neizdosies. Taču viņi turpina šo akciju, kas šķeļ un sanaido sabiedrību, tādējādi radot apdraudējumu mierīgai līdzāspastāvēšanai,” skaidroja Latkovskis.

 

Savukārt Seržants oponēja, ka, šādi cīnoties ar valsts ienaidniekiem un radikāļiem, valdošā koalīcija vienlaikus apgrūtinās iespēju arī ierindas pilsoņiem realizēt savas demokrātiskās tiesības. Viņaprāt, iespējams arī cits, vienkāršāks ceļš – papildināt Satversmes 73. pantā minēto jautājumu loku, par ko nedrīkst rīkot tautas nobalsošanas. ZZS jau šādu grozījumu projektu sagatavojusi pirms pāris mēnešiem, bet tas nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu.

Diskusijā klātesošais Madonas mērs Andrejs Ceļapīters vērsa ministra un deputātu uzmanību uz vēl vienu valstisku drošības jautājumu – simtiem tūkstošu hekt-
āru Latvijas valsts zemes izpērk ārzemnieki. Madonas novada domes deputāti ik dienu saskaroties ar šādiem iepirkumiem.

 

“Vitronic” sačakarējis labu ideju

Arī madoniešus satraukusi politiķu un Valsts policijas muļļāšanās ar stacionāro fotoradaru ieviešanu. Vairāki cilvēki auditorijā pauda izbrīnu par valsts bezspēcību privātuzņēmuma “Vitronic Baltija” priekšā.

Iekšlietu ministrs atzina, ka situācija ar stacionāro radaru izvietošanas termiņa kavēšanu nav normāla. “Fotoradari paši par sevi ir apsveicama lieta un neizbēgama nākotne. Taču valdībai nebija līdzekļu šāda projekta realizēšanai, kas kopumā prasītu 11 miljonus latu. Tādēļ tā piesaistīja privāto partneri. Tika noslēgts līgums, pēc kura mums šobrīd jāvadās,” skaidroja ministrs.

Vēl skarbāk situāciju vērtēja deputāts Latkovskis.

 

“Es pateikšu atklāti – lēmums fotoradaru ieviešanā realizēt publisko privāto partnerību bija kļūda! Lietuviešiem arī nebija naudas, bet viņi aizņēmās un šo projektu īstenoja valsts. Tādēļ arī visi ienākumi nokļūst budžetā un tiek atvēlēti drošās braukšanas apmācībai un tamlīdzīgām aktivitātēm.

 

Pie mums tikmēr firma “Vitronic Baltija”, kas pieder Rīgas mēra Nila Ušakova padomniekam Ērikam Teilānam, nepilda līgumu sadaļā par stacionāro radaru uzstādīšanu. Būtībā viņi sačakarē labu ideju!” niknojās deputāts un pauda cerību, ka Iekšlietu ministrija ar privāto partneri strādās stingrāk.

Savukārt Seržants solīja – ja stacionāri radari netiks ieviesti noteiktajā termiņā, tad Saeima grozīšot likumu, nosakot, ka pārvietojamie radari drīkst būt tikai noteiktā proporcijā pret stacionāro radaru skaitu. “Ja firma nebūs uzstādījusi nevienu stacionāro, tad nevarēs lietot arī pārvietojamos radarus,” piedraudēja Seržants, lēšot, ka “Vitronic Baltija” līgumsodos valstij par līguma neievērošanu esot samaksājusi kādus 15 000 latu, bet no autovadītājiem iekasējusi pusmiljonu.

Maz ticams, ka arī šoreiz firma spēs iekļauties termiņos ar stacionārajiem radariem uz Latvijas ceļiem. Piemēram, Madonas pusē pēc sākotnējā plāna bija ieplānoti pat trīs stacionārie fotoradari, taču A. Ceļapīters apliecināja, ka pašvaldībā vēl pat neesot pieprasīta neviena būvatļauja.

 

Ar sniega šķūri 
pret leišu sirotājiem

Kamēr politiķi bārstās ar solījumiem, bet policija cīnās ar birokrātiju un trūkumu, deputāts Seržants pa daļai nopietni, pa daļai jokojot ieteica madoniešiem par savu drošību rūpēties pašiem un atstāstīja kādu gadījumu no Neretas puses. Tur vietējie vīri sadarbībā ar iecirkņa inspektoriem saorganizējuši savu kārtības sargu grupu. Tajā reģionā bieži sirojuši leišu noziedznieki, kas iebrauc Latvijā uz vienu dienu, savāc visu, kas nav piesiets, un laiž atpakaļ uz savu dzimteni. Reiz ziemā Neretas kārtībnieki viņus piefiksējuši un nobloķējuši vienīgo ceļu ar sniega šķūrējamo traktoru. Pret šo šķūri arī zagļi atdūrās, bet bagāžnieks pilns zagtām mantām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+