Foto – Timurs Subhankulovs

Sliedes uz Krieviju neviens nenojauks. Saruna ar Andri Ameriku 15

“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes vicemērs ANDRIS AMERIKS (“Gods kalpot Rīgai”). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

– Drošība ir aktuāls temats. Sakiet – vai un kādi zemessardzes pulki, bataljoni darbojas Rīgā?


– Zinu, ka zemessargi Rīgā ir un darbojas. Agrākais bataljona komandieris man bija labi pazīstams. Bet jūsu jautājums ir pamatots…

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kā tad, ka pamatots! Brīvprātīgie stāvot rindā pieteikties ZS, bet pilsētas galvas vietnieks īsti labi nezina, cik vīru vajadzības gadījumā cels kājās, kas viņus komandēs!


– Pārrunāšu ar Vējoņa kungu, bet rīdzinieku drošībai, kas mums ir galvenā, esam par pārsimts vīriem palielinājuši municipālpolicijas spēku. Rīgai tagad ir 1000 policistu, neskaitot Valsts policijas cilvēkus. Tas ir ievērojami liels spēks kārtības nodrošināšanai.

– Ostā esot diezgan ievērojams kravu pieaugums? Bet kas jums, brīvostas valdes priekšsēdētājam, sakāms par iespējamo sankciju piemērošanu Krievijai? Tās vispirms skaršot tranzītnozares.


– Ģeopolitika ir viena lieta, kamēr otra – pasaules saimnieciskie sakari un noslēgtie līgumi. Pašreizējā situācija ir aizvērusi ciet Ukrainas ostas. Baltkrievijai, piemēram, nav pieejas jūrai, taču iespēja kravas nogādāt vai nu Baltijas, vai Melnās jūras ostām. Kravas dodas, kur ir drošāk. Rīgas ostā ir augsta līmeņa tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ātru kravu pārkraušanu, drošs tranzīta ceļš, un tāpēc ceturto mēnesi pēc kārtas ir kravu pieaugums par 21%, salīdzinot ar pērno gadu. Un tā ir arī ģeopolitikas ietekme. Daļa Uzbekistānas, Kazahstānas kravu, ko sūtīja Krievijas ostam, pagriežas uz Baltiju, un mēs spējam to izmantot. Vairāk ir kā beramkravu un konteineru piegāžu, tā naftas produktu transportēšana – nav tā, ka tikai ogles kraujam vairāk.

– Nu un vai pieaugums turpināsies, ja Briselē nolems par ekonomiskām sankcijām?


– Mazie “dzīvnieciņi” vienmēr cietīs vairāk, viņiem klāsies grūtāk nekā ziloņiem. Novērotāji pamanījuši tendences – ģeopolitisko sāncensību starp lielvarām, kur tās grib viena otrai pierādīt ietekmi, spēku, un ES centienus palīdzēt Ukrainai, kur arī Latvija piedalās. Amerika un Krievija liek svaru kausos, kurai ir noteikšana, kamēr Eiropa situāciju redz citādi – rast demokrātiskus risinājumus Eiropai piederīgā Ukrainā. Tāpēc runa par sankciju uzlikšanām ir īpaša. Pirmajās fāzēs var pieņemt lēmumus kaut vai visu Krievijas domi neielaist Eiropā, bet ekonomisko sankciju likšanas fāzi analizēs ļoti nopietni.

Reklāma
Reklāma

V. Krustiņš: – Kamēr “Ukrainas katliņš vārās”, Latvijai parādās objektīvas ekonomiskās konkurences iespējas – tā es saprotu no jūsu teiktā?


– Tā ir vienmēr: ja kartupeļus pareizi iestāda, rudenī dabūs labu ražu. Ja šā tā iemīda zemē, tad ar ražu švaki. Šo lauksaimniecības mācību var izmantot jebkur tranzītbiznesā. Sliedes uz Krieviju neviens nenojauks, bet, ja šodien būvējam otras sliedes uz Eiropu, tad es teiktu, ka tie ir ļoti pareizi iestādīti kartupeļi nākotnei. Būs sliedes, būs dzelzceļa kravas.

V. Krustiņš: – Jūs vedināt pie secinājuma, ka krīze Ukrainā nav šeit izraisījusi paniku, satricinājumus politiskajā dzīvē, kaut iepriekš izskanēja visādi brīdinājumi?


– Viena daļa tviterpublikas, internetā rak­stošās “komūnas” pastāvīgi sevi ļoti uzbudina. Tā ir tāda kā elektroniskā pašapmierināšanās forma, un apmierinājies tviterotājs jūtas dzīvē ko izdarījis. Ņemot vērā tuvās vēlēšanas, arī politiķi saziņu pārsvarā pārceļ uz sociālajiem tīkliem, skaļāk vai klusāk izpaužoties. Pagājis 9. maijs. Nekā jauna – ir cilvēki, kuri to svinēs, un mainīt viņu domāšanu man nešķiet iespējams. Jautājums – cik svinēšana notiek civilizēti, cilvēka cieņai atbilstoši. Pagātnes izpratne kāda nu kuram bijusi. Bet, ja cilvēks ir apmeties elektroniskajā telpā un tajā vien dzīvo, tad šajā vidē saceļ tādu paniku, itin kā Etnas vulkāns izvirdis Latvijā. Es viņu aicinātu reizēm iznākt laukā, paskatīties reālo dzīvi. Lielākoties cilvēki ieinteresēti dzīvot ar drošības izjūtu un lai viņiem būtu darbs. Politika ir svarīga tikai mazai daļai, pašiem uzbudinātākajiem.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT