Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. novembris, 2013
Drukāt

Ameriks skatās vairākus gājienus uz priekšu
 (60)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pirms sestdienas kongresa “Latvijas Avīzē” viesojās “Gods kalpot Rīgai” partijas priekšsēdētājs ANDRIS AMERIKS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Ko apspriedīsiet “GKR” kongresā? Partijas nākamās gaitas? 


A. Ameriks: – Sliktā ziņa Latvijas cilvēkiem – partiju ar katru vēlēšanu ciklu paliek mazāk. Rīgas domē vairs tikai trīs saraksti pārvarēja piecu procentu robežu. Agrāk bija vismaz četri, arī seši un pat astoņi domē. Tas parāda, ka šodien cilvēki paļaujas uz kaut ko ļoti stabilu, savukārt ir skeptiski pret visādiem jauniem uznācieniem. Mums kā pirms pusotra gada dibinātai partijai bija nedaudz pāri 300 dibinātāju, tie bija Rīgas patrioti. Pa šo laiku biedru skaits ir gandrīz dubultojies. Ar varu neesam vilkuši, īpaši arī nereklamējāmies. Cilvēki nākuši, redzot, kas notiek Rīgā gan kultūrā, gan sportā, gan uzņēmējdarbībā. Tagad, piemēram, vēlmi darboties izteica ilggadējais futbolists, Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs. Viņš redzot, kā Rīgā varētu attīstīt futbola lietas, kas neattīstās pietiekami labi. Starkovs gribot piesaistīt futbolam jauniešus, caur partiju to būšot vieglāk izdarīt, un viņš man tagad ir ārštata padomnieks. Katrā valdes sēdē uzņemam līdz 15 jaunus partijas biedrus. Cilvēki pēc būtības ir aktīvi!

– Vai analizējat partiju – kas ir tās biedri, cik tajā ir skolotāju, strādnieku, citu profesiju pārstāvju?


– Jā, bet analizējam citā formā – kādā jomā cilvēks grib darboties, kultūrā vai sportā, vai citā. To viņi ieraksta iestāšanās anketā. Turklāt “GKR” ir ne vien biedri, bet arī atbalstītāji. Tā kongresā mums būs apsveikums no Dziesmu svētku virsdiriģenta Romāna Vanaga, kongresā viesosies kardināls Jānis Pujats. Atbalstītāji ir arī citi mācītāji, kultūras, sporta, uzņēmējdarbības vides ļaudis. Pēc sastāva “GKR” nebūt nav tikai “Amerika partija”. Man blakus ir Dainis Turlais, Eiženija Aldermane, profesore Ausma Cimdiņa, mācītājs Ainārs Baštiks, profesors Juris Zaķis – cilvēki, kas tā vai citādi reprezentējas kā personības. Ja “GKR” šodien neuzstāda mērķi iespaidot Latvijas politiku, tad tomēr to ietekmējam caur Rīgas platformu. Lielākais izaicinājums savulaik mums bija – vai ir pareizi, ka uz domes vēlēšanām gājām kopā ar ”SC”, ar koalīcijas sarak-stu, ko agrāk neviens nebija darījis. Daudzi šaubījās, vai krievi neizstrīpos kandidātus ar latviskiem uzvārdiem. Vai tā panāksim labāko iespējamo rezultātu? Galaiznākumā vairāk nekā 134 tūkstoši vēlētāju nobalsoja par kopīgo sarakstu, ievēlēja Cimdiņu, Baštiku, Zaķi, mācītāju Jāni Šmitu, bet neievēlēja četrus sasaukumus domē ievēlēto “SC” kandidātu Ivanu Ivanovu! Tagad vēlētājs kļuvis pieaudzis un nobriedis, un bažas, ka no kopējā saraksta latviešus neievēlēs, izrādījušās gluži veltas. Gribu uzsvērt lietas, kas svarīgas jūsu nacionālas ievirzes avīzes lasītājiem. Reizēm pat mūsu inteliģences dižgari pāršauj pār strīpu kā Māra Zālīte, piemēram, izsakoties par Ausmu Cimdiņu…

– Bet nacionālistus arī nevajag vest un likt Zooloģiskā dārza būros.


– Nezinu, kurš grib viņus likt būros, bet mēs pasūtījām lietišķu pētījumu “Latvijas faktiem”, kur viens no jautājumiem bija – kurš strādā labāk: Rīgas dome vai valdība. Aptauja aptvēra visu Latviju, un 44% anketēto atbildēja, ka labāk vērtē domes darbu, un tikai 12% deva priekšroku valdībai. Pārējie atbildēja “nezinu” vai abas institūcijas vērtēja vienādi. Īpaši gribu vērst uzmanību padarītajam nacionālajās lietās. Lai kā vienai daļai nacionālu uzskatu cilvēku nepatiktu Nils Ušakovs vai vispār krievi, jāatzīst, ka tiek koptas latviešiem tuvās vēsturiskās un piemiņas vietas Rīgā. Izvestajiem – Torņakalnā un Šķirotavā, karavīriem – Brāļu kapos. Tiek likti celiņi, apgaismojums, gatavojamies Brāļu kapu simtgadei – tā ir viena no domes vadības prioritātēm. Visas lietas, kas skar nacionālo formātu, ir Rīgā un notiek nevis vārdos, bet darbos. Var salīdzināt, cik naudas tur ielika nacionālā Birka vai tautpartijieša Ārgaļa varas laikā un cik izdarīts tagad. Latvijas Mākslas muzeju remontē, latviešu skolas renovē, tās pārtop skaistākas un koptākas. Tāpēc viena lieta ir pateikt, ka nepatīk Ušakovs vai krievi, bet otra ir racionāla rīcība, ko padara “Gods kalpot Rīgai” kopā ar “Saskaņas centru”, un, ja pāri par 58% pilsētnieku nobalso par vienu sarak-
stu Rīgā, tad tas pierāda, ka viņiem tomēr uzticas.

– Jā, tā rīdzinieki darījuši, bet jūsu opozīcija saka, ka viņi nezinot īstos apstākļus. Ka cilvēki esot bankrota priekšā ar tukšu kasi, ka no laukiem iebraukušie nevarēs skatīties Zooloģisko dārzu un dārgi maksās par biļeti līdz Stradiņiem. Divreiz dārgāk nekā Rīgas ļaudis?


– Īsi: Rīga ir galvaspilsēta, un tās funkcijas sniedzas pāri jebkuras citas pašvaldības funkcijām. Tāpēc šīs funkcijas būtu jāfinansē no valsts budžeta, citādi nemaz to nevar izdarīt. Sabiedriskais transports gadā Rīgā nobrauc vairāk nekā 40 miljonus kilometru, pārvadā pāri par 142 miljoniem pasažieru. Mēs rēķināmies, ka cilvēki iebrauc galvaspilsētā strādāt, ārstēties, saņemt izziņas. Tad jāpieņem vai nu likums par galvaspilsētu, vai īpaši noteikumi, kā budžets finansē tās papildu funkcijas, kas Rīgai ir kā galvaspilsētai. Bet valdība saka – mēs neko par to negribam zināt, lai Rīga par visu maksā.

– Cik tad ir tas zaudējums, ko nodara Rīgas augstais stāvoklis būt par galvaspilsētu?


– Būsim precīzi. Brauciena pašizmaksa ir eiro un septiņi centi, taču kopā ar PVN jau eiro un divdesmit. Arī šo 12% nodokli uzliek valdība. Es jau noskaitīju aprēķinu, ka ir vairāk nekā 142 milj. braucēju, un, ja cena ir zemāka par pašizmaksu, tad tā jākompensē ar subsīdiju no Rīgas budžeta. Ik gadu tie ir 70 miljoni latu, ko piešķiram “Rīgas satiksmei”. Par brīvu brauc skolēni, pensionāri, taču pret Rīgas atlaidēm valdība nostājas ar dubultu pieeju. Kad Sprūdža ministrijā pateica, ka mēs nedrīkstam to darīt, piemērot atlaides, tad Siguldā – un viņi ir malači! – jau pirms gada nolēma, ka visi Siguldā deklarētie sabiedriskajā transportā brauc par brīvu, bet visi pārējie maksā. Un šos noteikumus VARAM akceptējis bez iebildumiem.

– Sigulda nav galvaspilsēta.


– Piekrītu, bet mēs runājam par papildu funkcijām, kuras mums jāsniedz kā galvaspilsētai. Tad vienojāmies, ko un kā dotē valsts budžets. Ārpus Rīgas uz Salaspili, Mārupi un citām pusēm ved 18 “Rīgas satiksmes” maršruti. Tikai sešiem piešķirta valsts dotācija, pārējiem reisiem pēdējo četru gadu laikā tā nosvītrota. Mēs nevaram atļauties noņemt šos maršrutus – ir jābrauc tur, kur iedzīvotājiem vajag. Kā veidojas 70 miljonu zaudējumi? Mēs sakām – pensionāri brauc par velti, skolēni no 1. līdz 12. klasei par brīvu, tāpat skolotāji, invalīdi, un “Rīgas satiksme” rēķinu piestāda domei. Visi, kam piešķirta 100 procentu atlaide, izmantojuši tik un tik braucienus. Lūdzu, par to samaksājiet. Tālāk “Rīgas satiksmes” cilvēki skaita, ka arī tie, kas pērk biļeti par 50 santīmiem, arī maksā krietni zem pašizmaksas. Tas tāpat jāsedz no budžeta. Un liela daļa braucēju vēl piedevām ir nerīdzinieki, kuriem līdz šim arī “izmaksājām” braucienu mūsu sabiedriskajā transportā. Mēs sēstos pie galda ar Ogres, Jūrmalas vai Stopiņu pašvaldībām un risinātu, kādā veidā kopīgi segt starpību starp cenu un pašizmaksu.

– Darbaļaudis varētu prasīt – Amerika kungs, cik tad būtu jādod valstij, citām pašvaldībām, lai nerastos problēmas ar pasažieru pārvadāšanu?


– Nosaucot jebkuru apaļu summu, šaubīsies, vai Ameriks nemānās. No augšminētajiem 70 miljoniem latu lielākā puse ir samaksāta par domē nolemtajām brīvbiļetēm, bet apmēram trešdaļa no dotācijas summas ir saistīta ar šo starpību, kas rodas no biļetes cenas 50 santīmiem un reālās pašizmaksas ar PVN 84 santīmiem. Līdz ar to būtu jāvienojas par principiem un kārtību, kā tiek dotēts sabiedriskais transports. Biļete dzelzceļā no Dubultiem līdz Rīgai jau šodien maksā latu un deviņus santīmus – tas ir izmaksām pieskaņots tarifs.

E. Līcītis: – Gadiem ilgi runā par “Rīgas likumu”. Tādu vajagot, bet vai to raksta valdībā vai domē?


– “Rīgas likums”, cik atminos, rakstīts jau trīsreiz. Pirmoreiz, kad mērs bija Gundars Bojārs, juristi analizēja Prāgas, Stokholmas pieredzi, bet politiķi beigās lēma – lai sociāldemokrāti pie varas Rīgā vēl paciešas bez speciāla likuma. Otrreiz likumprojektu turpināja Aksenoka laikā, bet gan valdībā, gan galvaspilsētā pie varas bija “Jaunais laiks”, kas izdomāja, ka visus jautājumus var sakārtot “pa tiešo vadu”, un tā tas projekts pazuda. Visbeidzot vistālāk nonāca trešais likumprojekts mēra Birka laikā, kad Saeima jau nobalsoja likumu pirmajā lasījumā. Bet tad gāja vaļā politiskās spēles, kā jau parasti, un viss noslēdzās bez rezultāta. Man liekas, ka šādam likumam vai īpašiem noteikumiem ir jābūt, kad par katru lietu jāmaksā. Vai tā ir vēstniecību auto stāvēšana vai drošība pasākumos, vai valsts iestāžu pieejamība vai tas, ko runājam par sabiedrisko transportu – tas savstarpēji finansiāli ir jāsedz, nevis jāatstāj viss uz Rīgas pleciem.

V. Krustiņš: – Sakiet, lūdzu, kā ir ar 40 miljonu meklēšanu, kas esot nozagti vai izsaimniekoti brīvostā?


– Ģenerālprokuratūra šo lietu nodevusi Ekonomiskajai policijai. Ostas pārvaldnieks Loginova kungs mani informējis, ka viņš izskaidrojis policijai, par ko ir runa, vairākas reizes. Šodien vairs nav runas par nekādu nozagšanu – kā mani informēja Loginovs. Turklāt bija konference, kurā premjers bija drusku dusmīgs uz Valsts kontroli, un arī ģenerālprokurors skeptiski izteicās, ka publiskajā telpā parādās ļoti skaļi apgalvojumi, bet pēc pārbaudēm izrādās, ka tie neatbilst patiesībai. Es nevaru teikt vairāk, kā jau pateicis premjers un ģenerālprokurors.

– Tātad nekas nav nozagts. Pēc gada būs Saeimas vēlēšanas. Kaut sakāties esam “tikai” Rīgas partija, neatlaidīgi tiek cilāts jautājums, vai “GKR” tomēr nepiedalīsies arī “lielajās” vēlēšanās. 


– Man bijušas sarunas ar Ušakova un Urbanoviča kungiem, kāda varētu būt sadarbība uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tātad! Esam pierādījuši ļoti konstruktīvu darbu, nekašķējoties un neplēšoties Rīgas līmenī. Šāds pozitīvs piemērs “Saskaņai” ir arī Liepājā, kur viņi strādā kopā ar Seska kungu un Liepājas partiju. Tāpēc, ja nākamreiz “GKR” kongress lems deleģēt mūsu kandidātus kopīgā Saeimas vēlēšanu listē, tad tam ir radīti priekšnosacījumi. Vai šo Rīgas pozitīvās sadarbības paraugu izdosies pārcelt Latvijas mērogā, būtu liels izaicinājums. Vai arī “Saskaņas” partija spēs atlasīt savus cilvēkus, kas spēs piepildīt vēlētāju uzticību? Līdz ar to, lai arī “GKR” vēl nav galīga lēmuma par kandidēšanu uz Saeimu, nenoliegšu, ka esam ļoti ieinteresēti, lai nebūtu kašķēšanās starp Rīgas pilsētu un Saeimu un valdību. Tas rada diskomfortu, ja visu laiku jākašķējas. Rīdziniekiem tas arī nepatīk. Viņiem patīk, ja ir kārtība, attīstība un atbalsts. Tāpēc ir svarīgi redzēt, kā attīstīsies tālāk “SC”, kādi cilvēki tiks likti par deputātu kandidātiem, un no tā pavasarī būs atkarīgs mūsu lēmums par sadarbības iespējām Saeimas līmenī. Jo saskaņiešiem ir šis izaicinājums – atkārtot labo Rīgas modeli, jo oponenti saka – uzvara esot bijusi tikai tāds gadījums, tas vairāk neatkārtošoties. Ja “SC” spēs noraidīt dažas personas savā sastāvā un tajā pašā laikā izveidot daudz spēcīgāku saturisko fronti, domāju, ka viņiem būs gan noteiktāks atbalsts, gan lielas izredzes vēlēšanās. Pats personiski palikšu Rīgā, uz Saeimu nekandidēšu.

E. Līcītis: – Uz Eiroparlamentu neviens jūsu partijā negrib pretendēt?


– Mums ir bijuši piedāvājumi, bet es saku – nē. Varu vēlreiz atkārtot – liela daļa cilvēku, kas ir spēruši šo soli, iestājoties mūsu partijā, kaut šodien stāties kādā partijā nav tik populāri, ir savas pilsētas patrioti un vēlas darboties galvaspilsētas līmenī. Protams, starp 500 partijas biedriem ir cilvēki, kuri gribētu un varētu būt profesionāli politiķi un strādātu Saeimā. Nepieciešamības gadījumā vairākus desmitus augsta līmeņa profesonāļu varam rekrutēt darbam lielajā politikā. Mūsu vidū ir bijušie Saeimas deputāti – Kārlis Leiškalns, Andrejs Požarnovs, Sarmīte Pīka. Kā minēju, izvēli izdarīsim nākamgad.

V. Krustiņš: – Kā skatāties uz Satversmes preambulas pieņemšanu? Tas kļuvis vispārpolitisks jautājums, valsts svētkos neviens runātājs neiztika bez preambulas pieminēšanas. 


– Man patīk vēsture un mājās ir liela pirmskara Latvijas izdevumu bibliotēka. Tad, kad pieņēma mūsu Satversmi, arī bija daudz strīdu – arī saistībā ar preambulu un dažādiem skaidrojumiem. Domāju, ka Satversmi var papildināt, un tas jau ir darīts. Taču vajadzētu izšķiršanos pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kad ievēlē partijas uz četru gadu periodu, tās saka – jā, mēs jūtam, ka tas ir vajadzīgs, liekam to par vienu no galvenajiem uzdevumiem. Tad tas ir vairāk profesionāls darbs. Šodien, nepilnu gadu līdz vēlēšanām, ņemties ar apvainojumiem, ka viens ir vairāk nacionāls, otrs par daudz krievus mīlošs, trešais piemeklē vēl savu pantmēru preambulai – pats divkārt biju ievēlēts Saeimā, un zinu, ka atlikušajā periodā parlamenta darbs ir mazāk racionāls un ap pusgadu pirms vēlēšanām prāti sāk migloties.

– Tā gan nerunājiet par latviešu tautas priekšstāvjiem.


– Nē, nē, es jau pats arī to savā laikā jutu. Politiskā konkurence, savstarpējā apkarošana, pārliecība tikai par savu ideju pareizību – tā tas notiek. Ja vienojas par preambulu, to var sagatavot, bet bez politiskās sāncensības gaisotnes, kurš smukāks un gudrāks – un nākamā Saeima par to izlemtu. Tas ir ļoti nopietns lēmums, bet šodien ir premjera partija “Vienotība”, kas visus pārējos audzina. Audzina nacionāļus, audzina zaļos zemniekus un pārējos, kā pareizi vajag lemt, dzīvot un uzvesties. Nedomāju, ka šais apstākļos būs kas cits kā politiskā spēka demonstrēšana.

E. Līcītis: – Kad premjers viesojās redakcijā, viņš atkārtoja, ka Repšes topošā partija esot “SC” satelītprojekts. Vai jūs kā tuvu stāvošs “Saskaņai” arī tā domājat?


– Vēlu veiksmi jebkuram spēkam, lai izdodas pārliecināt vēlētājus, un esmu ticies ar Repšes kungu. Klausījos viņa argumentos, teicu savus – ka pirms vēlēšanām daudz tikāmies ar iedzīvotājiem gan Ķengaragā, gan Imantā un Bolderājā. Cilvēkiem svarīgi zināt tiešas lietas. Vai viņi būs sociāli aizsargāti, vai būs darbs, vai politiķi, kas šodien uzņemas atbildību, paši neaizmuks uz ārzemēm, bet paliks kopā ar cilvēkiem. Ja uz šiem jautājumiem Repše spēs sniegt atbildes, tad iegūs atbalstu. Tāpat kā jebkura cita jauna partija. Ja atbildes nesniedz, tad šādus politiķus cilvēki vērtē – tie jau tikai teātra aktieri. Tos var pakritizēt par labāku vai sliktāku spēli, bet par viņiem nebalsos. Un vēl ir jāpārliecina par komandu, ar kuru tu nāc. Viena cilvēka, mesijas resurss pēc Zatlera kunga uznāciena ir izsmelts. Ar viena Latvijas glābēja parādīšanos – arī Sudrabas kundzei diez vai tas izdosies, ja viņa izlemtu iet politikā.

V. Krustiņš: – “LA” lasītāji zvanījuši un jautājuši – kāpēc nomainījāt pašvaldības policijas priekšnieku?


– Negribu runāt Jāņa Geduševa vietā, bet viņam, ļoti pieredzējušam militārās sfēras cilvēkam, municipālpolicijas priekšnieks bija karjeras augstākais punkts. Tajā dienestā nav ģenerāļa vietas, pakāpties nebija kur. Tagad es pieļauju, ka Geduševa kungs iestāsies “Gods kalpot Rīgai” un, iespējams, arī būs viens no kandidātiem uz Saeimas vēlēšanām. Pagaidām tas ir mūsu savstarpējās sarunas formā.

– Tātad teiksim tā, ka jūsu partija pēc vēlēšanām saglabājusi visus varas punktus un vēl palielinājusi pārstāvību domē?


– Jā, bet šodien svarīgi redzēt divus trīs gājienus uz priekšu. Es nepiederu harismātisku politiķu tipam, toties esmu bijis sporta meistars dambretē un dodu priekšroku darbam stiprā komandā.

E. Līcītis: – Kā dambretistam jums vajadzētu aizlikt vārdu par pilsonības piešķiršanu šaha lielmeistaram Garijam Kasparovam.


– Ja vaicājat manu personisko viedokli, es dotu Kasparovam pilsonību. Pasaules čempions šahā nozīmē tādu intelekta virsotni, kas Latvijai būtu tikai ieguvums. Taču ar nosacījumu, ja viņš atsakās no Krievijas pilsonības.

Pievienot komentāru

Komentāri (60)

  1. Ameriks skatās 20% uz priekšu

  2. Biedri Krustiņ un Līcīti! Beidziet reiz drukāt intervijas ar reputāciju zaudējušiem cilvēkiem, kas līdzdalīgi Latvijas valsts un sabiedrības nacionālā kopīpašuma izvazāšanā!

  3. 1993. gadā četri būvnieki – Ainārs Pauniņš, Didzis Putniņš, Marģers Bitmetis un Egils Bērzups nodibināja uzņēmumu RE&RE.
    Marģers Bitmetis 2010. gadā partijai “Par Labu Latviju, Partiju apvienība”, kura darbojās tāds darbonis kā Ameriks un šlesers, ziedoja 18000.0 Ls.

  4. Lai saņemtu kukuļus un nenokļūtu cietumā, gribi vai negribi, ir jāskatās vairākus soļus uz priekšu.

  5. Amerika kungs,vai ostas” Mineralmeslu terminala projekts” pieder Jums?Žurnala “Ir” rakstits,ka ši terminala ipašnieki,risku vertetaji un valsts institucijas tik loti palaujas uz modernam tehnologijam,ka iespejamas spradziena sekas pat neanalizejot.,neskatoties uz to ,ka Francija 2001.g.uzspraga mineralmeslu rupnica 300 t amonija nitrata,2004.g. Ziemelkoreja amonija nitrata eksplozija iznicinaja visu puskilometra radiusa,Rumanija 2004.g.spraga 20 t .Šogad ASV Teksasa ugunsgreka bridi detoneja mineralmeslu rupnica glabatais amonija nitrats,drupas parverstas 80 majas.Pavisa nesen Kanada uzspradzis vilciens ar jelnaftu.Nākošā masu slepkavība Latvijā nāks no mineralmēslu eksplozijas Rīgas brīvostā,kad Rīga uzies gaisā.

  6. Amerika kungs! Neesmu gan neko dzirdējusi, ka Jūsu partija būtu iesniegusi Saeimā kādu nebūt likumprojektu pa Rīgu kā galvaspilsētu. Arī SC ne. Ko tad apspriest?

  7. Ar šo uzticīgā komjaunieša bildi var baidīt nepaklausīgos bērnus.

  8. Nacionālo vērtību aizstāvis Krustiņš nu ir iebraucis grāvī

  9. Nu kā var būt tik nacionāli aprobežoti un savas taisnības pārliecībā akli cilvēki!Slikti paliek,lasot šeit samurgoto,naida pilno komentāru gūzmu.Tādai publikai.kas veģetē uz naida,nav nākotnes,tikai posts un iznīcība.

  10. Nav ne mazākās vēlēšanās lasīt šitā radījuma murgus!

  11. kad sitais mulis skatisies pa kameras logu????

  12. Var apbrīnot, cik daudz kritikas komentos veltīts LA par šo interviju. Var tikai apbrīnot, cik daudzi LA lasītāji joprojām grib dzīvot totalitārismā, lasīt tikai vienu vienīgo taisnību, kas, protams, ir tikai viņu taisnība. Jebkura cita informācija, kas var sagraut viņu taisnību ir JĀAPKARO. Cienu Krustiņa kungu, kas manu cieņu izpelnījās jau no HORIZONTA laikiem, kur bija pieejama arī atšķirīga informācija no vienīgi pareizās komunistiskās propagandas informācijas. Lasiet šo informāciju un savām smadzenē piespiediet naida vietā pārdomāt, kādas kļūdas pieļauj Jūsu atbalstītās partijas, kas acīmredzami šobrīd zaudē reitingus un tātad vēlētāju atbalstu gaidamajās Saeimas vēlēšanās. Domājiet, kas tad būtu steidzami jālabo Jūsu atbalstīto partiju rīcība, lai tās nezaudētu vēlētājus. Ja Jūs šo interviju vērtību nesaskatāt šādā griezumā, tad, protams, nekas neglābs nacionālās partijas no atbalsta krituma. Nākamajās vēlēšanās lozungam “krievi nāk” vairs nebūs nekādas lielas vērtības, bet vērtība būs sociālo jautājumu pareizam risinājumam vienā no visnabadzīgākajām ES valstī Latvijā.

    • Vismaz šāda brīdi būtu GKR/SC atbalstītāji paklusējuši….

    • Vai Jūs neinteresē, kāpēc Krustiņš un Līcītis tik centīgi intervē tos bijušos un arī esošos politiķus, kas pagalam sakompromitējušies tautas acīs, tos, kas savas politikāņu karjeras laikā ir darījuši visu, lai noplicinātu Latvijas sabiedrības finansiālo stāvokli, ļāvuši izvazāt nacionālo kopmantu? Man tas liekas simptomātiski. Tagad nu tiek intervēts savā reputācijā aptraipījies A.Ameriks, par ko baumo, ka viņš esot arī Misters 20%, tas, kas darbojoties jo čakli ar t.s. otkatiem. Cilvēki pēc Maxima traģēdijas prasa viņa atkāpšanos. Intervētāji ne ar zilbi nepajautā, kāpēc sabiedrība Mistera 20% iesauku saista ar A.Ameriku.

  13. LA vairs nelasīšu! Notiek tendencioza SC līderu ausaiņa un 20% popularizēšana! Jautājums – kam tagad pieder LA?

  14. intervijas fakts nedara godu nekrustinam,ne latvijas avizei

  15. Tad jau viņam vajadzēja paredzēt lielo traģēdiju. Un to novērst. Aicinu visus izlasīt portālā puaro.lv rakstu “Kāpēc sagruva Maximas lielveikals”. Patiesība par to, kā pie mums būvē.

  16. Šis cilvēks sevi ir norakstījis tajā brīdī kad sapinās ar krievjūdiem.

  17. Citēju: Biļete dzelzceļā no Dubultiem līdz Rīgai jau šodien maksā latu un deviņus santīmus – tas ir izmaksām pieskaņots tarifs.
    Tikai nez kāpēc jau gadus 20 Rīgas Dome nevar vienoties ar Latvijas dzelzceļu un Pasažieru dzelzceļu par pasažieru transporta optimizāciju, lai man kā pasažierim būtu pinīgi vienalga vai braukt ar autobusu, vilcienu vai tramvaju, lai es varētu izvēlēties nevis cenu, bet ātrāko un ērtāko transporta vaeidu. Lai man nebūtu jāpiemaksā dubultā par braukšanas kartiņu, kas der gan tramvajam, gan trolejbusam gan autobusam- jo es taču VIENĀ laikā nevaru atrasties vosos no tiem, dabiski, ka braucu katru reizi ar citu un no tā nepatērāju papildus transporta resursus.

  18. Citēju :Un liela daļa braucēju vēl piedevām ir nerīdzinieki, kuriem līdz šim arī “izmaksājām” braucienu mūsu sabiedriskajā transportā.”
    Jā, es kā rīdziniece “izmaksāju”braucienu Rīgas pensionāriem, Rīgas skolēniem, iespējams, ka arī Krievijas pensionāriem, kas dzīvo Rīgā, BET, kad mani bērni, mazbērni vai vecāki, kas atbrauc no , piemēram, Siguldas, viņi ir spiesti pirkt biļetes par dārgu cenu un turmāk būs vēl dārgāk. Līdz ar to pensionāri un skolēni vispār vairs nevar atļauties apmeklēt kultūras pasākumus vai radus Rīgā. Bet es samaksāju milzu nodokļus Rīgai un nepaliek naudas par ko vēl palīdzēt radiem.

    • Bet taču pamēģini paskaitīt beidzot ja ir nojausma par aritmētiku un kalkulatoru!!!Un nevis kviekt.Kādus MILZU nodokļus maksā?Visticamākais ka tādus pašus kā pārējie(procentos)Un ja tie tiešām ir milzīgi,tad vari uzsaukt radiem un paziņām braucienus sab.transportā vai pat taksī,jo tātad alga arī ir milzīga 😀 Jāmāk dalīties

  19. Kad Ameriks un Ušaovs beigs melot ? ? Nu nav tā, ka Siguldā siguldieši brauc bez maksas. Tas ir tikai VIENS autobuss dažas reizes dienā pēc speciāla saraksta. Pārējie braucieni un maršruti tači ir par maksu.
    Ja to ņem par paraugu, tad arī Rīgā vajadzētu izveidot kādu speciālu maršrutu noteiktā dienas laikā, kas ir tikai rīdziniekiem un bez maksas.

  20. Kāpēc neieraudzīja MAXIMAS TRAĢĒDIJU?

  21. Ka man apnikushas tas sheftmanju gudra filisofesana! Ieraveji vinji ir un tadi ari paliks valsts atminja.
    Ka no vinjiem tikt valja?

  22. Te nu vajag uzdot jautājumu, kas tad palicis no kādreizējās LA? Mazliet esat pārrēķinājušies savos SC slavinājumos. Jūsu avīzi vairs negribu

  23. Sadarbībā ar SC derētu izvērtēt to nemitīgi vērsto kritiku pret visām latviaskajām partijām Saeimā un valdībā. Bet varbūt arī ne tikai par to? Bet kāpēc? Tāpēc:

    Kā lai tic SC politiķiem, kuri mērķtiecīgi izvērš kampaņu pret valsts varu. Par dubultstandartiem SC darbībā liecina:
    -ka cīņā par transporta biļešu atlaidēm Rīgā tiek izmantoti jebkuri līdzekļi, lai tikai pretdarbotos valsts varai, līdz pat rīdzinieku pretnostādīšanas pret pārējiem valsts iedzīvotājiem, ignorējot to, ka Rīga ir valsts galvaspilsēta; bet laikam jau Rīgai dažu sevišķu politettehnologu acīs ir jāpiešķir īpaša vieta un loma, lai nodalītu to no pārējās valsts un tās iedzīvotājus padarītu par SC politikas ķīlniekiem;
    -SC politiķis Saeimas deputāts A.Elksniņš teiktais: „Acīmredzot galvaspilsētas iedzīvotājiem Saeimas vēlēšanās ir jāizdara izvēle, lai izbeigtu šo valdošo politiķu mūžīgo vēlmi ieriebt rīdziniekiem, jo viņu pašvaldība strādā labāk nekā valdība.”; tātad, rīdzinieki, izvērtējiet par ko balsot nākamajās Saeimas vēlēšanās: vai par SC vai par nacionālajām partijām; bet „nacionāļi jau ir jādara par apsmieklu tautas acīs”;
    -tā vietā, lai mobilizētu pašvaldības policiju, cīņā pret legālajām narkotikām, tiek rīkotas t.s. „iedzīvotāju patruļas”, kuru īstenie mērķi nav skaidri; šeit vietā atcerēties divu totalitāro režīmu veidošanos Eiropā pagājušajā gadsimtā un arī to sekas;
    -par dubultstandartiem izglītības sistēmā runā Dolgopolova kungs; bet vai dubultstandarti netiek lietoti, skaidrojot mūsu neatkarīgās valsts vēstures faktus jautājumā par okupācijām, kuras izriet no divu tirānu vienošanās 1939.gadā;
    -SC politiķu taisnošanās sabiedrības acīs, mēs jau pildām tikai savu vēlētāju pausto gribu, bet skaidrot saviem vēlētājiem valsts politiskās nostādnes jau nav mūsu uzdevums; varbūt šeit liela nozīme ir savstarpējās sadarbības līgumam ar valdošo partiju Krievijā;
    -SC acīs vienīgie patiesie latvieši ir tie, kuri iestājas SC un pret visām pārējām latviskajām partijām ir jāizvērš asa kritika, kas arī tiek darīts;
    – SC līdera aicinājums „nacionāļi ir jāpadara par apsmieklu tautas acīs”; tiešām patiesu un smagu kritiku pelna visi ultraradikāļi, bet kritizēt tādus radikāļus kā Osipovs, Lindermanis, Gapoņenko nesteidzas, jo, šķiet, ka SC pozīcijas jautājumos par Latvijas valstisko neatkarību, par īpašu Latgales vietu un Rīgas nozīmi, arī par otras valsts valodas referendumu laikam ir tuvas;
    -pat sakarā ar smago traģēdiju Zolitūdē, SC līderis paspējis vainot valsts varu attiecībā par būvuzraudzības jautājumiem.
    Būtu labi, ja SC pret valdību vērstā kritika saturētu tikai skaidrus praktiskus priekšlikumus. Bet kur nu! Lasiet presi un analizējiet paši!

    • Vismaz kkāds argumentācijas mēģinājums,ne bērnudārza līmenis ar vnk apsaukāšanos,bet gribētu tomēr drusciņ oponēt:
      -mans uzskats ir tāds ,ka Rīgā tomēr daudz kas labs notiek,pat krīzes laikā,tas ir acīmredzami.(es ar to nedomāju” tautas stikla zārka” būvi).Par biļešu cenu es arī tikai atbalstu,tas ir elementāri-valsts nedotē RS,tā ir jāuztur no Rīgas maciņa,kuru pilda tikai rīdzinieki,bet izmanto visi.Tad kādēļ neiedot atlaides tiem,kas palīdz ar saviem nodokļiem un paņemt pilnu maksu no tiem kas tikai izmanto?Vai tāda darbība ir uzskatāma par pretdarbošanos valsts varai?
      -attiecībā uz nacikiem:viņi taču paši katru gadu uzprasās slienājoties uz Uzvaras pieminekļa pusi,bet tikai vārdos,kaut arī labi zin,ka neviens nekad viņam pirkstu nepiedurs jo ir LV un KF starpvalstu līgums,kurš diktē savus noteikumus,un kuru lauzt diezvai pietiks drosmes pašam radikālajam nacikam.Tātad-var riet,slienāties lai piesaistītu uzmanību,bet kost nedrīkst,jo tad var sanākt ziepes.Vai tad tas nav apsmiekls?
      -par legālajām narkotikām:kā domā,kas atrāk atrisina jautājumu baikeru maigais klauvējiens un mīļais smaids “lavočkas” lodziņā vai policijas protokola ceļš un pārvērtibas līdz tiesas lēmumam? 🙂
      -un nobeigumā tomēr jāsecina,ka 58% rīdzinieki nevar būt SC sagrābtie ķīlnieki,plānprātiņi,vai Kremļa apsēsti,vai Ušakova un Amerika hipnotizēti,kas ievēlēja esošos pilsētvaras pozīcijas spēkus.

  24. Man tikai viens jautājums – kāpēc cilvēki tomēr netic šim cilvēkam? Tomēr visa iepriekšējā darbība Rīgas domēs …nu nevieš šo uzticību…

  25. Būvvalde Rīgas domē, kamēr tur ir Ameriks, ir bijusi korupcijas perēklis. ne velti A. ir iesauka misters 20%.
    Taču visvairāk nosodījumu ir pelnījusi LA, kas, sevi tēlojot par nacionāli – konservatīvu avīzi, aklāti atdodas kremļa satelītam. VAI LA ŽURNĀLISTIEM PAR VADĪBU KAUNS NAV? VARBŪT KĀDAM ŠIRMIS AIZBRAUCIS?

    • Kāpēc neej uz prokuratūru ar iesniegumu un pierādījumiem un neiznīcini šo korupcijas perēkli?Tātad arī esi līdzvainīgs ja jau tā apgalvo un visu labi zini

  26. Suņi rej,karavāna iet tālāk 🙂 Amerikam un Ušakovam veiksmi darbā!Malači.

  27. lai šitas frukts pēc Maximas nelaimes pastāsta kā darbojas Rīgas būvvalde!!!

  28. Ja kads grib zināt kā izskatās Kangara purns, tad jāskatās tikai uz šo pārdevušos cilveku.

  29. Nauda nesmird, vai ne ?!

  30. Nu tad gan samuldējās par Brāļu kapiem……

  31. Kas notiek? Arvien biežāk šie sc ģīmji? Un vēl 20%? Kaut gan tagad jau vismaz 30 – 40% vai pat visi 50%?

  32. Vai LA galīgi pazaudējusi pēdējās kauna atliekas? Vakar Ušaks, šodien – šis te misters 20%.
    Cik par to saņem Krustiņš un LA?

  33. LA galīgi kaunu pazaudējuši ! Šodien pēc notikušās tragēdijas reklamēt Mr.20% ?!

  34. Tagad LA kļuvusi par SC ruporu.Ļoti žēl.

    • Tad balsojiet par NA – čečeniu atbalstitājiem, košera likums pieņemts ar NA atbalstu, Daugavpils un Rēzekne tagad izgatavo pareizas desas.

Draugiem Facebook Twitter Google+