Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. septembris, 2016
Drukāt

Amerikas latviete Hilborna: Rio maratona laikā bija problēmas ar vēderu, bet tualeti nekur nevarēju atrast (2)

foto: facebook.comfoto: facebook.com

Ariana Hilborna

Latviešu izcelsmes amerikāņu maratona skrējēja Ariana Hilborna ir apņēmības pilna startēt arī Tokijas olimpiskajās spēlēs, turklāt nākamo četru gadu laikā viņa cer rezultātu uzlabot par vismaz desmit minūtēm, savā blogā raksta olimpiskā atlēte.

Hilborna bija izpelnījusies vietu 2012.gada Londonas olimpisko spēļu maratona ASV atlases sacensībās, tomēr pie ceļazīmes uz Olimpiādi netika. 2014.gadā, kad kļuva iespējama dubultpilsonība, viņa sāka kārtot arī Latvijas pasi un tagad spēja kvalificēties četrgades nozīmīgākajam sporta notikumam.

Tiesa, Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņa pagājušajā mēnesī saskārās ar veselības problēmām un karstos laikapstākļos spēja finišēt vien pēc divām stundām 50 minūtēm un 51 sekundes, paliekot 106.vietā.

“Pienākot sacensību dienai, jutos labi. Zināju, ka būs ļoti silts, tāpēc pievērsu īpašu uzmanību šķidruma uzņemšanai. Mans mērķis bija pirmo pusi noskriet stundā 20 minūtēs un 30 sekundēs, ko gandrīz arī paveicu,” sacensības tagad atceras Hilborna. “Turpinājumā plānoju kāpināt tempu, lai finišētu tik augstā vietā, cik spēju. Bija lielisks līdzjutēju atbalsts, un jutos tik labi, cik vien varu, skrienot karstumā.”

“Pie aptuveni 30 kilometru atzīmes man sākās vēdera problēmas, kā sacīkšu laikā nebija gadījies ļoti ilgi. Nezinu, vai apēdu ko dīvainu, nervi, karstums padarīja mani slimu, vai vienkārši ķermenis nevarēja to panest,” raksta sportiste. “Neredzēju nevienu tualeti, un man vairākas reizes burtiski nācās sākt iet. Nekur nevarēja atstāt trasi, lai atrastu tualeti, jo viss bija aizbarikādēts. Man nācās apstāties un prasīt tiesnešiem, kuri tad atvēra žogu.”

“Līdz ar to zaudēju vietas un finišēju ar savu sliktāko rezultātu vairāk nekā četru gadu laikā – par 15 minūtēm atpaliekot no personīgā rekorda,” stāsta Hilborna. “Zinu, ka citi finišēja vēl par 10-15 minūtēm lēnāk, tomēr šis noteikti nav sniegums, ar ko esmu lepna. Tomēr esmu lepna, ka, neskatoties uz cīņu ar vēderu, sasniedzu finiša līniju. Diemžēl šādi notika nozīmīgākajās sacensībās manā mūžā.”

Hilborna uzsvēra, ka viņai ir milzīgs lepnums par komandas biedriem Latvijas olimpiskajā izlasē. “Startēt šajā līmenī ir ļoti grūti. Pavadi mēnešus un mēnešus, gadus un gadus treniņos šai vienai dienai uz pasaules skatuves. Tu ēd, guli un sapņo par to. Tu upurējies, lai sasniegtu mērķus. Tomēr dažreiz ķermenis atsakās sadarboties tieši dienā, kad tas ļoti nepieciešams. Ikviens olimpietis Riodežaneiro vēlējās gūt panākumus un centās, cik vien spēj, kas šo visu padara par ļoti iedvesmojošu.”

Hilborna stāsta, ka jau pāris dienu atsākusi treniņus un nespēj sagaidīt, kad varēs atgriezties uz šosejas, lai pārstāvētu Latviju tik labi, cik spēj.

“Novembrī skriešu pusmaratonu Kalifornijā un fokusēšos uz savu personīgo rekordu (stunda un 14 minūtes), bet mans galvenais mērķis ir nākamajos četros gados izskriet maratonu no divām stundām un 30 minūtēm,” pauda sportiste. “Zinu, ka tas šobrīd skan kā sapnis, tomēr esmu gatava doties pēc tā. Es vēroju tevi, “Tokija 2020″.”

Sportiste pauda, ka viņai nepieciešams uzlabot latviešu valodas prasmes, kā arī nocietināties ar biezāku ādu, jo viņa asi uztver visu negatīvo.

“Mans olimpiskais sapnis bija neaizmirstama pieredze. Satiku lieliskus jaunus draugus un daudz iemācījos par startēšanu starptautiski uz lielās skatuves,” raksta Hilborna. “Esmu pateicīga, ka man ir iespēja pārstāvēt Latviju, un skatos uz priekšu, lai nākotnē parādītu labāku sniegumu.”

Hilbornas vecvecāki ir Latvijas pilsoņi, kuri Otrā pasaules kara laikā pameta valsti un emigrēja uz ASV. Hilborna ir sportistes laulātais uzvārds, bet viņas ģimenes īstenais uzvārds ir Zvērs. Sportiste dubulto pilsonību saņēma 2014.gadā, un viņas sportiskā pilsonība jau pārreģistrēta kā Latvijas.

Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu bija izpildījušas pat četras Latvijas maratona skrējējas, tomēr sastāvā varēja iekļaut tikai trīs no viņām. Latvijā diskusijas izraisīja fakts, ka Anitas Kažemākas vietā sastāvā iekļuva šeit nepazīstamā Hilborna. Šķēpmetēja Sinta Ozoliņa pat vāca parakstus Kažemākas atbalstam, bet Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejā, kad noteica olimpiskās dalībnieces maratona skriešanā, visu izšķīra viena balss – Hilborna saņēma par vienu “par” balsi vairāk, nekā bija “atturas” balsis.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nez vai atlauju parpublicet LETA prasija? Hilbornas personigais rekords maratonaa ir 2:35. Taatad vinja plaano to uzlabot par 5 minutem, kas ir pietiekoshi daudz pie shii atruma. Pedejais paragrafs ir pilnigi nevietaa. Cik var dauzit “beigtu zirgu”? A.Kazemaka intervijaa SportaCentram loti korekti atvaira jebkurus meginajumus iztelot konfliktu, kura nemaz nav.

  2. tu tām tualetēm naudu iedevi???????????????????????????????????????????

Draugiem Facebook Twitter Google+