Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. jūlijs, 2013
Drukāt

Ameriks: Mežaparka estrādes paplašināšanai nāksies upurēt zaļo zonu

Foto: LETAFoto: LETA

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018. gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. “Tādu variantu pie Ķīšezera nav,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja – “ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir”.

Rīgas vicemērs arī norādīja, ka ir būtiski ņemt vērā, ka Mežaparka estrāde ir kultūras piemineklis, un šis statuss ierobežo tās pārveidošanas iespējas. “Estrāde visu laiku tiek remontēta, mēs to sargājam kā zelta olu, bet estrādes formu nevar mainīt, tas paredzēts likumā. Kā valsts kultūras aizsardzības pieminekli to pārbūvēt nav iespējams. To var tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) piekrišanu,” uzsvēra Ameriks.

Šogad Mežaparka estrādē notikušie Dziesmu svētki apliecina, ka svētku norisi iespējams nodrošināt arī ar tehniskiem pagaidu risinājumiem, piemēram, kā šogad – ar estrādes sānos saliktajām papildu platformām kolektīviem. Tomēr vienlaikus Ameriks uzsver, ka pašlaik estrādi “nevar kā balonu piepūst”.

“Jāsēžas kopā valdībai, KM. Ja runājam par Mežaparka estrādes tālāko attīstību, [pašvaldības SIA] “Rīgas meži”, kas apsaimnieko estrādi, ir gatavi sadarboties, bet tajā pašā laikā teritorijas lokālplānojums, ko esam apstiprinājuši [18.jūnija Rīgas domes sēdē], uzliek ļoti striktus nosacījumus, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Mežaparkā. Ja šodien runājam par paplašināšanu, uzbērumam jābūt vēl augstākam, bet 50 metrus tālāk ir vesels lērums ar kokiem,” norādīja Ameriks, piebilstot, ka pašvaldībai jādomā arī par sporta manēžu Deju svētku norisei.

VKPAI vadītājs Juris Dambis gan aģentūrai LETA uzsvēra, ka pieminekļu sargi noteikti nebūs tie, kas liks šķēršļus Mežaparka estrādes pārveidošanai, jo šajā gadījumā uz kultūras pieminekļa pārveidošanu ir jāskatās arī no saprāta un kultūras veikšanas funkcijas viedokļa. “Arī kultūras pieminekļi tiek pārveidoti, ja tas nepieciešams, saglabājot to, kas tajā ir kultūrvēsturiski vērtīgs. Estrāde var tikt un jau ir tikusi pārveidota,” skaidroja inspekcijas vadītājs.

Par Mežaparka estrādes pārvietošanu būtu jārīko arhitektūras ideju konkurss, taču vispirms jānoskaidro, kādas prasības un detaļas vēlas redzēt projekta pasūtītāji. Lai gūtu konkrētu vīziju par to, kādai jābūt Dziesmu svētku estrādei, nepieciešama kvalitatīva diskusija, kurā satiktos visas ieinteresētās puses – pašvaldība, “Rīgas meži”, valdība, Kultūras ministrija un arī pieminekļu sargi – un vērtētu, kas estrādē ir nevēlams, nepietiekams vai saglabājams un aizsargājams, un tad jāmeklē problēmām konkrēti risinājumi, norādīja VKPAI vadītājs.

Dambis uzskata, ka estrādes paplašināšanai ir iespējams atrast arhitektūras risinājumus, kas arī zaļās zonas saglabāšanas jautājumus var risināt iejūtīgi.

Jau ziņots, ka Mežaparka estrāde Dziesmu svētkiem pēdējos gados kļuvusi par šauru – pieprasījums pēc Dziesmu un deju svētku pasākumiem ir audzis, taču tirdzniecībā tiek nodots neskaitāmi mazāks biļešu skaits, nekā vēlas iegādāties cilvēki.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) iepriekš norādīja, ka Dziesmu un deju svētku padome nolēmusi aicināt Rīgas domi un valdību sākt risināt jautājumu par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts jau izstrādāts pirms pieciem vai sešiem gadiem, un tas paredz vietu skaitu atkarībā no ieguldītā finansējuma paplašināt līdz 40 000 vai 70 000 skatītāju vietu.

Ministre apliecināja, ka ir gatava darīt visu, lai Mežaparka Lielā estrāde līdz 2018. gadam piedzīvotu rekonstrukciju, spējot jau nākamajos Dziesmu un deju svētkos uzņemt krietni vairāk skatītāju. Tāpat Jaunzeme-Grende atgādināja, ka Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauta Dziesmu svētku stadiona izveide, kuru arī vajadzētu īstenot līdz Latvijas simtgadei un nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+