Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. oktobris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Izglītības ekspertus satrauc Latvijas bērnu sliktā lasītprasme (10)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kamēr skolotāju algu modeļa izstrādei radītās darba grupas brien arvien dziļākos domstarpību, neskaidrību un tikai pašiem saprotamu rēķinu metožu pielietošanas džungļos, izglītības eksperti izpaužas satraukumā par Latvijas bērnu vājo lasītprasmi. Taisnību sakot, nekāds jaunais secinājums tas vairs neskaitās kopš 2010. gadā veiktā starptautiskā pētījuma rezultātu publiskošanas – toreiz Latvija ierindojās pēdējā vietā starp apsekotajām 45 valstīm, kuru skaitā bija arī Dienvidāfrikas Republika. Tad gan vienu īsu brīdi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vējoja bažas un izspurdza pat solījums piestrādāt šajā virzienā. Bet uzradās citi vēl steidzīgāk dzēšami ugunsgrēki, un, kā liecina svaigākais ieskats lasīšanas iemaņu vērtējumā, tajā druvā nekas cerīgs joprojām nav izaudzis. Drukāti teksti grūtības sagādā ne vien ābečniekiem, bet daļai skolēnu pat 8. un 9. klasē, ietekmējot pamatskolas eksāmenu atzīmes. Te vairs nav runa par to, ka interneta laikmetā bērni brīvajiem brīžiem arvien retāk izvēlas grāmatas sabiedrību, bet skan jau reāls briesmu signāls Latvijas attīstībai. Ar grūtībām uzrakstīto burtojošs jaunietis nespēj apgūt normālu profesiju un virzīties augšup tās kvalifikācijā. Acīmredzot vājā lasītprasme jau šodien daļai jauniešu traucē atrast darbu. Tādu pulkam nākotnē pieaugot, maz izredžu no vietējiem resursiem aizpildīt darba vietas jomās, ar kuru starpniecību valsts plāno stiprināt ekonomiku un pieaudzēt iedzīvotāju labklājību.

Atturos iztirzāt mācību programmas – neesmu speciāliste, – tās apšaubīt vai uzteikt. Bet nav šaubu, ka bez grāmatu lomas celšanas Latvijas izglītību nekas spožs negaida. Tāpēc kā nodokļu maksātāja un labāk izglītotu sabiedrību pieredzēt visnotaļ ieinteresēta būtne jūtu pilsonisku pienākumu jautāt pedagogu atalgojuma tapinājuma dzērkstēs iestrēgušajiem: vai šajos rēķinos ietilpst arī skolu bibliotekāra darba samaksa un pašas bibliotēkas uzturēšana? Tā, ņemot vērā vecāku aizņemtību, pēc būtības ir pirmā vieta, kur bērns var satikt un novērtēt grāmatu un saprast lasīšanas vajadzību. Diemžēl IZM attieksme pret skolas bibliotēku un tās apkalpošanai algotu speciālistu – nevis vienkārši vaļīgāku pedagogu, kurš dažas minūtes nedēļā atslēdz grāmatu telpu, – pēdējā laikā bijusi klaji noraidoša. Precīzāk sakot: kā pret izglītošanas traucēkli.

Vienkāršotā tirgus leņķī grāmata ir tāda pati prece kā panna un virtuves plīts. Tomēr pastāv daudz īpatnību, valodas areālu ieskaitot, kuras Latvijā izdotu grāmatu nekad neļaus izplatīt ar ķēķa aprīkojuma vērienu, ko jaudīgi spārno starptautisku ražotājsponsoru atbalsts. Tā stiprajam plecam pateicoties, plaukst dažādi kulinārijas šovi. Protams, arī tajos ir dažs labs izglītošanas grauds. Kaut vai mājturībā un sadzīves komunikācijā. Bet, šī žanra attīstības potenciālu samērojot ar valdības atbalstu latviešu grāmatai un IZM izturēšanos pret skolu bibliotēkām, iztēle nelūgta sāk zīmēt diezgan tuvas nākotnes vīziju tādām televīzijas ekrāna brokastīm, kuru dalībnieki nemāk izlasīt priekšā celto omletes recepti.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. nežēlīgā patiesība Atbildēt

    Problēma ir tajā, ka arī pastulbos bērnus pārceļ uz nākamo klasi. Agrāk pastulbos bērnus atstāja uz otro vai pat trešo gadu vienā klasē, kamēr šis bērniņš ar grūto galvu vai arī slinkais bērniņš apguva nepieciešamās zināšanas.
    Un problēma, ka šādus pastulbus bērnus uzņem arī vidusskolās. Tad ir tā, ka skolotājs mokās ar šiem pastulbajiem, bet gudrie bērni stundā guļ, jo viņi vielu ir ātri sapratuši un viņiem ir garlaicīgi kā skolotājs pamuļķiem 5 reizes atkārto vienu un to pašu.
    Bērnus ar grūtām galvām jāsūta uz palīgskolām! Grūtgalvjus nedrīkst mācīt kopā ar gudrīšiem vienā klasē, jo grūtgalvi pamatīgi nolīdzina gudrības līmeni uz stulbuma pusi.
    Nevar visi mācīties vidusskolās un augstskolās. Vajadzīgi arī vienkāršā fiziskā darba strādnieki bez zināšanām.

    • 100% Jums piekrītu. Ja nav pamatbāze pamatīgi nostiprināta, tad nākošā klasē parādās robi, kuri pieaug aritmētiskā progresijā, beigās sākās ļurbošanās, nevis mācības. Skolotāji saka, ka vecāki nemāca. Tas skolotājam ir jāuzzin un jādara , LAI BĒRNS IEMĀCĪTOS MĀCĪTIES SAPRASTU PROCESU, IETRENNĒTU PACIETĪBU. TAS IR ĻOTI SMAGI, BET JA GRIB LIELU ALGU, TAD JĀPIESPIEŽĀS.. Pats, pēc kara ar labu atmiņu haltūrēju, bet bija 5. klasē gudra skolotāja un man iemācīja mācīties, loģiski salikt secībā un pēc 1/2 gada varēju ātri izmācīties. Tā dzīvē beidzu visas skolas , nejūtot nekādas problēmas. Ap 1970. g. pa CT tika parādīta arodskola Krievijā , kur salasījās skolēni ar vājām pamatskolas zināšanām un skolotājs 1/2 gadā sakārtoja viņiem galvas, un pēc pusotra gada arodskolnieki piedalījās PSRS vissavienības profesiju konkursos un ņēma pirmās vietas. Klasēs ar 30 skolēniem Latvijā ,tas ir masu konveijers un der tikai izcilniekiem, bet tad arī gudrās galvas izskaitļos izsaukšanas reizes un noslīdēs līdz viduvējībai. Stundās individuālais darbs jāparedz ne vairāk kā 5- 10 minūtes uzdotā pārbaudei un pārējais laiks jāvelta atkārtošanai un jaunās vielas izklāstam un nostiprināšanai, pat līdz suģestēšanas metodei.

  2. Diemžēl, nav uzrakstīta tāda grāmata, kas var izkonkurēt datorspēli:)). Bet ja nopietni, pārdomāju par sevi, biju liela lasītāja, lasīju un lasīju. Bet vai tas man ko dzīvē deva? Ok, labi rakstīju sacerējumus, māku noformulēt skaistāk teikumus, ja vajag, bet tam visam konkrēti šodien ir nulles vērtība. Gribu teikt, ka nevajag tik ļoti pārspīlēt ar to lasīšanu. Turklāt zinot, ka lielākā daļa rakstnieku šizofrēniķi. Tagad es pašķirstu bērnu grāmatas veikalā…. lielākā daļa nav lasīšanas vērta.

  3. Hei, Veci – ņem un savu bērni māci arī mājās. Skolā ir vēl daudz citu lietu jāapgūst, un papildus lasīšana ar bērnu jāveic vecākiem MĀJĀS. ĪPAŠI TIEM, KURI BĒRNAM LĪDZ 7 GADU VECUMAM NAV JĒGUŠI ŠĪS PRASMES IEMĀCĪT.
    Ja vien jūs redzētu, kā LASĪTNEPRATĒJI, KAS SLINKO UN BOKSTERĒ VĒL 5.KLASĒ – TRAUCĒ!!!! INETERSANTĀKAS, GUDRĀKAS UN RADOŠĀKAS STUNDAS VEIDOT TAI DAĻAI SKOLĒNU, KAS LASĪT LABI PROT JAU 1. UN 2.KLASĒ/ KURš ir vainojams, ka ceturtā daļa klases mājās grāmatai pat nepieskaras, no konsultācijām un papildus lasīšanas skolā bēg??? VAI TAD NEVECĀKI, KAS, VISDRĪZĀK, ARĪ PAŠI NELASA UN NEPROT NORMĀLI LASĪT.

    • Man ir 5 mazbērni visi mācās normāli. Viņi aug tā . ka viņi normāli izdzīvo savu bērnību, , tīņa gadus, jaunību. 4. mazmeitiņa ātri iemācījās lasīt 5, 5 gadu vecumā, izlasīja biezo pasaku grāmatu , skolā sāka iet 6 gadu vecumā ( dzimusi 1. septembrī). Kā Jūs izskaidrosiet, ka Latvijā veiksmīgi iedzīvojies Meloni- itālis, bet mūsu jaunieši nespēj dzīvot savā zemē. Tā ir skolas, arodskolas un Latvijas universitātes vājais potenciāls. Zolitūdes traģēdiju veicināja unversitāti beigušie juristi, kuri iekundējās būvniecības kontroles sistēmā un likumus SAČAKARĒJA LĪDZ ABSURDAM! Skolas māca pēc skolotāju sagatavošanas paņēmieniem,,,, Nevis, kā praktiskās dzīves paņēmieniem. Iznākumā- Gudrs, bet ļengans,….

  4. Savos uzdevumu augstumos Atbildēt

    IZM ir kluvis par augoni valsts miesas. Kurs uzdrosinasies to izoperet?

  5. Bija gadījums tirgū! Divas skolotājas pirka lauku produktus un savā starpā tos brāķēja- ne tādus izaudzējuši, ne ogas pārlasījušas ( pārdeva kā nepārlasītas, jo cilvēkam ātri vajadzēja naudiņu), un pārsprieda sliktos kartupeļus šām gribot ies mērēt. Padomāju–mums arī grib iesmēŗet darba tirgu brāķa “”gurķus””, tad ņem un pāmāci amatos. Skolotāj, ņem sliktos kartupeļos un pārmizo!!!!!

  6. Manu mazdēlu 5. klasē atveda pie manis uz laukiem, ģimenes apstākļu dēļ un drīz vien es sapratu,ka viņam sliktās sekmes ģeogrāijā, vēsturē … ir vien tāpēc,ka viņš neprot lasīt. 5. klasē un Rīgas centra prestižajā skolā!!! Pēc dažiem gadiem man atveda mazmeitu no tādas pašas prestižas skolas 5. klases, kura absolūti neprata rēķināt. Bet Rīgas prestižajās skolās tas nevienu neuztrauc. Bet algas vajadzētu pacelt ne tām prestižajām, bet gan lauku skolu skolotājiem, kuri paveica to ko Rīgas skolotājas nebija spējīgas un arī negribošas panākt bērnu sekmju uzlabošanu, ja vispār ir runa par paaugstināšanu.

  7. Par kādiem darbiem tad skolotājiem jāpaceļ algas. Jānōōōņēēē’m! Darbs netiek izdarīts!

  8. Vājš rakstiņš par doto tēmu.
    Raksta autore saka: “Atturos iztirzāt mācību programmas – neesmu speciāliste…” Bet tieši šeit jau ir paslēpts tas vājās lasīšanas cēlonis. Paņemiet rokās pamatskolas tā saucamās speciālās burtnīcas! Tur kaut kas jāizkrāso, kaut kas jāpasvītro, kaut kas jāiezīmē. Skolēnam nav īpaši jāpiepūlas ne ar lasīšanu, ne rakstīšanu. Kam šādas burtnīcas ir vajadzīgas? Protams tikai tiem, kas tās ražo un ar tām pelna naudu! Un cik, salīdzinot ar padomju laikiem, sacerējumu, atstāstījumu un diktātu šodien pamatskolā ir jāraksta? Kāpēc gan lai tas bērns mācītos to lasīšanu un rakstīšanu pietiekamā kvalitātē, ja mācību programma ir sastādīta tā, ka viņš var pāriet no klases uz klasi bez īpašām iemaņām šajā jomā?
    Tālāk par grāmatu, kā preci. Kā tas nākas, ka tagad, kad poligrāfijas joma tāpat kā viss cits ir pamatīgi modernizēts, grāmatu cenas ir nesamērīgi augušas, salīdzinot ar tiem laikiem, kad burtliči iespiežamo grāmatu tekstus sastādīja no svina burtiem. Tāpat noklusušas ir tās diskusijas par bezpeļņas valsts grāmatu izdevniecību, kur varētu iespiest mācību grāmatas skolēniem par pašizmaksu. Tas, lūk, neesot iespējams un viss! Izskatās, ka te, tāpat kā citās jomās, arī ir iekārtota ērta sile, kur “pareizajiem” cilvēkiem baroties uz mūsu visu rēķina.
    Un visbeidzot, kāda tad ir tā IZM loma tajā visā? Tur ir savākts vesels bars labi atalgotu “speciālistu”, kas prot ļoti gudri runāt un izdomāt arvien jaunas prasības skolām un skolotājiem. Viņiem jau sen būtu bijis jāapzina visi trūkumi un nepilnības mācību procesā un tie jānovērš, bet nekā!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+